Vai zemnieki gatavi iztikt bez ES naudas, ja Latvija tā izvairītos no bēgļu uzņemšanas? 6
Latvijas valdība vienojusies par 250 bēgļu labprātīgu uzņemšanu. Savukārt Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera ierosinājumam par papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā vienota valdības koalīcijas atbalsta nav. Lauksaimniekiem vaicāju, kā viņi uztver bēgļu uzņemšanas jautājuma saistīšanu ar pieeju Eiropas Savienības (ES) fondiem un vai viņi būtu gatavi atteikties no ES naudas?
Juris Lazdiņš, Krimūnu pagasta z/s “Lazdiņi” saimnieks: “Ja ES bēgļu neuzņemšanas gadījumā sola sankcijas, tostarp mazināt atbalstu no strukturālajiem fondiem, kā izskanējis dažos plašsaziņas līdzekļos, tad tā nav demokrātiska savienība. Tad šāds diktatorisks režīms nav pieņemams daudzām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Bēgļu jautājumā ir divi iespējamie risinājumi. Pirmais – noskaidrot, vai trešās valstis var uzņemt mūsu bēgļus, ja Latvija tām par šo pakalpojumu samaksā. Ja mēs bēgļus uzņemam Latvijā, tad jāzina, kā darbosies sistēma, kā šos cilvēkus integrēs Latvijas sabiedrībā.”
Signe Seile, Sējas pagasta z/s “Priežkalni” saimniece: “Ir jāvērtē, vai pret to atbalstu, ko ES papildus sola Latvijas lauksaimniekiem, mums būtu jāuzņem papildu bēgļi. Mans personiskais viedoklis ir – ja nebūs papildu atbalsta, tad arī papildu bēgļus uzņemt nevajag. Nezinu, kā labāk valstij. Turklāt – gan īstajiem bēgļiem, gan arī Latvijas lauksaimniekiem patlaban vissvarīgākais ir izdzīvošana, tāpēc šāds pretnostatījums starp atbalstu lauksaimniekiem un patvērumu bēgļiem nav ētisks. Runājot par bēgļu uzņemšanu Latvijā, man ir divējādas izjūtas. Man kā kristietei ir jāpalīdz, tomēr kā zemniecei un Latvijas patriotei šādas pārliecības nav. Vai varēsim izsekot, no kurienes bēgļi ierodas, ir bažas arī par ticības, valodas un kultūras barjerām.”
Edīte Strazdiņa, LPKS “Mūsmāju dārzeņi” direktore: “Uzskatu, ka ES politika bēgļu jautājumā nav pareiza. Savienības robežai bija jābūt slēgtai tik ilgi, kamēr ir zināms, cik cilvēku ES var uzņemt. Ja jautājums ir konstruktīvi risināms, tad vispirms ir jāapzina brīvās darba vietas, tostarp laukos, šūšanas uzņēmumos un citviet, jāpiedāvā bēgļiem darbs, un, ja šie cilvēki vēlas strādāt, tad viņus var uzņemt. Ir jāzina, no kurienes bēgļi bēg un vai viņiem patiešām ir vajadzīga palīdzība. Pēc sarunām ar citu valstu kolēģiem zinu, ka daudzi bēgļi ir turīgi cilvēki, ir arī redzams, ka viņi ģērbjas daudz labāk nekā mūsu cilvēki. Var piemērot principu – nauda seko bēglim. Uzņēmumiem, kas viņus nodarbinātu, varētu piešķirt papildu atbalstu ražošanas attīstīšanā. Valstij noteikti ir jāizvērtē, vai tā ir gatava nodrošināt savu cilvēku drošību. Nevar ļaut šeit ievest siseņu baru, kas apdraud Latvijas cilvēkus. Tikai nākamais solis būtu palīdzība tiem cilvēkiem, kam tā patiešām ir vajadzīga.”
Rihards Valtenbergs, Skrundas pagasta z/s “Valti” saimnieks: “Bēgļu jautājums ir smalka lieta. Kad stājāmies ES, tad Zemnieku savienība nekliedza par nevienlīdzīgiem iestāšanās nosacījumiem Latvijai salīdzinājumā ar citām valstīm. Patlaban ir jākauc baram līdzi. Latvijas lauki ir kļuvuši tukši. Daudzviet saimnieki nevar atrast darbiniekus. Lauksaimnieki daudz vairāk varētu izdarīt, ja viņiem būtu darbinieki. Bēgļi varētu saimniecībās dzīvot un strādāt, nevajadzētu viņiem ļaut veidot geto.”
Juris Pilveris, Auru pagasta z/s “Ziedi JP” saimnieks: “Ja esam iestājušies savienībā, tad varam savas iebildes izteikt, tomēr kolēģu viedoklis ir jāciena. Mums ir pārāk maza teikšana ES lēmumu pieņemšanā. Grūti spriest, vai cilvēki, kas Latvijai jāpieņem, būs strādātāji. Neesmu arī ļoti zinošs bēgļu jautājumos. Latvijā vajag papildu darbaspēku. Mūsu saimniecībā strādāja darbinieki no Uzbekistānas un Grieķijas. Pretenziju pret viņu darbu nebija. Tomēr uzskatu, ka Latvijā “aizķersies” vien neliels skaits bēgļu. Pārējie aizplūdīs uz siltajām zemēm.”
UZZIŅA
* Jautājumā par Eiropas Savienības (ES) solidaritāti bēgļu jautājumā izskanējuši arī draudi liegt ES struktūrfondu naudu tām valstīm, kas atsakās no bēgļu uzņemšanas.
* Komentējot šādu iespējamo notikumu attīstību, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis teicis: “Ja jāizvēlas starp cūkām, pienu vai Latvijas drošību, nu droši vien es iestāšos par Latvijas drošību kā prioritāti. Saprotu, ka dažs labs zemnieks man to pārmetīs, bet viņš arī sevišķi droši nejutīsies, ja viņam blakus būs sabiedrības daļa, kas pēc mentalitātes mums galīgi sveši.”
