“Būtiski uzsvērt, ka tie, kas pāriet robežu, nav bēgļi!” Saruna ar militāro analītiķi Mārtiņu Vērdiņu 36
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Migrācijas krīze kā hibrīdkara elements – šo izteicienu pēdējās nedēļās dzirdam katru reizi, kad tiek apspriesti notikumi uz Lietuvas–Baltkrievijas, bet tagad arī Latvijas–Baltkrievijas robežas.
Bet ko tas īsti nozīmē un ar ko mums jārēķinās – saruna ar militāro analītiķi, bloga “varabungas” autoru, rezerves kapteini MĀRTIŅU VĒRDIŅU.
Vai par migrantu ieplūdināšanu var runāt kā par jaunu oriģinālu hibrīdkara metodi, vai arī tas ir kaut kas jau sen izdomāts un izmēģināts?
M. Vērdiņš: Ir tāds termins “ceturtās paaudzes karš”, kas tiek apzīmēts arī kā 4GW (no angļu valodas “Fourth-generation warfare”). Šo teoriju izstrādājis Viljams Linds, un tā jau kopš pagājušā gadsimta beigām bija populāra, bet diezgan šaurās aprindās.
Tagad, kur vien klausies, kaut ko runā par hibrīdkaru, kas faktiski ir tas pats.
Ceturtās paaudzes kara teorija jau sen tiek mācīta virsniekiem, tajā skaitā savulaik man, un tās būtība ir, ka karot var ne tikai ar ieročiem, bet dažādām citām metodēm. Un viens no punktiem ir masu migrācijas izmantošana.
Bet līdz šim tā vairāk bija teorija vai arī jau ir kaut kur izmēģināta?
Vēsturē var atrast dažādus piemērus, tomēr mūsdienās vispirms jāpiemin 2015. gads un karadarbība Sīrijā, kad Turcija pēkšņi sāka protestēt, apgalvojot, ka Asads izmanto bēgļus kā ieroci.
Vēlāk Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans jau pats izmantoja šo paņēmienu pret Eiropas Savienību…
Jā, to mēs labāk atceramies… Taču jebkurā gadījumā šis ir viens no riskiem, kuru atbilstošajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā un vērtēt. Vienmēr ir indikatori, kas par to brīdina, un, ja analītiķis redz, ka tie sakrīt, tad viņam ir pienākums ziņot priekšniecībai.
Tālāk tiek sagatavoti priekšlikumi, kas nonāk pie lēmējiem. Bet, lūk, te ir problēma – lai sekotu rīcība, ir vajadzīgs politiskais lēmums, un tad parādās dažādas atrunas: nav naudas, nav ko tracināt tautu, tuvojas vēlēšanas…
Pašlaik mums ir izsludināta ārkārtas situācija pierobežā, bet patiesībā tas nav nekas ārkārtējs, kas būtu parādījies pēkšņi.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece jau pirms Jāņiem, pēc tikšanās ar Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti sacījusi, ka “ir jābūt gataviem stiprināt Eiropas Savienības ārējās robežas ar Baltkrieviju saistībā ar jautājumu par nelegālās migrācijas plūsmas pieaugumu”.
Tātad stāsta sākums jāmeklē jau jūnijā, bet varbūt vēl agrāk.
Vai ir saprotams, kāds ir Lukašenko mērķis? Erdogans, veicinot migrantu plūsmu, vēlējās panākt sev vēlamo scenāriju Sīrijā un nemaz neslēpa, ka tā ir apzināta rīcība. Lukašenko pašlaik pat atsakās atzīt, ka viņam ar to ir kāds sakars.
Lukašenko te spēlē savu spēli, un Putins spēlē savu spēli. Bet kāpēc tieši tagad? Tāpēc, ka ir ļoti labs situācijas multiplikators – mācības “Zapad 2021”. Nevajag domāt, ka tās sāksies tikai 11. septembrī, tās jau notiek.
Šajā situācijā jebkuras kustības uz robežas ar NATO valsti iegūst pavisam citu nozīmi un tam, ko saka Lukašenko, ir pavisam cita skaņa.
Par to liecina arī Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča intervija “Financial Times”, kur viņš brīdina, ka “Zapad 2021” un migrantu krīze var novest pie bruņota konflikta.
Tam var tikai piekrist. Ja šajā brīdī, kad norisinās mācības, notiek kāds saasinājums uz robežas, piemēram, kāda nejauša vai izprovocēta apšaude, tad jāņem vērā, ka tajā uzreiz iesaistās Krievija, kuras karaspēks atrodas Baltkrievijā.
Tad, piemēram, var būt paziņojums, ka Krievija patur savu karaspēku Baltkrievijā, lai kontrolētu situāciju. Bet kas ir būtiski – manuprāt, uz tiešu konfliktu ar NATO valsti ne Putins, ne Lukašenko neies.
Tās darbības drīzāk varētu būt tālāk vērstas uz Ukrainu. Par Putinu saka, ka viņš ir haosa meistars, ar piebildi – vadāma haosa meistars, tāpēc viņam šādi scenāriji varētu būt tuvi.
Viņš izmanto tā saukto refleksīvo kontroli, paredzot gan pretinieka, gan sabiedrotā iespējamās reakcijas. Ja jāizsaka prognozes, es teiktu, ka grūtākais periods būs līdz laikam, kad beigsies “Zapad” mācības un Krievijas spēki izies ārā.
Tad iestājas rudens un ziema, kas arī robežpārkāpējiem liks pārdomāt dzīvi.
Ja runā par Lukašenko mērķiem, tad minimums ir, lai netiek ieviestas jaunas sankcijas, un maksimums – lai atceltu esošās.
Viņam ir kaut mazākās cerības? Pagaidām taču viņš ieriebj tikai Lietuvai un Latvijai, pārējā Eiropas Savienība to pat īsti nejūt.
Bet Lietuvas ārlietu ministrs jau nesen kādā intervijā norādījis, ka jaunas sankcijas netiks ieviestas, ja migrācijas krīze tiks atrisināta. Krievijas propaganda to uzreiz pamanīja un atzīmēja.
Pašlaik Lukašenko teiktajam tiek pievērsta lielāka uzmanība, un tā tas būs, kamēr nebeigsies “Zapad” un Krievija neaizies.
Kāpēc kā sākotnējais mērķis tika izvēlēta tieši Lietuva, nevis, piemēram, Polija?
Atcerēsimies, ka padomju laikā PSRS un Polijas robeža bija īsta, aprīkota robeža. Tā ir ļoti nopietna robeža ar ļoti nejaukiem robežsargiem – tas ir nopietns pretinieks. Lietuvā un tāpat pie mums par tādu nopietnu robežas izbūvi tiek runāts tikai pēdējos gados.
Lietuva saka, ka nostiprinātu robežu ar Baltkrieviju grib uzbūvēt gada laikā, Latvija paredzējusi līdz 2024. gadam. Latvijā gan pašlaik tiek apsvērts dzeloņstiepļu žogs kā pagaidu risinājums, kas Iekšlietu ministrijas ziņojumā tiek diezgan kritiski vērtēts.
Lietuvieši šobrīd velk dzeloņstiepli un paralēli jau būvē stacionāru žogu. Pozitīvi ir tas, ka mēs ar lietuviešiem esam vienprātīgi par pieeju, kā šo krīzi risināt. Lietuvieši robežpārkāpējus nevis aiztur, bet fiziski trenc atpakaļ. Kā redzam, Latvija tagad sākusi rīkoties tāpat.
Būtiski uzsvērt, ka tie, kas pāriet robežu, nav bēgļi. Par bēgļiem viņus var saukt tad, ja viņi no savas valsts, kur sācies karš, notikusi katastrofa vai tamlīdzīgi, pāriet uz tuvāko drošo kaimiņvalsti. Migranti ir tāds plašāks jēdziens. Manuprāt, precīzākais apzīmējums ir robežpārkāpēji.
Vairākums šo migrantu ir no Irākas. Kāpēc tieši no turienes?
Pirmkārt, tāpēc, ka no turienes lido lidmašīnas uz Minsku. Tagad gan ir paziņots, ka vairs nelidos, bet es nebūtu pārāk optimistisks, ka tas pārtrauks šo “tranzītu”. Var lidot ar citiem reisiem.
Vai arī tur var runāt par kaut kādu politisku faktoru? Paziņojums par reisu pārtraukšanu sekoja pēc tam, kad bija notikušas dažādas ES un Irākas amatpersonu sarunas. Rinkēvičs arī ziņoja, ka ir zvanījis Irākas ārlietu ministram.
Irākas valdība, visticamāk, tam iepriekš nebija pievērsusi uzmanību. Bet tur nav intereses izrādīt kādus acīmredzami nedraudzīgus žestus pret ES valsti, ņemot vērā to, ka Irāka saņem finansiālu atbalstu no ES.
Kāpēc Lietuva uzreiz neizmantoja to pieeju, ko pašlaik, kad nelegālie migranti netiek laisti valstī, bet spiesti doties atpakaļ uz Baltkrieviju?
Neviens jau nerunā, ar kādām metodēm tas notiek. Visticamāk, tās ir diezgan nejaukas…
Bet, ja Lukašenko uzdod robežsargiem nelaist šos migrantus atpakaļ – “aizsargāt katru robežas metru”, kā viņš paziņojis, – tas nozīmē, ka viņi paliek robežjoslā.
Tas var beigties slikti, pat ar uzbrukumu robežsargiem.
Tad sākas spēle uz izturību, bet Lukašenko nekad nebūs tik humāns kā Eiropas Savienība, kur sāksies runas par cilvēktiesībām un tamlīdzīgi.
Nedomāju, ka Lietuva un Latvija piekāpsies, vismaz ne šobrīd, tāpēc jau pastāv šī konflikta eskalācijas iespēja. Taču tas jau tagad ir apspriests visos štābos – ko darīt vienā vai otrā variantā.
Un kas notiktu, ja atskanētu šāvieni?
Būtu liels propagandas troksnis, diplomātisks duelis, bet ne vairāk. Ir tā sauktās zemsliekšņa operācijas – tādas situācijas, kas neatbilst NATO līguma 5. panta izpratnei par uzbrukumu dalībvalstij. Šī ir tieši tāda situācija.
Tas, runājot par ārējiem draudiem, bet Lietuvā jau šobrīd ir diezgan daudz šo migrantu, jo pusotra mēneša laikā paguva ierasties vairāk nekā četri tūkstoši. Ir vietējo iedzīvotāju neapmierinātība, spriedze acīmredzot ir arī šajos pagaidu izmitināšanas centros.
Tas ir destabilizējošs faktors. Lietuvas robežsargu arodbiedrības vadītājs arī norādīja, ka šīs nometnes pašas par sevi rada sprādzienbīstamu situāciju. Pagaidām tur iemitinātie vēl nelaužas ārā, jo viņi acīmredzot vēl nav tādā stadijā, bet tas negarantē, ka tā arī paliks.
Bet tā ir vēl viena krīze, ar ko mums pašiem būs jātiek galā. Šis ir īstais brīdis, lai uztaisītu tādu kā inventarizāciju, apzinoties, ka šādas krīzes tagad varētu atkārtoties regulāri.
Vai mums ir pietiekami robežsardzes resursi? Domāju, ka nav. Ko nozīmē Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšana?
Ja iesaistīti zemessargi, tad jāsaprot, ka viņi var atlicināt savu brīvo laiku tik, cik viņi var. Ja viņi ierodas sargāt robežu, viņi nevar ierasties uz mācībām. Arī profesionālā dienesta karavīri tiek atrauti no kaujas mācībām, ja viņiem jāpilda sev neraksturīgas funkcijas.
Bet viņi apgūst jaunu pieredzi…
Ja mums ir profesionālā armija, tad tur katrs ir savas jomas speciālists. Patrulēt pie robežas nav labākais armijas pielietojums, tai ir jāgatavojas kaujas operācijām. Tas ir tāds pagaidu ielāps, bet, ja problēma ieilgst, tad ir jābūt citam risinājumam.
