Jakovs Rafalsons: “Pret sevi izturos ar ironiju” 0
Tikko M. Čehova Rīgas Krievu teātrī tika nosvinēta izcilā aktiera Jakova Rafalsona 70. gadu jubileja. Šajā teātrī viņš spēlē kopš 1991. gada. Pateicoties spilgtam traģikomiskā aktiera talantam un milzīgajai enerģijai, J. Rafalsons drīz vien piesaistīja režisoru uzmanību un ieguva skatītāju simpātijas. 25 gadu laikā viņš ir nospēlējis vairāk nekā 30 lomas.
“Pats pret sevi izturos ar zināmu ironiju – ne tik nopietni, lai sēdētu uz skatuves un klausītos saldās runas, tā vēl var saslimt ar diabētu,” sarunā ar “Kultūrzīmēm” saka tautā iemīļotais aktieris, kuru daudzi pazīst arī saistībā ar viņa atveidoto kolorītā kazino īpašnieka Vadima Felzenbahera tēlu seriālā “Ugunsgrēks”.
Vaicāts, kāpēc pret sevi izturas ar ironiju, J. Rafalsons atbild: “Kad, runājot par māksliniekiem zvaigznēm, mēdz teikt: jūs, aktieri, jau dzīvojat debesīs, man nāk smiekli. Jo vairākums no man zināmajiem dzejniekiem, māksliniekiem, aktieriem, tur nav pat pārnakšņojuši. Ir gan viena cita lieta, kas mūs, aktierus, atšķir no pārējās mākslinieku cunftes. Dzejnieki, komponisti, gleznotāji varbūt var radīt arī vienatnē, bet mēs, aktieri, bez skatītāja neesam nekas. Padomju laikos, kurus es tā neieredzēju, bija ļoti spēcīgs teātris. Par spīti visam. Kā skābekļa malks. Un pēkšņi – brīvība! Visā bijušajā PSRS teritorijā teātris apjuka. Tagad teātrī ārkārtīgi spilgtas virsotnes izceļas no kopējās pelēcīgās viduvējības. Aktieru līmenis ir augsts, taču par talantiem viņus dara atsevišķi režisori un skatītāji, tie īstie teātra pazinēji un cienītāji.”
Kā izcilais aktieris vērtē seriālu “Ugunsgrēks” un, vai arī pats to skatās? Kā atceras sadarbību ar latviešu akieriem dažādos teātros? To lasiet sarunā ar Jakovu Rafalsonu 8. novembrī “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.
