Latvijai jākaunas par nevienlīdzību un nabadzību 24
Demogrāfiskās tendences, nevienmērīgā ekonomiskā izaugsme un ievērojamās atšķirības starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem padara darba tirgus un sociālās politikas stiprināšanu par īpaši aktuālu uzdevumu Latvijā. Tāds ir ārvalstu ekspertu vērtējums.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja jau janvārī pieņēma formālu lēmumu, ka labklājības jomā Latvija atbilst uzņemšanai organizācijā. Tomēr vienlaikus organizācija norāda uz virkni “mājas darbu”, ko Latvijai šajā jomā vajadzētu atrisināt. Šīs rekomendācijas apkopotas OECD ekspertu veidotā pārskatā “Par Latvijas nodarbinātības un sociālo politiku”.
“Pēdējo 15 gadu laikā Latvija piedzīvojusi iespaidīgus ekonomiskās izaugsmes rādītājus. Taču tikpat strauji palielinājusies arī nevienlīdzība iedzīvotāju vidū,” uzsvēra viena no pārskata autorēm – OECD Sociālās politikas nodaļas vadītāja Monika Kvīezere. Minētajā pārskatā norādīts, ka pēckrīzes laikā mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem joprojām cīnās, lai “savilktu kopā galus”, kamēr turīgākie slāņi jau spēj izmantot atjaunotās ekonomiskās augšupejas dāvātās iespējas. Ja tam netiks pievērsta politiska uzmanība, nevienlīdzība tikai turpinās pieaugt. “Ļoti nestabila ekonomiskā izaugsme un viena no lielākajām ienākumu nevienlīdzībām Eiropas Savienībā apliecina akūtu nepieciešamību pēc efektīvas sociālās politikas,” teikts pētījumā.
OECD eksperti vērš uzmanību arī uz dramatiskajiem demogrāfijas rādītājiem. Ar iedzīvotāju skaita samazināšanos saistītas problēmas raksturīgas arī citām valstīm, bet Latvijā īpaši sāpīga ir darbaspējīgo iedzīvotāju izceļošana – šī cilvēku kategorija pie mums sarūk ātrāk nekā OECD valstīs (kopš 2000. gada darbaspējīgo cilvēku skaits Latvijā sarucis par ceturtdaļu). “Lēmums aizbraukt no savas valsts cilvēkam ir ļoti smags. Bet, ja reiz tas ir pieņemts, tad grūti būs pārliecināt viņu atkal atgriezties. Ja cilvēki aizbraukuši ekonomisku iemeslu dēļ, un lielākoties tas tā arī ir, tad tikai ar ekonomiskiem stimuliem var panākt viņu atgriešanos,” teica OECD eksperts Paolo Falko. Viņš gan aicina nelolot lielas cerības uz emigrantu atgriešanos, bet aicina attīstīt politiku sadarbībai ar tautiešu diasporu, jo aizbraucēji var būt noderīgi valstij arī bez atgriešanās. Pārskatā arī ieteikts Latvijai veltīt vairāk uzmanības darbaspēka piesaistei no citām valstīm.
Saskaroties ar darbaspēka trūkumu, Latvijai ir maksimāli efektīvi jāizmanto tās rīcībā atlikušie cilvēkresursi, norādīja OECD eksperti. Darba ražīguma jomā Latvija uz citu valstu fona joprojām izskatās bēdīgi. Pārskatā Latvija tiek kritizēta par nepietiekamu uzmanības pievēršanu aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem un trūkumiem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) finansējumā, kas tai neļauj īstenot jaunas programmas. NVA līdz šim lielā mērā aktīvos nodarbinātības pasākumus finansē caur Eiropas struktūrfondiem, nevis valsts budžetu.
Tāpat OECD norāda uz nepilnībām arodizglītībā un nepieciešamību uzlabot apmācāmo praktizēšanos darba vietās. Organizācija aicina veidot īpaši mērķētas politikas, lai palīdzētu darba tirgū iekļauties grupām, kam visgrūtāk atrast darbu (ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši bez pieredzes un tamlīdzīgi).
Atsevišķa uzmanība pārskatā pievērsta arī pensiju problēmai. OECD eksperti, no vienas puses, slavēja 1996. gadā ieviesto Latvijas pensiju sistēmu, ko citas Eiropas valstis izmantojot kā paraugu, bet, no otras puses, pauda bažas par nabadzības riskiem senioru vidū. “Kaut arī sistēma tehniskajā līmenī ir fiskāli stabila, ienākumu atšķirības topošo pensionāru vidū rada šaubas par šīs sistēmas sociālo ilgtspēju,” teikts dokumentā. Eksperti arī norādīja uz nepieciešamību veikt padziļinātus pētījumus tieši par Latvijas pensiju sistēmas dzīvotspēju.
Vērtējot situāciju kopumā, M. Kvīezere norādīja, ka aprakstītās problēmas nav tikai Latvijas sāpe. Līdzīgi izaicinājumi esot raksturīgi arī pašreizējām OECD valstīm. “Taču demogrāfiskās tendences, nevienmērīgā izaugsme un ievērojamās atšķirības starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem padara Latvijas darba tirgus un sociālās politikas stiprināšanu par īpaši aktuālu uzdevumu,” uzsvēra eksperte.
Labklājības ministrs Jānis Reirs apgalvo, ka virkni OECD rekomendāciju Latvija esot sākusi pildīt jau pārskata tapšanas laikā. “Piemēram, minimālās algas noteikšanas procedūra. Sāktas vairākas programmas darba ražīguma paaugstināšanai un iekļaujoša darba tirgus veicināšanai, veikti būtiski uzlabojumi NVA darbā. Arī nevienlīdzības problēma tiek sistemātiski risināta. Piemēram, no 2016. gada ieviests diferencētais neapliekamais minimums, palielināti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām,” uzskaitīja ministrs.
