Jāmaksā par sausu ūdeni 5
Rīdziniekiem – Eduarda Smiļģa 1. nama iedzīvotājam Laurim Ērenpreisam un viņa brāļa sievai Dacei Ērenpreisai – tiesā izdevies uzvarēt cīņā ar pašvaldības uzņēmumu “Rīgas namu pārvaldnieks” par apsaimniekošanas rēķiniem.
Kopš 2007. gada “Rīgas namu pārvaldnieks” (toreiz vēl “Kurzemes namu apsaimniekotājs”) pieprasījis dzīvokļa īpašniekiem samaksāt arī par to ūdens patēriņu, kas radies no starpības starp kopīgo ūdens skaitītāju namā un dzīvoklī uzstādīto.
Dzīvokļu īpašnieki atteikušies šo starpību maksāt, jo nosprieduši, ka nav taisnīgi maksāt par ūdeni, kas nav ne pielīgts apsaimniekošanas līgumā, ne patērēts. Un turpinājuši maksāt tikai pēc dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju rādījumiem. Toties “Rīgas namu pārvaldnieks” uzskatījis, ka dzīvokļu īpašnieki ir parādā uzņēmumam un par laikā nesamaksātajiem rēķiniem sācis skaitīt soda naudu. Iznākumā no 2007. gada līdz 2012. gadam parāds kopā ar soda naudu par abiem dzīvokļiem sasniedzis ap 1100 eiro (771 latu).
Šajos aizvadītajos gados Lauris Ērenpreiss vairākkārt rakstiski prasījis apsaimniekotājam noskaidrot, kur namā pazūd ūdens, proti, kāpēc starp kopīgo ūdens skaitītāju namā un dzīvoklī uzstādīto rodas tik liela starpība. Tāpat rakstiski prasījis novērst ūdens zudumus un pārrēķināt viņam piesūtītos rēķinus. “Ja apsaimniekotājam ik mēnesi maksāju par nama uzturēšanu, tad taču man ir tiesības prasīt viņam novērst trūkumus,” spriež Lauris.
Taču par šīm prasībām apsaimniekotājs nelicies ne zinis, turpinot sūtīt jaunus rēķinus.
Lauris iesniedza tiesā prasību pret “Rīgas namu pārvaldnieku” . Tas atbildējis ar pretprasību. “Tiesa atzina, ka man tomēr ir taisnība,” stāsta Lauris Ērenpreiss. Tomēr izrādās, nekas nav beidzies. “Kaut arī triju gadu ilgā tiesāšanās mums beigusies labvēlīgi, līdz galam jau nekas nav panākts, turpinās tā pati nejēdzība. Tāpat kā agrāk, arī pašlaik saņemam tādus pašus rēķinus, kuros iekļauta maksa par ūdens patēriņu, kas rodas no lielās starpības starp kopīgo ūdens skaitītāju namā un mūsu dzīvokļos uzstādītajiem,” saka Lauris Ērenpreiss.
Visu rakstu lasiet 13. novembra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.
