– PSRS, protams, zināja, ko vēlas, bet vai rietumnieki, 1945. gada 11. februārī Jaltā parakstot repatriācijas vienošanos, skaidri apzinājās, kādas ļaužu kategorijas tā skars? Baltieši juridiski taču neskaitījās Padomju Savienības pilsoņi. 9
– Būtībā šī problēma aktualizējās vēl 1944. gadā, kad sabiedrotie izsēdās Francijā un konstatēja, ka vācu armijas daļās dien vai iesaistīti ļoti daudzi krievi. Radās jautājums: ko ar tādiem gūstekņiem darīt? Nodot PSRS? Internēt īpašās nometnēs? Sarunas par to sākās jau 1944. gada vasarā. Krievi vācu armijas rindās pārsvarā bija tā sauktie kara izpalīgi jeb “hivi” (Hilfswillige – vāc.). Viņu bija vairāk nekā miljons. 1943. gadā “hivi” rindās kādus 15 tūkstošus mobilizēja arī Latvijā. Tie nebija frontes karotāji, bet būtībā tie, kas uzturēja sakarus starp aizmuguri un fronti, darbojās apgādē. Daudzi no latviešu “hivi” nonāca ļoti dažādās vācu karaspēka divīzijās. Cik esmu noskaidrojis, vismaz kādi četri pieci tūkstoši ar vācu vienībām atradās arī Francijā un Itālijā. Tur viņi nonāca gan amerikāņu, gan britu un franču gūstā. Ja runā par repatriāciju, tad no franču gūsta vairāki tūkstoši latviešu pēc tam atgriezās dzimtenē. Franču gūstā bija īpaši slikti apstākļi. Franči gūstekņus izmantoja pat mīnu lauku attīrīšanā. Uzskats toreiz bija tāds: kas bija vācu uniformā, tas bija vācietis.
– Tātad, kad Rūzvelts ar Čērčilu piekrita repatriācijai, viņi zināja, ka tā ietvers arī baltiešu atdošanu PSRS, kaut Baltijas valstu statuss vēl nebija noteikts?
– Noteikti viņi to apzinājās. Nav gan tādu dokumentu, kur tas parādītos, taču Itālijā, kad sabiedrotie tur 1943. gadā atklāja fronti, tāpat Āfrikā, Ēģiptē, latvieši jau bija nonākuši sabiedroto gūstā. Tas viss bija zināms, vien palika jautājums, ko ar viņiem darīt. Baltijas jautājumu cilāja Teherānas apspriedē 1943. gada novembrī, bet Rietumi nebija ar mieru piekrist, ka tā ir PSRS teritorija. Pirms pārmest Rietumiem, ka tie Jaltā “pārdevuši” Austrumeiropu Staļinam, tomēr jāatceras, ka juridiskās neatzīšanas pozīciju viņi nepārkāpa arī Jaltā. Un, ja palasa to 11. februāra repatriācijas līgumu, tad tur nekas nav rakstīts par pilsonībām. Tur runā tikai par PSRS pusē esošajiem subjektiem un tiem, kas ir britu – amerikāņu zonā. Viņi līgumā apzināti izvairījās no konkrētu pilsonību nosaukšanas.
