Jāinformē par pamanītajām vilku un lūšu pēdām 0
Latviju pārklājis sniegs, un tas ir labākais laiks, lai ne tikai medītu vilkus un lūšus, bet arī fiksētu šo dzīvnieku pēdas. Iegūtā informācija ļauj spriest par populācijas izplatību un apdzīvoto teritoriju.
Valsts meža dienests jau pērn aicināja medniekus ziņot par pamanītajām pēdām, tās fotografējot ar viedtālruni un uzņemtos attēlus sūtot uz šim mērķim izveidotajām elektroniskā pasta adresēm.
Čaklākie pērn bija mednieki no Kurzemes, Sēlijas un Latvijas ziemeļaustrumiem. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidro, ka informācijas vākšana par medījamo dzīvnieku populācijām ir ļoti svarīga, īpaši par lielajiem plēsējiem – vilkiem un lūšiem. Turklāt pēdu fiksēšana ir neinvazīva informācijas vākšanas metode, kas neatstāj ietekmi uz populāciju.
Valter Lūsis:
Monitoringa pamatā ir gan invazīvā metode, kad tiek pētīts nomedītais dzīvnieks, gan neinvazīvā metode, kad tiek apkopota informācija par pamanītajiem dzīvniekiem, viņu atstātajām pēdām. Mednieki fiksē pēdas un ziņo par novēroto dzīvnieku skaitu, to dara arī Valsts meža dienesta darbinieki. Taču ir cilvēki, kuri uzskata, ka šī informācija ir izdomāta.
Pēdu uzņemšana ar viedtālruņiem, vienlaikus fiksējot arī koordinātas, ir šāds pierādījums, ka dzīvnieks patiešām atrodas konkrētajās medību platībās.
Ja foto ir atbilstoši uzņemts, informācija ir automātiski apstrādājama. Tā uzliekama uz kartes, un tādā veidā top attiecīgās sugas izplatības karte. Protams, mednieks tekstā var pievienot vērtējumu, cik, viņaprāt, dzīvnieku tur gājis. Arī tā ir vērtīga informācija. Latvija ir sadalīta 10×10 km kvadrantos. Varam analizēt, kuros kvadrantos ir fiksētas pēdas, kuros dzīvnieki nomedīti, kuros pēdas fiksētas vienu reizi, dzīvniekam pārvietojoties, kur atkārtoti, liecinot, ka tā ir pastāvīga apmešanās vai barošanās vieta. Mednieki var ziņot arī par vizuāliem novērojumiem, taču pēdas fotogrāfija ir uzskatāms pierādījums.Nākotnē šai informācijai būs arvien lielāka nozīme – ne tikai lai spriestu par plēsēju populācijām, bet arī lai noteiktu nomedīšanas apjomus konkrētajos reģionos.”
Kas jādara, lai pēdas pareizi fiksētu?
Pamanot medību platībās vilka vai lūša pēdas, ekskrementus, vilku vai lūšu nomedītu dzīvnieku, tas jānofotografē ar viedtālruni. Izmantojamas foto fiksēšanas ierīces ar atrašanās vietas fiksācijas funkciju.
Ierīces iestatījumos jābūt aktivizētai lokācijas (GPS) funkcijai. Precīzākai atrašanās vietas fiksēšanai ierīcē vēlams aktivizēt mobilo datu pieeju. Ierīces kameras iestatījumos jābūt aktivizētai atrašanās vietas atzīmes funkcijai.
Pievienojiet vilka vai lūša pēdas nospiedumam objektu, kurš ļautu identificēt pēdas nospieduma izmēru. Pirms fotoattēla uzņemšanas ierīce jāaktivizē un nedaudz jānogaida – pretējā gadījumā atrašanās vieta var nenofiksēties vai nofiksēties ar būtisku novirzi.
Pēc fotoattēla fiksēšanas pārbaudiet, vai tam pievienota informācija par atrašanās vietu. Ja atrašanās vieta nav fiksēta, veiciet atkārtotu fotoattēla uzņemšanu.
Fotoattēli ar nemainītiem failu nosaukumiem nosūtāmi: fiksētie vilku pēdu nospiedumi – [email protected]; fiksētie lūšu pēdu nospiedumi – [email protected].
Ja vilka vai lūša klātbūtnes pazīmes (novēroti tieši, pēdas, ekskrementi) nav bijis iespējams fiksēt fotoattēlā vai tam nav bijis iespējams piesaistīt datumu un koordinātas, informāciju tāpat var sūtīt uz minētajām adresēm vai par to jāinformē attiecīgās virsmežniecības amatpersonas. Jānorāda pēc iespējas precīzāka dzīvnieku klātbūtnes fiksācijas vieta, novērojuma datums, pazīmes, indivīdu skaits.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” janvāra numurā
