Foto – Anda Krauze
Kinostudijā reiz kāda kolēģe man atstāstīja, ka viņai par mani prasījuši. Pat ne čekā, kaut kur uz ielas. Esot teikuši: jā, mēs zinām, gudrs viņš ir, taču viņš nepareizi domā. Bet pats gan saukts nekad neesmu. Toties patēvu, kad viņš uzkalpojās “Kompresorā” par galveno inženieri un viņam bija jāstājas partijā, kārtīgi izpurināja: vai zināt, ar ko esat apprecējies, kas tā par ģimeni? 16
Kad mamma nomira, bija jau 1986. gads. Bērēs daudz cilvēku, radi, kolēģi – viņa bija redaktore “Zinātnē”. Un viens tāds cilvēks staigā, ko es nepazīstu. Varbūt kāds radinieks, nezinu, divas reizes mēs saskrējāmies ar acīm. Un tad pēc kāda laika Lūcija Ločmele man saka: zini, kinostudijā mēdz iegriezties tas čekists Nadziņš. Un parāda man viņu. Tad es sapratu, ka Nadziņš bija apmeklējis manas mammas bēres. Kāpēc?
Reklāma
Reklāma
