Jāmācās valodas un datorprasmes! 1
Starptautiska vide, īpašas darba devēja rūpes par darbiniekiem – bezmaksas medus gripas epidēmijas laikā un svešvalodu kursi – šādi bonusi pieejami tiem, kuri strādā Latvijā atvērtajos pakalpojumu un zvanu centros.
Neraugoties uz minētajiem labumiem un stabilo, gana konkurētspējīgo algu, ir lieli starptautiski uzņēmumi, kuri labprāt atvērtu šādus centrus Latvijā, taču to nedara atbilstoša darbaspēka trūkuma dēļ. Latvijas iedzīvotāju svešvalodu zināšanas esot nepietiekamas, maz ir labu speciālistu, piemēram, finanšu, IT, personālvadības jomā, kuri būtu arī augstā līmenī apguvuši svešvalodas. Šobrīd Latvijā ir 30 biznesa procesa pakalpojumu centri, kurus lielākoties izveidojuši ārvalstu investori.
Trīs laika zonās
Viens no lielākajiem Rīgā izvietotajiem pakalpojumu centriem ir “Tele2 Shared Service Center”, kurš ietilpst starptautiskajā “Tele2” grupā. Latvijā esošais centrs atbild par dažādu “Tele2” sistēmu izstrādāšanu, uzturēšanu un attīstību. “Tele 2” darbojas 11 valstīs un gandrīz visas kādā jomā apkalpo Latvijas centrā strādājošie. Piemēram, tieši no Latvijas lielā mērā tiek uzturēta uzņēmuma priekšapmaksas un pēcapmaksas sistēma dažādās valstīs. No Latvijas sniedz konsultācijas tiem “Tele2” darbiniekiem visā Eiropā, kam radušās kādas problēmas ar IT sistēmu lietošanu. Rīgā apkalpo arī sistēmas, kas nodrošina visā “Tele2” tīklā notiekošo sarunu uzskaiti.
Lielākā daļa no 200 darbiniekiem te ir IT speciālisti. Taču ne visi studējuši tieši šo jomu, jo ir arī amati, kuros pietiek ar IT priekšzināšanām. Daļai darbinieku Latvijā ir maiņu darbs, jo sistēmas jāuztur visas 24 stundas diennaktī. Pie sienas birojā ir trīs pulksteņi, jo uzņēmums apkalpo valstis, kuras ir dažādās laika zonās.
Starptautisko vidi var just, jau uzņēmumā ieejot, ‒ visi uzraksti ir angļu valodā. “Tele2 Shared Service Center” ģenerālmenedžeris Jānis Paksis stāsta, ka arī visa dokumentācija centrā ir angliski. “Ikdienā birojā skan gan latviešu, gan krievu valoda, taču oficiālā saziņas valoda ir angļu,” teic J. Paksis.
Dažkārt sapulces, kurās klāt ir tikai Latvijas iedzīvotāji, vienalga noris angliski, jo šeit strādājošie ir ieinteresēti uzturēt labu angļu valodas prasmes līmeni. Darbiniekiem nākas arī bieži doties komandējumos uz citām valstīm, kurās arī atrodas “Tele2” uzņēmumi. Arī centra publicētie darba sludinājumi ir angļu valodā.
Taču nav tā, ka darbā tiek pieņemti tikai tie, kuri jau ir angļu valodas “speci”. Dažkārt darbā pieņemtajiem šajā valodā ir iesācēja līmenis, bet turpat darbavietā viņi var apmeklēt darba devēja apmaksātus valodu kursus. Kaut arī “Tele2” ir zviedru uzņēmums, ikdienā zviedru valoda Latvijas centra darbiniekiem nav vajadzīga. Taču labākajiem darbiniekiem kā bonuss tiek piedāvāta iespēja mācīties zviedru valodu par brīvu.
Tā kā darba tirgū vispār ir maz speciālistu ar tik specifiskām zināšanām, kādas nepieciešamas darbā “Tele 2 Shared Service Center”, uzņēmums bieži vien jaunpieņemtos dalībniekus apmāca arī, piemēram, šaurās IT jomās.
Centra darbinieku lojalitāti cenšas nodrošināt dažādos veidos – apmaksājot virsstundas, maksājot pat par to, ka darbinieks ir sazvanāms ārpus darba laika. Katru nedēļu darbinieki saņem augļus, lielākajā vīrusu izplatības laikā – arī ingveru, medu un citronus.
Valoda jāapgūst trīs mēnešos
Daudzveidīgas funkcijas ir arī zvanu centriem, kuri apkalpo dažādus ārvalstu uzņēmumus. Piemēram, Latvijā darbojas “Runway” zvanu centrs, kas apkalpo četrus uzņēmumus. Kurus tieši, “Runway” zvanu centra vadītājs Raitis Dinka gan nevēlas atklāt, taču bilst, ka viens no klientiem ir vadošais savā nozarē visā pasaulē. Arī te ir aptuveni 200 darbinieku un gana daudz IT speciālistu, jo vienam no klientiem tiek sniegts atbalsts tieši IT izmantošanā. Uz “Runway” zvana arī, lai pasūtītu ceļojumus kādam no lielajiem starptautiskajiem tūroperatoriem. Citu uzņēmumu “Runway” apkalpo kā klientu atbalsta centrs.
Tā kā uz “Runway” Rīgas ofisu pārsvarā zvana no Skandināvijas valstīm, te strādājošajiem jāzina skandināvu valodas gana augstā – C1 – līmenī.
Latvijā šādu cilvēku faktiski nav. Tāpēc “Runway” pieņem darbā cilvēkus ar priekšzināšanām šajās valodās. Trīs mēnešos viņiem jāsasniedz darbam nepieciešamais līmenis. Mācību laikā var saņemt minimālo algu, pēc tam atalgojums kāpj līdz 400 – 700 latiem “uz rokas”.
“Mēs pieņemam cilvēkus ar augstu motivāciju. Mācībām tiek atvēlēta katra darba diena no pulksten 9 līdz 17,” teic R. Dinka.
Centrā bieži strādā jaunieši, kam tā ir pirmā darba pieredze. R. Dinka uzskata, ka atbildēt uz zvaniem nav tik kvalificēts darbs, lai to darītu visu mūžu. Taču tas ir darbs, ko var labi savienot ar studijām. Realitātē gan centrā strādā arī tie, kuri jau ieguvuši augstāko izglītību. Salīdzinot ar zvanu centriem pašā Skandināvijā, kur bieži strādā tie, kuri beiguši tikai vidusskolu vai nav spējuši noturēties augstāk kvalificētos darbos, Latvijas centra telefonisti ar katru klientu spējot sarunāties vienā līmenī.
R. Dinka manījis, ka Latvijas iedzīvotāju interese par skandināvu valodu apgūšanu pieaugot.
Valodu mācību centra mācību pārzine Gunita Borzova teic, ka skandināvu valodu apguvei veido grupas tikai vienu vai divas reizes gadā. Kvalificētus skandināvu valodu pasniedzējus atrast neesot grūti. Joprojām visbiežāk apgūtā valoda ir angļu, taču reti kad mācīties nāk tādi, kam nav nekādu priekšzināšanu. Tajā pašā laikā daudzi paliek pie apgūtā zemā vai vidējā līmeņa un necenšas angļu valodas prasmes uzlabot.
Pēc G. Borzovas novērojumiem, arī darba devēji ir ieinteresēti ieguldīt līdzekļus savu darbinieku apmācībā.
“Skrivanek Baltic” valodu skolas direktore Aiga Veckalne atzīst, ka “viena no pēdējā laika tendencēm ir skandināvu valodu pieprasījuma palielināšanās, tas, iespējams, saistīts ar Latvijas uzņēmumu darbības paplašināšanos un jaunu tirgus iespēju apgūšanu.” Turklāt skandināvu valodu pasniedzēju neesot daudz.
Arī viņas vadītajā centrā populārākā joprojām ir angļu valoda, un arī te mācībām cilvēki visbiežāk piesakās, lai kļūtu konkurētspējīgāki darba tirgū. Aizvien retāk cilvēki svešvalodas apgūst hobija pēc.
Atrast var, bet ne ātri
J. Paksis teic, ka “Tele2 Shared Service Center” nav izjutis lielas problēmas, meklējot darbiniekus Latvijā. Te pieņem darbā arī jaunus cilvēkus no skolas vai augstskolas sola, jo uzņēmums gatavs pats ieguldīt apmācībā. Taču dažreiz atrast kvalificētus darbiniekus esot izaicinājums. Jo sevišķi tāpēc, ka centrs uzņemas aizvien sarežģītākas funkcijas; līdz ar to nepieciešami augstāk kvalificēti speciālisti. Dažkārt, sākot jaunus projektus, vispirms tiek algoti ārvalstu speciālisti, kurus pēc tam pamazām nomaina vietējais darbaspēks.
Visgrūtāk Latvijā esot atrast programmētājus un IT testēšanas speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt “par Latvijas līmeņa” algām.
Atrast 50 labus grāmatvežus vai IT speciālistus īsā laikā, ja kāds centrs Latvijā vēlētos sākt darbu no nulles, nebūtu vienkārši, jo sevišķi, ja uzņēmumam jau nebūtu iepriekšējas saistības ar Latviju.
J. Paksis uzskata, ka valstī nepieciešams vairāk sagatavot IT speciālistus, taču ne tikai augstskolās – vajadzīgi dažādi kvalificēti speciālisti, kuri vienkāršākas IT lietas varētu apgūt profesionālās izglītības iestādēs.
Savukārt studiju programmas IT jomā būtu jāuzlabo, jo šobrīd esot situācija, kad samērā īsos kursos var iemācīties vairāk darba tirgum noderīgā nekā studijās. Vairāk jauniešus būtu arī jāaicina apgūt IT jomu, jo šajā nozarē bezdarba tikpat kā nav.
R. Dinka teic – ņemot vērā Skandināvijas tuvumu, augstskolām būtu vairāk jāpiedāvā izvēles kursi skandināvu valodās.
Citi investori minējuši, ka šīs valodas būtu jāmāca arī vidējās izglītības iestādēs.
Kas rosina ārvalstu uzņēmējus atvērt te zvanu un pakalpojumu centrus? R. Dinka teic, ka tieši skandināvu interese par Latviju ir liela tāpēc, ka mūsu valsts ir ērti sasniedzama. Protams, no svara arī samērā lētais darbaspēks. Āzijā tas gan būtu vēl lētāks, taču līdz Āzijai stundas laikā neaizlidot. J. Paksis piebilst, ka Latvijas priekšrocība ir profesionāli darbinieki, kuri ātri mācās.
Uzziņa Starptautiskās menedžmenta konsultāciju kompānijas “A.T.Kearny” pētījums liecina, ka Latvija ir augstajā 13. vietā pasaulē pakalpojumu centru izvietošanas piemērotībā. Igaunija šajā reitingā ir 11. vietā, taču kaimiņvalstī tiek domāts par to, kā kļūt vēl pievilcīgākiem šim biznesa veidam. Īpašā pētījumā secināts, ka Igaunijā būtu nepieciešams trīsreiz vairāk IT speciālistu, lai profesionāļu trūkuma dēļ nebūtu apdraudēta starptautisko firmu centru pārcelšanās uz šo valsti.
|
