Vai arī savu kolēģu vidū redzat vēlmi samazināt plaisu starp politisko eliti un pārējo sabiedrību? Sabiedrība ir neizpratnē, kādēļ ministru un deputātu algas tiek palielinātas, bet mums trūkst naudas daudzām neatliekamām vajadzībām… 13
Saeimas deputātu un ministru algas ir piesaistītas pie vidējās algas Latvijā; manuprāt, tas bija pareizs solis. Ja vidējā alga samazinātos, tad saruktu arī deputātu algas.
Jā, tikai diemžēl skolotāju, medmāsu un ugunsdzēsēju atalgojums nav piesaistīts pie vidējās algas valstī. Arī viņiem kaut ko pieliek, bet starpība tāda, ka deputāts varbūt arī īpaši nejutīs algas kāpumu no 2400 līdz 2600 eiro, savukārt tas, vai medmāsa saņem 400 vai 450 eiro, viņai nereti ir izdzīvošanas jautājums.
Protams, tas nav viegli. Taču problēma kopumā ir daudz plašāka. Saeimas komisijā mēs pašlaik pētām, kā varētu uzlabot darba produktivitāti Latvijā, jo šobrīd tā ir krietni zemāka nekā Rietumeiropas valstīs, mūsu darbs nav tik efektīvs. Galu galā arī medmāsu un skolotāju algas ir atkarīgas no tā, cik privātais sektors būs saražojis un samaksājis nodokļos. Un te nu mēs atkal nonākam pie izglītības. Nav runa tikai par profesionālām iemaņām, jo mūsdienās uzņēmēji no darbiniekiem vēlas sagaidīt arī spēju pieņemt lēmumus, risināt nestandarta situācijas. Tam nepieciešamas pavisam cita līmeņa zināšanas.
Vai tagadējā Latvijas skolu tīkla “optimizācija”, slēdzot mazās skolas, palīdzēs uzlabot izglītības kvalitāti laukos?
Mēs jau redzam, ka lauku bērnu vecāki, kas to var atļauties, bieži vien izvēlas sūtīt bērnus uz pilsētas skolām. Domāju, ka 1. līdz 6. klases skolēniem būtu jāmācās pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, taču vēlāk, kad jāsāk apgūt specifiskākas zināšanas, izglītības kvalitātei jābūt prioritārai. Nav normāli, ka ķīmijas vai fizikas stunda notiek divām trim klasēm vienlaikus. Lai gan savulaik pati mācījos nelielā lauku skolā.
