Vai pacienti atsakās no ārstēšanās naudas trūkuma dēļ? 4
Regīna Stare, ģimenes ārste Līvānos: “Es šādu tendenci nejūtu. Jāatzīst, mani pacienti pret savu veselību izturas diezgan atbildīgi. Tie, kuriem naudas nav, gaida valsts rindā. Varbūt tas ir viens pacients no tūkstoša, kas no kāda izmeklējuma vai ārstēšanās atsakās. Izteikti sociāli nelabvēlīgām ģimenēm palīdz sociālais dienests. Manuprāt, ir pārspīlēti apgalvot, ka šī būtu plaši izplatīta problēma. Pacientu iemaksas nav tik milzīgas, lai cilvēks atteiktos no rūpēm par savu veselību. Ja cilvēkam vajag, viņš naudu atrod.”
Kristīne Zivtiņa, ģimenes ārste Rīgā: “Pacienti mēdz atteikties no dārgajiem izmeklējumiem, piemēram, magnētiskās rezonanses, datortomogrāfijas, arī vēnu vai locītavu operācijām, zobu labošanas. Protams, tas atstāj ietekmi gan uz dzīves kvalitāti, gan arī liek veselības stāvoklim pasliktināties. Reiz pacients nolēma nekārtot invaliditāti tāpēc, ka nebija naudas, lai apmaksātu diagnostikas izmeklējumus. Nereti, piemēram, vecāki spiesti atteikties no bērnu zobu labošanas. Lai gan bērniem zobārsta pakalpojumi Latvijā skaitās bez maksas, taču savu kārtu jāgaida ārkārtīgi ilgi un nereti, to sagaidot, pacienti jau aizmirsuši savu pierakstu, jo novērsuši zobu sāpes ar zālēm vai citām metodēm. Tāpēc diemžēl bērnu zobu stāvoklis ir visai kritisks. Ģimenes ārstiem pastāv iespēja iesaistīt sociālo dienestu, piemēram, lai iegādātos medikamentus. Vieglākās situācijās mēģinu piemeklēt alternatīvus līdzekļus no tautas medicīnas. Vēl regulāri atgādinu saviem pacientiem – nemest zāles pēc pirmās lietošanas ārā, jo daži tā rīkojas. Rekomendēju neizlietotos medikamentus vai nu paglabāt, vai atnest man, lai varu nepieciešamības gadījumā izsniegt kādam, kam švaki ar līdzekļiem. Smagākos gadījumos, kad nepieciešama diagnostika vai operācijas, vienkārši jāstrādā kā psihologam. Runāju, skaidroju, ka varbūt iespējams nepieciešamo aizņemties, var palīdzēt radinieki, varbūt iespējams iekrāt. Meklējam arī lētākas alternatīvas zālēm. Vecākiem var palīdzēt bērni, strādājošie var paņemt kredītu. Dažas slimnīcas piedāvā sniegt pakalpojumu ar pēcmaksu, kas reizēm ir ļoti laba alternatīva. Taču iet grūti. Kamēr nemirstu nost vai varu pastrādāt, tikmēr ārstēšanos atlikšu – tā diemžēl ir daudzu pacientu loģika.”
Lija Krūmiņa, ģimenes ārste Bauskā: “Domāju, apgalvojot, ka neiet pie ārsta, jo nav naudas, cilvēki pārspīlē. Tā drīzāk ir atrunāšanās, jo jebkurš jautājums vienmēr ir risināms. Savu pacientu vidū šādu tendenci nenovēroju, cilvēki tomēr cenšas izdarīt visu, kas viņu veselībai nepieciešams. Ja naudiņas nav, sadarbojamies ar sociālajiem dienestiem. Cilvēki jau patiesībā neizmanto savas iespējas. Piemēram, uz valsts apmaksātām profilaktiskajām pārbaudēm iet gaužām maz cilvēku.”
Marita Luika, ģimenes ārste Gulbenes novadā: “Reizēm, pat izrakstot zāļu receptes, pacienti saka, ka to pirkšana noteiktu laiku jāatliek, jo patlaban nav naudas. Pacienta iemaksa, ejot pie ģimenes ārsta, parasti vienmēr atrodas, taču ar katru mazāko izmeklējumu, vai tas būtu rentgens, datortomogrāfija, dažādas analīzes vai kas cits, izdevumi pieaug. Nemaz nerunājot par kādām operācijām. Varbūt tad, ja pacients teju mirst nost, kaut kādu operāciju valsts veic bez maksas un gaidīšanas. Citādi tas maksā bargu naudu. Ja gaida valsts rindās, darbnespējīgajam paiet pat pusgads un ilgāk, turklāt stāvoklis pa šo laiku pasliktinās. Pacienti spiesti kaut kur meklēt naudu, jo cik tad ilgi var dzīvot ar sāpēm un būt darbnespējīgs. Gaidot rindā, pacienti dzīvo ar zālēm, taču tās tikai palēnina procesu vai mazina sāpes, ne ārstē. Turklāt nereti valsts atvēlētais finansējums jau otrajā gada pusē iztērēts un atliek gaidīt tālāk. Ģimenes ārsti šādās situācijās ir bezspēcīgi. Vienīgais, ko parasti sakām, – jāstājas rindā un paralēli kaut kā jācenšas krāt naudu.”
Uzziņa
Pēdējā gada laikā nepieciešamības gadījumā apmeklēt medicīnas speciālistu (izņemot zobārstu) vai ārstēties to nav izdarījuši 20% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pērn veiktā aptauja.
No tiem lielākā daļa jeb 60% norādījuši, ka šādi rīkojušies naudas trūkuma dēļ. Otrs būtiskākais iemesls bijusi nogaidīšana, vai ar laiku nekļūs labāk, kā arī laika trūkums un garās rindas.
Pēdējo trīs gadu laikā 50 000 Rīgas Austrumu slimnīcas pacientu nav spējuši norēķināties par valsts noteiktajām iemaksām, radot slimnīcai 3,5 miljonu eiro iztrūkumu.
