Dzimteni lika atstāt sieviešu ordinēšana un homoseksuālo laulību atzīšana. Intervija ar Latvijā dzīvojošu zviedru mācītāju Magnusu Bengtsonu 59
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zviedru luterāņu mācītāju Magnusu Bengtsonu dzimteni lika atstāt, kā viņš pats saka, tur valdošais teoloģiskais liberālisms: sieviešu ordinēšana un homoseksuālo laulību atzīšana.
Esot konservatīvam, viņam tādos apstākļos bijis grūti kalpot. M. Bengtsonu satiku Alūksnes novada Liepnā. Par Liepnas dzīvi reportāžu varējāt lasīt “Latvijas Avīzes” 19. februāra numurā, šajā reizē – saruna ar mācītāju, kurš kalpo Alūksnes un Liepnas draudzē.
Kāpēc izvēlējāties Latviju?
M. Bengtsons: 1994. gadā izlasīju kādā zviedru avīzē, ka Latvijas luterāņu arhibīskaps Vanags ir pret sieviešu ordinēšanu. Jau tad nodomāju, ka varētu braukt uz Latviju.
2000. gada vasarā Zviedrijā satiku Vanagu un jautāju, vai varētu kļūt par luterāņu mācītāju Latvijā. Viņš atbildēja, ka jāizpilda trīs noteikumi: jāmācās latviešu valoda, jātiek galā ar ordinācijas eksāmenu un jāapsola, ka kalpošu Latvijā vismaz piecus gadus.
Tā es pārcēlos uz Latviju un tiku galā ar šiem nosacījumiem. 2003. gadā tiku ordinēts un līdz 2009. gadam kalpoju Salacgrīvā.
Kopš 2009. gada dzīvoju un kalpoju Alūksnē un arī Liepnā. 2002. gadā Latvijā satiku Guntu, kas kļuva par manu sievu. Mums ir divi bērni.
Vai viegli iemācīties latviešu valodu? Jums ir manāms zviedru akcents, bet runājat gramatiski pareizi, labs vārdu krājums.
Latviešu valoda ir grūta. Sarežģīta gramatika. Bet galvenais bija nebaidīties runāt, ja arī nepareizi sanāk. Drusciņ jau reizēm kļūdos.
Nenožēlojat pārcelšanos uz dzīvi Latvijā? Te jau arī problēmu pietiek. Pēc atmodas gadiem baznīcas kļuvušas tukšākas. Vēl jau masveidā tās neslēdz un nepārdod privātpersonām, kā vienā otrā rietumvalstī…
Atšķirībā no Zviedrijas baznīca Latvijā ir konservatīvāka. Abās valstīs uz visu konfesiju baznīcām nāk ļoti neliels procents iedzīvotāju: Zviedrijā ap 1%, Latvijā 2%. Protams, tas ir smieklīgi maz, tomēr Latvijā dubulti vairāk.
Daudzi teic, ka viņiem baznīca ir sirdī, ja vispār ir. Viņiem nevajag celtni un mācītāju, kas viņiem māca dzīvot.
Vienmēr jāskatās plašāk. Āfrikā un Āzijā kristiešu baznīcas aug kā sēnes pēc lietus. Jā, Rietumeiropā un ASV kristiešu skaits samazinās, bet nedomāju, ka būs totāla nulle.
Kāpēc jūs iestājaties pret sieviešu ordināciju?
Bībelē rakstīts, ka mācītājam jābūt vīrietim. Kāpēc? Mācītājs nav Jēzus, bet viņš kalpo Jēzus vietā. Jēzus bija vīrietis – tad kāpēc sievietei būtu jātēlo vīrieša loma? Tas nav pareizi.
Kā jūs ļaudis šeit uztver kā zviedru mācītāju?
Es, protams, nezinu, ko cilvēki domā savās sirdīs par mani, bet visi ir laipni, neviens man virsū neklūp par to, ka esmu ārzemnieks.
Ar ko “vidējais” latvietis atšķiras no “vidējā” zviedra?
Latvietis lielā mērā ir viensētnieks un neprot iekļauties kolektīvā. Ne visi, protams, bet liela daļa. Latvietim ir pašam savs viedoklis par visu. Tas saistīts ar vēsturi: okupācijām, vācu, zviedru, krievu kungiem.
Latvieši maz ir bijuši brīvi, kad varēja sadarboties savā starpā – gandrīz visu laiku bija jāpielāgojas citām varām. Zviedri gadu simtiem bijuši paši par sevi.
Daļā šā brīža Latvijas savulaik bijuši arī “zviedru laiki” – varbūt salīdzinoši ne tie sliktākie gadi mūsu vēsturē.
Zviedri jau arī bija okupanti, bet, cik zinu, no visiem okupantiem, kas šeit bijuši, zviedri bijuši vismazāk ļaunie… Tieši Zviedrijas valsts finansēja prāvestu Ernstu Gliku, lai viņš iztulko Bībeli latviešu valodā.
Ko jūs domājat par pandēmiju?
Mums jāmācās nepielūgt naudu. Dievs mums grib mācīt, ka cilvēks ir augstākā vērtība zemes virsū, nevis nauda. Tā notiek, kad cilvēks sāk pielūgt naudu, bet cilvēciskās vērtības bīda arvien zemāk un zemāk.
Zviedrija cīņā ar koronavīrusu izvēlējusies nedaudz citādu ceļu nekā citas valstis. Bet daudz senioru nomira…
Valstij jau ir labāk, ka mazāk cilvēku, kam maksāt pensijas… Es nesaku, ka vara tā domāja, bet tāds ir galarezultāts Zviedrijas politikai.
Jūsu bērni ir zviedri vai latvieši?
Gan, gan. Bet tas, ka bērni šeit izaug, viņi tomēr kļūst par latviešiem. Es ar bērniem runāju tikai zviedriski, sieva – latviski. Ar sievu sazinos abās valodās.
Kas ir jūsu vecāki?
Māte ir mirusi – bija pasta darbiniece. Tēvs – pensionēts elektroinženieris.
Kā šādā vidusmēra zviedru ģimenē izauga mācītājs?
Cik sevi atceros, vienmēr daudz esmu domājis par būtiskām lietām un meklējis dzīves jēgu, nesamierinājos tikai ar materiālām vērtībām.
Jums ir luterāņu mācītājam neraksturīga liela bārda.
Ar to es uzsveru savu konservatīvismu, ka esmu vīrietis – mācītājs.
Kājās slēpotāju bikses – kā jau kārtīgam zviedram!
Tās vairāk siltumam (smejas, Liepnas baznīca ir pagaidām neapkurināma. – A. D.). Man gan vairāk patīk staigāt. Alūksne ir skaistā vietā – staigāju daudz un domāju.
