“Domāšana jāpagriež par 180 grādiem uz modernāku pusi.” Jaunā Rīgas vara par pārmaiņām pilsētā 7
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trīs gadus Rīgas domes opozīcijā nostrādājušais apvienības “Attīstībai/Par” biedrs Māris Mičerevskis uz sarunu “Latvijas Avīzes” redakcijā atnāk kājām.
Māra frakcijas biedre, domē pirmoreiz ievēlētā Agnese Logina no “Progresīvo” partijas ierodas divritenim seglos.
Vienotībnieks, domes deputāts kopš 2005. gada Olafs Pulks “LA” pagalmā iebrauc ar auto.
Lai kādam pārvietošanās veidam kurš devis priekšroku, apvienojot pieredzi, zināšanas un degsmi, trijatā viņi piederīgi jaunajai Rīgas varai, kura gatava viest pārmaiņas Latvijas galvaspilsētā. O. Pulks to darīs, vadot Transporta komiteju, A. Logina – darbojoties Izglītības, sporta un kultūras komitejā, bet M. Mičerevskis – Finanšu komitejā.
Cik svarīga būs Ušakova – Amerika desmit gadu valdīšanas perioda inventarizācija?
O. Pulks: Inventarizācija noteikti nepieciešama. Pilsētas uzņēmumos veikti auditi, kurus juku laikos izdevās īstenot pēc opozīcijas pieprasījuma.
Taču ne visi redzēti, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, ne viss izpētīts.
Mūs interesē, kāda kur ir pašreizējā situācija. Cik kasē ir naudas. Kur vēl “paslēpušies” konsultanti, kāda ir iesākto, vēl nepadarīto darbu mapīte un kāda – paveiktā bilance.
M. Mičerevskis: Vērtēt vajadzēs, būs jāsaprot, kā dzīvot tālāk. Trīs gadus darbojoties opozīcijā, galvenais priekšstats, kas radās, – jāauditē domē esošā domāšana.
Tā bija ārkārtīgi konservatīva vārda sliktākajā nozīmē. Kā sastāvējies dīķūdens.
Bija pilns ar vairāk vai mazāk noslepenotām organizācijām, kuru jēgu bija grūti aptvert. Pat it kā normālā darbavietā kā, piemēram, Kapu pārvalde, nevarēja saprast, kāpēc pēkšņi par lapu izvešanu jāmaksā divreiz lielāka cena.
Bija izveidotas feodālas valstiņas, par kurām īsti neatbildēja ne Ušakovs, ne Burovs. Rīgas Centrāltirgu apsaimniekoja visai savdabīgi, vilks viņu zina, kādās interesēs.
Desmit saimniekošanas gados šādas neizpratnes sakrājies daudz. Inventarizācija jāveic, lai zinātu, kā nākotnē darbosies kapitālsabiedrības. Domāšana jāpagriež par 180 grādiem uz modernāku pusi.
A. Logina: Būs ļoti interesanti, atklāsies lieli brīnumi, būs jālabo kļūdas. Pēc veiktajiem auditiem jāseko politiskiem lēmumiem. Par “Rīgas namu pārvaldnieku” (“RNP”) teikts, ka jāpārskata, vai pašvaldībai vispār jāapsaimnieko nami.
Mums, “Progresīvajiem”, ir svarīgi, lai “RNP” paliek pašvaldības pārvaldībā, jo tas ir būtisks instruments, kā risināt klimata politiku ēku siltināšanas ziņā.
O. Pulks: Vēl jārunā par lietderības auditu. Domē hroniska slimība ir sadarbības trūkums: starp departamentiem, starp departamentiem un kapitālsabiedrībām.
Katrs rušina nišiņā, bet ko Rīga un rīdzinieks no tā iegūst? Der paraudzīties arī no šā skatpunkta. Trūkst sadarbības starp domi un valdību. Tā bija apzināta Ušakova politika, loģiski veidota “valsts valstī”.
Bijušajam mēram bija vajadzīgs ienaidnieka tēls, sliktais, pret ko labajam Nilam nācās aizstāvēties un karot.
Tā to rādīja “Saskaņas” atbalstītāju auditorijai, ka valdība nepārtraukti ceļ nodokļus, liek pilsētniekiem vairāk maksāt, bet Ušakovs vienīgais aizstāv. Diemžēl šāda šķeļoša politika ilgu laiku izdevās.
Ko darīsiet ar domes kadru bāzi? Vai Satiksmes departamenta vadībā paliks Vitālijs Reinbahs, kurš vienreiz jau attiesājis savu darba vietu? Vai Juridisko pārvaldi turpinās vadīt Jānis Liepiņš?
Jārevidē, kā kurš strādājis. Bet arī man, kurš 13 gadus pavadījis opozīcijā, nāksies pārorientēties retorikā, jo darba tiesiskās attiecības, noslēgtie līgumi pastāv. Nevaram ar interviju avīzē atlaist no darba cilvēkus.
Agnese, jūs, jaunie, dedzīgie, gan teiksiet – vecos Ušakova padotos prom?
A. Logina: Mēs arī ievērosim darba likumdošanu noteiktajās robežās. Apzināmies, ka lielu daļu mērķu nesasniegsim rīt. Nevaram ieiet domē ar kvēpināmu kadiķzaru, izsvēpēt domi no korumpantiem un vecā režīma kalpiem.
O. Pulks: Ja parādīsies aizdomas par korumpētām darbībām, tad gan reaģēsim. Te nevar teikt, ziniet, ļoti grūti atbrīvot no amata, un neko nedarīt.
Vai Satiksmes komiteja nebūs mezgla komiteja? Varas pārņēmēji konstatējuši brūkošus tiltus, remontējamas ielas un solījuši labot. Taču tam vajadzīgi kapitāli ieguldījumi. Kur ņemsiet līdzekļus, ja valsts, mainot proporciju no ienākuma nodokļa, pievāc sev par labu ap 40 miljoniem rīdzinieku naudas?
Neesmu pesimistisks, ka būs tik slikti. Pat tā notiekot, piepildīs svētu mērķi – palielinās algas skolotājiem, mediķiem, kuri to pelnījuši. Liela daļa no viņiem ir rīdzinieki.
Par spīti domes nevērībai pret uzņēmējdarbības atbalstīšanu (Ušakovam bija četri darbinieki, kas darbojās ar uzņēmējiem, un 14 cilvēki sabiedrisko attiecību laukā), ik gadu nodokļos ievāca par 60 miljoniem eiro vairāk.
Rīgā notika dabīgā ekonomikas attīstība.
Covid-19 šogad gan var sagādāt korekcijas uz nepatīkamo pusi. Satiksme Rīgā tiešām ir izaicinājumiem pilna joma. Kas var līdzēt – ES atveseļošanās fonda naudas piešķīrums. Jābūt gataviem ar šiem līdzekļiem strādāt un likt lietā.
Tā nebūs vienkārši dāvana, bet finansējums, piemēram, papildu CO2 izmešu mazināšanai. Mums ir projekti dažādās attīstības pakāpēs, toskait būvējami kaut rīt. Jāskatās, ko Brisele atbalstīs.
Turpmākā transporta attīstība jāparedz kopā ar Pierīgu. Ušakovs to ignorēja. Rīgā katru dienu iebrauc otra Rīga iedzīvotāju skaita ziņā. Uz darbu, ciemos pie radiem, ekskursijās un lai ārstētos.
Tie nav ienaidnieki, tie ir mūsu valsts iedzīvotāji. Tikām no pilsētas centra 20 gadu laikā aizgājuši 30% dzīvojošo.
M. Mičerevskis: Šai virzienā cerīgi skatos uz jauno mēru Mārtiņu Staķi un koalīcijas kolēģiem. Rīgā pie varas beidzot ir moderni cilvēki, kuri spēj runāt ar uzņēmējiem, ar Pierīgas pašvaldniekiem un ar Eiropu.
Var saukt iepriekšējo periodu par garām palaisto iespēju laiku, jo te varēja ienākt lieli investori, varēja pārcelt uzņēmumus. Vienīgie, ar ko spēja sarunāties Rīgas vadītāji, bija visi no Austrumiem, no Maskavas līdz Taškentai.
Labi, ka pieminējāt sadarbību ar pārējiem valsts iedzīvotājiem. Uz redakciju bieži zvana pensionāri no laukiem, kuri arī grib brīvbiļeti Rīgā, jo, piemēram, jāapmeklē dakteri “Stradiņos”. Un vai ziniet, cik izmaksā Rīgas Zoo apmeklējums daudzbērnu ģimenei no Talsiem? Uz ko viņi var cerēt?
Kamēr strādāju opozīcijā, biju šokēts par “Rīgas satiksmes” (“RS”) budžetu. Subsīdijās – pāri 100 miljoniem eiro. Papildu peļņu gūst no autostāvvietām.
Ieņēmumi no biļešu tirgošanas ir 32 miljoni, bet izdevumi, pārdodot biļetes, 26 miljoni. Tas “Rīgas kartes” dēļ, ka jēga no biļešu pārdošanas ir seši miljoni. Satiksmes uzņēmums ir jāsakārto, jo līdzšinējā pasažieru pārvadāšanas politika bijusi absurda.
Kārtējā vasaļvalstiņa, kurā kādam saimniekot, bāzt peļņu savā kabatā.
Es pat domāju par iespēju visiem sabiedriskā transporta lietotājiem braukt par brīvu, bet pašlaik gan Covid-19 dēļ, gan iepriekšējās varas saimniekošanas dēļ budžets nav tai labākajā kondīcijā – pēkšņu lēmumu te nepieņemsim.
O. Pulks: Taisnība, cik ieņēma par biļetēm, gandrīz tikpat iztērēja. Līgums ar “Rīgas karti” par transportbiļešu apkalpošanu šogad beidzas.
Šobrīd ir modernākas, lētākas, izdevīgākas sistēmas, un es vēlētos, lai “RS” izpētītu, ko tālāk izmantot. Man arī sirds sāp par iebraucējiem, kam bez “Rīdzinieka kartes” jāpērk biļete par 2,30 eiro.
Jau šodien varam sākt piedāvāt uz pusi lētāku stundas biļeti, jo esam ieinteresēti, lai Rīgas viesi pārvietojas ar sabiedrisko transportu, lai apmeklē pilsētas uzņēmumu – zoodārzu.
Piekrītu, tās ir atbalstāmākās grupas pirmām kārtām – vecie cilvēki un daudzbērnu ģimenes.
Kādā TV pārraidē rādīja depo pie sētas stāvam ūdeņraža trolejbusus. Vai klimatneitralitātes vārdā sētmalā rūsējošie troleji nav jālaiž reisos? Re, sporta žurnālists Lauris Lizbovskis lielījās, ka rīta krosā skrējies ar tramvaju un gandrīz noskrējis virzienā no Iļģuciema uz centru.
Mūsu uzdevums ir mobilitāte. Ja cilvēks skrien ātrāk par tramvaju, jādod vieta, kur skriet. Jāpierod, ka, lai ātrāk nonāktu paredzētajā vietā, būs jāmaina iesakņotie pārvietošanās paradumi.
Atbrauc uz Rīgu ar vilcienu, uzkāp uz divriteņa vai elektroskrejriteņa, dodies, kur vajag, ar ērtiem, ātriem transportlīdzekļiem.
Eiropas nauda ir iespēja nomainīt dīzeļautobusus ar videi draudzīgākas degvielas busiem.
Vēsturiskajā centrā vajadzēšot noņemt visus trolejbusa vadus – kur vadu nav, trolejbusi brauc ar dīzeli, kaut labāk būtu ar ūdeņradi. Bet nedomāju, ka Rīga atteiksies no tik ekoloģiska transporta veida kā trolejbuss.
Eiropā ir pilsētas, kur līnijas slēdz, un ir, kur pievieno jaunas. Taču jārada īpašas joslas, lai brauktu ātrāk.
Ko jūs, Māri un Agnese, esat atzīmējuši sev būtiskāko veicamo darbu sarakstā piecu gadu laikā?
M. Mičerevskis: Vajadzēs pārorientēties no opozīcijā strādājoša uz pozīcijas deputātu. Vēlos redzēt Rīgu kā modernu pilsētu.
Negaidu, ka Latvijas galvaspilsēta pāris gados izveidojas par Ziemeļu metropoli, bet man kā vēsturniekam ir grūti skatīties, līdz kādam līmenim Rīga desmit gados nolaista. Tieši domāšanas un saprašanas trūkuma dēļ.
A. Logina: Mana profesionālā darbība bijusi saistīta ar kultūru, kino, muzejiem. Manis izvēlētajā komitejā uzsvars vienmēr bijis uz izglītību. Nāku atgādināt, ka tai jālemj arī par kultūras jautājumiem, kuri Rīgā palikuši ārpus fokusa.
Mani ilglaicīgie mērķi ir uzlabot sadarbību starp kultūras jomā strādājošajiem Rīgā un cilvēkiem, kuri lemj par šo nozari.
Kā notiek līdzekļu piešķiršana valsts līmenī un pašvaldībā, ir nesalīdzināmi.
Lai iesniegtu projektu Kultūrkapitāla fondā un saņemtu atbalstu, ir jāpiepūlas daudz mazāk nekā domē. Tas ir nesamērīgi vairāk atskaišu ziņā, domē radītā sistēma ir smagnēja, cilvēkus atstumjoša.
Jālauž sistēma, jārada tāda, kurā nav jāraksta projekts uz 20 lappusēm, lai saņemtu nelielu summu.
Līgosvētki jāsvin Rīgā, krastmalā?
Domāju, līgošana jārīko Dzegužkalnā, Grīziņkalnā, kur ir piemērotas estrādes un daudz zaļuma. Apkaimēs trūkst pasākumu, kur sanākt kopā.
Tas runā pretim līdzšinējai idejai iepazīstināt tūristus ar tautas tradīcijām. Diez vai ārzemnieki atradīs Dzegužkalnu.
Ja sakārtos satiksmi, ja pasākumu afišēs, viņi tur nokļūs.
Uz Rīgas afišstabiem (kamēr vēl notika koncerti) pārsvarā reklamēja sarīkojumus ar Krievijas māksliniekiem, sākot ar operdziedātājiem, beidzot ar komēdiju aktieriem. Man nav nekas pret viesiem no Maskavas, bet kāpēc nekoncertē igauņu, lietuviešu, Rietumu mākslinieki?
Vai esat mēģinājis kādreiz iesniegt saskaņošanai plakātus domē?
Neesmu.
Tad ziniet, tas ir neiespējami. Kad pirms vairākiem gadiem to mēģināju, radās sajūta, ka esmu nokļuvusi Kafkas pasaulē, kur zvanot klausuli neviens nekad neceļ, ir jāsaskaņo dizains līdz beidzamai “vīlītei”.
Tas izskaidro afišu stabu specifiku, jo varbūt Maskavas viesu reklamētāji vienīgie spēja izkļūt cauri šim procesam.
Saprotu, ka ar jūsu ierašanos domē koncertu ģeogrāfija mainīsies, kaut Rīgā krievu kultūras patērētāju nav mazums.
M. Mičerevskis: Liekas, domei nav bijusi vēlme tik daudz balstīt krievu kultūras pasākumus, cik savējos, un, kas pirmie brauca, pirmie mala.
Trijos gados mani meklēja neskaitāmi radoši cilvēki, paziņas un nepazīstami, kuri, uzzinājuši par konkursiem, vēlējās noskaidrot, kur ko iesniegt, pie kā vērsties, kur iet, jo informācijas nav.
Pat ja ir, tad neatbilstoša norādēm. Vēlāk izrādās – konkurss jau noticis, komisija spriež, kā uzvarētājiem dalīt naudu, bet izziņu, kā tad viņi uzvarējuši, – nesniedz.
Agneses salīdzinājums ar Kafkas pasauli ir vietā.
Veicamo darbu plānā izpaliek konservatīvo priekšlikums iestādīt Rīgā miljons koku, bet kā izpaudīsies progresīvo zaļums? Uzņemsieties šefību pār pilsētas apstādījumiem, kokiem?
A. Logina: Mūsu Edmunds Cepurītis vadīs Mājokļa un vides komiteju. Koki ir viena, bet ne vienīgā lieta. Pirmkārt, jārunā par atkritumu samazināšanu.
Pašvaldības iestādēm jārāda piemērs. To dara pavisam vienkārši – noliekot uz galda krūku ar ūdeni, nevis plastmasas pudeli. Vai – izmantojot daudzreiz lietojamos traukus.
Rīgā jābūt pieejamām publiskām dzeramā ūdens ņemšanas vietām. Mūsu zaļums nozīmē arī vairāk veloceliņu, vairāk sakārtotu velobraukšanai nekā šobrīd, kad tie bieži beidzas nekurienē, ielas galā.
Tie ir jautājumi, kas saistīti ar ēku energoefektivitāti, māju siltināšanu.
Vai tiesa, ka “Progresīvie” esot radikāli kreisi, un kā tas izpaužas?
Neesmu par to pārliecināta. Mēs esam par vienlīdzību. Ja tas kādam liekas radikāli, tad ir bēdīgi. Esam jaunie zaļie sociāldemokrāti, jo redzam, ka klimata pārmaiņas notiek un paliek aizvien mazāk laika ko mainīt.
Tas rada zināmu trauksmi, jo vēl redzam risku, ka klimata krīzi risinās uz nabadzīgāko, neaizsargātāko cilvēku rēķina.
Viņi cietīs un jau cieš pirmie, jo nevar atļauties pārcelties un uzlabot dzīves apstākļus šodien.
Jautājums visiem – kur Rīgā jābūt gājēju ielai? Vai Tērbatas ielā, vai jāpasludina no satiksmes brīva zona centrā?
O. Pulks: Eksperiments ar Tērbatas ielu bija labs. Bet viena lieta ir, ka man patika. Taču otra lieta – tur ir 5–6 stāvu daudzdzīvokļu apbūve, kur mājās ir iemītnieki.
Ne visiem pieņemams ilgstošs trādirīdi līdz vēlai naktij. Tas ir traucējoši. Mani ietekmēja speciālisti, kuri teica, ka gājēju ielas nav vēlamas ļoti apdzīvotās vietās.
Bet mums ir Vaļņu iela, kur dzīvo samērā maz cilvēku, un Vecrīgā iedzīvotāji vairāk pieraduši, ka skaļuma, trokšņa līmenis vakaros ir augstāks. Tas jāatdzīvina zaļāks, un tur ir aizsākumi gājēju ielas maršrutam. Analizēsim kopā ar rīdziniekiem.
A. Logina: Es strādāju Vecrīgā, muzejā. Gandrīz katru dienu man jāizvairās, lai nenotriec – pārsvarā džipi. Atpakaļgaitā vai uz priekšu tie braukā pa šaurajām ieliņām.
Vecrīgā kā pilsētas centrā koncentrēti apmēram 50 muzeju. Uz muzejiem brauc ļoti daudz skolēnu no visas Latvijas. Redzu, kā mazie ķipari lavierē starp lielajiem auto, un tas ir drošības risks.
Vecpilsētā ir kultūras iestādes, kafejnīcas, tūristu iecienītas vietas – jāgādā, lai cilvēki tās var apmeklēt bez apdraudējumiem dzīvībai.
Tāpēc tur vajadzētu pārvietoties specializētajiem un piegādātāju auto, jāierīko gājēju zona. Man tas neliekas radikāls priekšlikums…
M. Mičerevskis: Gribu piekrist Agnesei. Skaļākais un trokšņainākais Rīgā ir satiksme, nevis ballītes. Lai kā kāds gribētu mīlēt autobraucējus un izslēgt no satiksmes velobraucējus un sabiedriskā transporta braucējus, Rīgā tas nav iespējams.
Centra plānojums, apbūve no Vecrīgas līdz Zemitānu tiltam ir radusies pārdesmit gados, no 1880. gada līdz Pirmajam pasaules karam. Tā neparedzēja plašu pārvietošanos ar automobiļiem.
Ja neizvēlamies nojaukt centru un pārtaisīt ielas ar četrām braukšanas joslām, šeit diemžēl nav iespējama intensīva satiksmes kustība, kā daudziem gribētos.
Kam patīk riteņbraucēji, kam ne, bet nāksies apdomāt ierobežojumus autobraucējiem.
Kur Rīgā jābūvē koncertzāle? Vai valdībā balstītā ideja par mūzikas namu bijušās CK ēkas vietā ir norokama?
A. Logina: Uzskatu, ideja par vietu koncertzālei Elizabetes ielā 2 ir ļoti slikta.
Pirmkārt, lēmums pieņemts sasteigti, otrkārt, tik liela būve tur neietilpst, treškārt, esošā ēka ir pietiekami interesanta, lai to saglabātu, ceturtkārt, kultūras ministrs Puntulis teica, ka ir neziņa par finansējumu, tāpēc riskējam uz nezināmu laiku iekulties būvlaukumā parkā.
Man nav skaidras vīzijas, kur jābūt koncertzālei. Ir partijas viedoklis, ka jāatbalsta apkaimes – šis ir variants un rīks, kā to darīt.
Koncertzāle jābūvē, ja sevi saucam par klasiskās mūzikas lielvalsti, bet tas jādara attīstāmās teritorijās, kas šodien stāv tukšas. Cita doma – nezinu, vai ideja nav utopiska, bet man ideāla vieta šķiet Kongresu nama pielāgošana koncertzālei.
M. Mičerevskis: Man bija grūti skatīties uz padomju mantojumu, bet, paejot laikam, saprotu, ka arhitektoniski interesanta ir gan Zinātņu akadēmijas augstceltne, gan bijusī cekas māja.
Piekrītu, ir diezgan absurdi būvēt visas kultūrceltnes centrā, ja neatrisināmi ir kaut vai piebraukšanas jautājumi – ar sastrēgumiem, ar to, ka nav kur likt mašīnas. Doma par apkaimēm man liekas pieņemama.
O. Pulks: Koncertzāli Rīgā vajag. Domāju, ir izskatāma ideja par Kongresu namu kā koncertzāli. Tur ir piemērota vide un nevajadzētu izcirst kokus, kas jādara CK ēkas vietā.
