– Jaltas tikšanās notika aukstā kara nojausmās, bet pats aukstais karš vēl nebija sācies. Vai, raugoties tajā laikā, var vilkt paralēles ar mūsdienām? Arī tagad runā par aukstā kara atjaunošanos, kaut politologi vairās sacīt, ka tas, iespējams, jau atjaunojies. 9
– To jau pētnieki arī raksta, ka amerikāņi starp 1943. un 1945. gadu vēl centās izdarīt spiedienu uz Padomju Savienību un ticēja kaut kādiem demokratizēšanas ideāliem, demokrātijas uzvarai Otrajā pasaules karā. Līdz 1945. gada sākumam to visu politikā var redzēt. Pēc tam sāka apzināties, ka tā nenotiks. Arī Rūzvelts nomira un spēles noteikumi mainījās. Tomēr daudzi saka, ka Rūzvelts izpratis PSRS varas tieksmi vēl labāk par saviem padomdevējiem un citiem. Tagad? Tagad grūti pateikt. Krievija šobrīd ir labākā situācijā nekā PSRS 1945. gadā. Es domāju, no Eiropas enerģētiskās atkarības viedokļa.
Eiropa tādēļ negrib pārāk daudz izrunāties un rīkoties pret Krieviju. Un valstis ir 70 gadus dzīvojušas mierā. Vairs nav lielu regulāro armiju. Neviens vairs negrib neko no sava ikdienas dzīves standarta upurēt. Tas patlaban ir redzams. Lai to mainītu, vajadzētu panākt psiholoģiskās nostājas maiņu, ka demokrātija ir vērtība, par kuru jācīnās un varbūt pat jānes upuri. Bet tas nav tik viegli. Patlaban neizskatās, ka aukstais karš varētu atkārtoties. Krievija Ukrainā operē diezgan zemā līmenī.
Viņi to darīt nepārtrauks, bet arī mērogus nepaplašinās. Kādreiz jau runāja par padomju “salami taktiku”, kad Rietumu vērtības tiek pa gabaliņam vien šķērētas nost. Varbūt Krievija tagad gatavo ko tamlīdzīgu – uzturēt konfliktu zemā līmenī ilgstošu, kamēr Rietumi tiek iemidzināti. Jo cik tad ilgi Ukrainu kā aktualitāti tādā veidā varēs noturēt? Rietumnieku uztverē tā var nonivelēties un kļūt par ikdienu.
