“Jāiet, jāstrādā!” Intervija ar diviem debitantiem politikā no “Jaunās Vienotības” 1
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mārtiņam Daģim (46) no Pļaviņām un krustpilietim Mārtiņam Felsam (38), kā viņi paši ironizē, sasniegumi, lielie tituli un amati vēl priekšā. Pagaidām abi 14. Saeimā būs ierindnieki “Jaunās Vienotības” frakcijā un debitanti uz politikas lielā laukuma, jo ievēlēti parlamentā no Zemgales vēlēšanu apgabala, kur apsteiguši un atstājuši aiz strīpas finanšu ministru Jāni Reiru. Iepazīsimies!
Daģis, dzimis, audzis Stukmaņciemā. Mazā uzņēmuma īpašnieks, alus ražotājs. Izglītots pedagogs, nevienu brīdi profesijā nav strādājis. Pirms ilgiem gadiem iestājies Pilsoniskajā savienībā, vēlāk kļuva vienotībnieks. Politiskajā karjerā augstākais punkts bija Aizkraukles novada domes deputāts.
Autoritāte politikā tēvs Jānis Daģis, ilggadējs Klintaines pagastvecis. Felss, dzimis Krustpilī, studējis par programmēšanas inženieri Latvijas Lauksaimniecības universitātē, pēc tam ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Pašlaik “Latraps” reģionālais vadītājs Jēkabpilī un Aizkrauklē.
Arī sācis kā Pilsoniskās savienības biedrs, tagad partijā “Vienotība”, no kuras ticis ievēlēts Krustpils novada domē. Autoritāte politikā – Vaira Vīķe-Freiberga, kuru uzskata par līdz šim labāko Valsts prezidenti. Un – tēvs, bijušais LR Augstākās Padomes deputāts Andris Felss.
Kāpēc jūs aizrāva tieši Pilsoniskā savienība?
M. Daģis: Bija politiķi, kas man patika, – Kristovskis, Kalniete, Anna Seile. Aktīvi braukāju uz valdes sēdēm, interesēja klausīties, kas notiek Saeimā, politikā.
M. Felss: Man līdzīgs stāsts. Tēvs bija iepazinis kolēģus no Augstākās Padomes laikiem Kristovski, Kalnieti, Seiles kundzi, viņš rekomendēja, ieteica, ar ko varētu darboties kopā politikas jomā.
Vai veiksmīgais starts vēlēšanās, iekļūstot Saeimā, bija pārsteigums?
Man tas bija ļoti liels pārsteigums! Darbojoties kooperatīvā, bija iesākti darbi – sākta kaltes un graudu uzglabāšanas torņu būvniecība Jēkabpilī, bet sakarā ar pārmaiņām nāksies darbus nodot kādam kolēģim.
M. Daģis: Pārsteigums baigais. Šīs bija otrās nacionālās vēlēšanas, kurās piedalījos. Tā kā manā iecirknī Pļaviņās balsis saskaitīja ātrāk, pirms četriem gadiem pabiju pat saraksta augšgalā, bet kad klāt nāca Dobele, Bauska, slīdēju zemāk, kaut arī toreiz sarakstā pacēlos uz augšu. Tagad visos iecirkņos grozījos augšgalā – nav izskaidrojuma, kāpēc dobelnieki, iecavnieki, citi pavilka augšup, atbalstīja.
“Vienotība” reizēm uzskatāma par nacionāli konservatīvu partiju, citkārt vairāk izskatās pēc eiropeiski liberālas. Kurā pusē pieskaitāt sevi?
Es velku uz centra pusi.
M. Felss: Esmu vairāk konservatīvs. Tā zemniekam pieklājas.
Izskatās, 14. Saeimas vēlēšanu galaiznākumā tauta nobalsojusi un grib nacionālkonservatīvu valdību. Kā jūs, “JV” frakcijas jaunie deputāti, atbildētu uz jautājumu, vai “Progresīvie” jāņem par koalīcijas partneriem?
Partijā pašreiz ir nostādne, ka jāņem, bet, pieļauju, beigās nonāksim pie trīs partiju modeļa.
M. Daģis: Iekšēja pārliecība saka – “Progresīvie” nebūs tik asi opozicionāri vairākos būtiskos jautājumos.
Tad nebūsiet dzirdējis kareivīgo “Progresīvo” partijas premjera amata kandidātu Briškenu. Viņš vienmēr uzstājas asi!
M. Felss: Iespējams, ja koalīciju veidos trīs partijas, viņi būs aizvainoti par netikšanu koalīcijas sastāvā, tāpēc būs asāki.
Kāpēc, no zemniekiem nākuši, neesat Zemnieksavienībā? Kā vērtējat visai masīvo vēlētāju atbalstu ZZS un Šlesera partijai šajās vēlēšanās?
Lemberga un arī Šlesera faktors ir noteicošais, kādēļ neesmu ar šiem spēkiem.
M. Daģis: Man ļoti nepatīk un nav simpātiska politiķu staigāšana no partijas uz partiju. Esmu organizācijā no pirmsākumiem un neplānoju neko mainīt. Ja esmu solījis vēlētājiem darboties pēc “Jaunās Vienotības” programmas un pēkšņi iestāšos ZZS vai “Latvija pirmajā vietā”, cilvēki, kas mani atbalstīja, nesapratīs.
Kādi, jūsuprāt, ir pirmie Saeimā darāmie darbi?
Ir izvirzīti sasniedzamie mērķi, ekonomiskais izrāviens, ārējā, iekšējā drošība, izglītība. No savas puses vēl nevarēšu komentēt, ko paveikt uz lielā šaha laukuma.
M. Felss: No lauksaimnieka pozīcijas piemetināšu, ka darīšu visu iespējamo, lai saimniekošana laukos ritētu racionālā gultnē. Lai lauksaimnieki netiek nospiesti pie zemes ar radikāli zaļiem uzstādījumiem.
Kas ir “radikāli zaļie uzstādījumi”?
Dažādu Eiropas un Latvijas zaļo organizāciju un aktīvistu priekšlikumi, kas vērsti uz augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanas ierobežojumiem, kā arī augsnes apstrādes tehnoloģiju izvēles iespējām. Šī politika jābalsta uz pētījumiem, nevis ar revolucionāriem saukļiem jānīcina ārā lauksaimniecības nozare.
M. Daģis: Es atbalstu zaļo enerģiju. Pašam ir ļoti pozitīva pieredze ar saules paneļu uzstādīšanu, Latvijā jāizmanto arī bezmaksas resurss – vējš. Šosezon, kopš maijā savā saimniecībā uzliku saules paneļus, par elektrību neesmu maksājis ne centa. Viena no labākajam investīcijām, kāda man ir bijusi.
Uzreiz jautāšu – vai jādibina jaunā Enerģētikas, vides un klimata ministrija, kādu veicina “Jaunā Vienotība”?
Noteikti – apdomas vērts priekšlikums, jo valsts enerģētiskā neatkarība jānodrošina ar jauniem un papildu enerģijas avotiem.
M. Felss: Idejiski pareizs virziens, jo Latvijā jāsekmē vēja, saules enerģijas staciju būve, savukārt, veidojot bāzes jaudas, gāzes kurināšanai – kāda alternatīva? Manā skatījumā loģiskā izeja – jābūvē atomelektrostacija.
Jautājums novadu pašvaldību pārstāvjiem. Notiek diskusija, vai nav jākoriģē administratīvi teritoriālā reforma, vai tai nav nepieciešams “kļūdu labojums”. Problēmas ir jums netālajā Sēlijā, tāpat Kandava esot “jāatvieno” no Tukuma novada. Reģionu apvienība saskata kļūdu apstāklī, ka nav radīts pašvaldību otrais – reģionālais līmenis.
M. Daģis: Iepriekš bija “pagastu modelis”, un, kad to reformēja, arī bija lielas pretenzijas. Kad biju Pļaviņu novada domes deputāts, jutu, ka tikai pēdējo gadu laikā sāka īstenoties jaunā dzīve. To būvēja, būvēja, līdz pienāca nākamās pārmaiņas. Šķiet, jāļauj iestrādāties, lai novērtētu ieguvumus, zaudējumus. Uz karstām pēdām labot – diez vai ir pareizākais. Par Sēliju runājot, mēs būtu priecīgāki, ja reformu īstenotu – Daugavas labais krasts, kreisais krasts. Respektīvi, labajā krastā būtu Koknese, Skrīveri, Aizkraukle, kreisajā – Jaunjelgava, Nereta, vai tad veidotu Sēlijas novadu vai ne. Bet pie mums brauca reformas tēvi – ministri un skaidri un gaiši teica, ka sēļi vieni ekonomiski nevar pastāvēt. Baidos skaļi teikt, bet domāju, ka Sēlija joprojām nav spējīga pastāvēt kā atsevišķs novads.
Bet paskatieties ziņas! Vecumniekos izžūst ezers, Bauskas vadība plāta rokas. Nav iespējams palīdzēt, nav līdzekļu. Ja Mēmele vai Mūsa pārtrauktu plūst, kaut ko darītu. Tāpat Rucavā – likvidēs pasta nodaļu. Ilūkstieši sūdzas – viņus apdalot “no centra”.
Esmu bijis Vecumniekos pie ezera, zinu, ka tas vietējiem ir kā “centrālais laukums”. No malas šķiet, ka tik sarežģīti un dārgi nebūtu piepildīt to ar ūdeni.
Nu, lūk, vai jums neliekas, ka nomales tiks pamestas novārtā?
To regulē cilvēku skaits. Priekšā stāv izglītības reforma ar skolu skaita samazināšanu. Es neredzu iespēju uzturēt skolotāju likmi ar nulli skolēniem klasē. Diemžēl jau tagad tādas skolas ir.
Tātad lauku skoliņas vērsim ciet…
To neteicu. Strādājot Saeimā, man būs ļoti bail no sāpīgajām reformām un likumprojektiem, bet kā domes deputāts esmu pieņēmis arī gana sāpīgus lēmumus. Jāiet, jāstrādā.
M. Felss: Krustpils novads ir uz robežas starp Vidzemi, Latgali, Sēliju, bet administratīvais iedalījums vienmēr bijis pie Zemgales. Jēkabpils novadā tagad dzīvojam kopā ar sēļiem. Vai vajadzētu atsevišķu Sēlijas novadu – domāju, diez vai. Pirmkārt, tādas vilkmes kā Jēkabpilij nav nevienam sēļu centram Aknīstē, Viesītē, Ilūkstē. Ja jākoriģē reģionu reforma, varbūt tas nepieciešams novados, kur ir divi līdzvērtīgi centri, kuri tāpēc nodalāmi. Bet tad jāņem karte, jāskatās.
M. Daģis: Ļoti daudz pēdējā laikā runāts par Zalves poligonu, iespējams, tas līdzētu ceļā uz Sēlijas ekonomisko nostiprināšanos.
Tas, ka mazais Krustpils novadiņš iznīcināts, ka Pļaviņās vairs nav novada, tas vienalga?
M. Felss: Zināma smeldze ir. Divpadsmit gados Krustpilī bija izveidojušās novada tradīcijas, par kurām jaunajā kārtībā ne vienmēr tiek domāts.
M. Daģis: Pļaviņas tikko nodevušas ekspluatācijā lielākos objektus, kādi vēsturiski Aizkraukles pusē bijuši. Finansiāli ietilpīgs bija Raiņa ielas remonts, jaunās bibliotēkas celtne. Lēmumu par būvēm gan pieņēmām atsevišķā novada laikā, taču tagad no Pļaviņām ir ievēlēti spēcīgi deputāti, kas cīnās Aizkraukles domē par mūsu interesēm. Pļaviņām galvenais ir centrālās – Daugavas – ielas renovācija, ko šī sasaukuma laikā jāīsteno.
Kā raugāties uz citu koalīcijas potenciālo partneru ieteikumu – demontēt proporcionālo vēlēšanu sistēmu, vietā likt jaukto? Tas palielināšot deputātu atbildību vēlētāju priekšā. Kā iztēlojaties savu deputātu darbību, atskaitoties Zemgales apgabala vēlētājiem par paveikto?
M. Felss: Manas domas līdzīgas partijas nostājai – jāsaglabā esošā vēlēšanu kārtība. Nevajag eksperimentus ar Satversmes tēvu izvēlēto modeli. Drīzāk jājautā – kā partijas attīstās, kā veido savu cilvēkkapitālu. Tur ir lielas problēmas.
Ir gan. Jūsu partija pat programmu nav uzrakstījusi!
Pavasarī dibinājām padsmit darba grupas, es biju pie lauksaimniekiem. Sarakstīts blāķiem. Acīmredzot ir problēma visu savākt, salikt kopā. Neviens nav pieķēries, līdz galam nav izstrādājis.
M. Daģis: Piekrītu – vēlēšanu sistēma nav jāmaina. Kad tiku ievēlēts Aizkraukles novadā, tas man bija teritoriāli visai neapgūts. Vienkārši sēdos mašīnā, divreiz mēnesī braucu uz zemēm. Neretā, Jaunjelgavā iepazinos, tikos ar cilvēkiem. Arī kā Saeimas deputāts plānoju reģionālās vizītes, mazākais, reizi mēnesī. Man patiktu uzstādījums, ka ik piektdienu jābrauc uz reģioniem. Tieši tur var iepazīt laukumu, saprast problēmu. No Rīgas grūti aizrakties līdz būtībai.
Deputātiem ievērojami palielinātas algas. Ko teiksiet par benzīna, dzīvokļa īres kompensācijām – vai no tām nav jāatsakās?
Politikā nepieciešami profesionāli cilvēki, un profesionāļi maksā. Ievēlētajiem cilvēkiem no Dagdas, Rēzeknes, Ventspils kaut kur jādzīvo, un atbraukt uz Rīgu nav tas pats, kas rīdziniekam aiziet līdz Saeimas ēkai. Arī kaut ko maksā.
M. Felss: Domāju, ja šobrīd mēs nedzīvotu krīzes, inflācijas draudu ēnā, cilvēki neprotestētu, jo visi saprot, ka valsts dienestā un augstākajā aparātā strādājošajiem algām jābūt daudzmaz konkurētspējīgām ar privāto sektoru. Ja uzņēmuma direktors saņem divtik vairāk par premjeru, tas nav adekvāti. Arī deputātam atbildība ir liela. Jautājums, cik apzinīgi katrs veic savu pienākumu, bet, liekas, šobrīd iezīmētie atalgojuma cipari ir visai adekvāti. Kompensācijas vērtējot, var iebraukt populismā un saukt – atteiksimies no atbalsta par dzīvokļa īri –, bet ne katrs deputāts dzīvo Rīgā, Pierīgā vai Jūrmalā, ir arī tālumnieki. Negodprātīgām rīcībām, nepamatotiem naudas piešķīrumiem seko līdzi KNAB, dažiem tas jau beidzies slikti.
Pirms vēlēšanām tikāties ar iedzīvotājiem? Droši vien cilvēkiem rūpēja apkures tarifu kāpums, nemitīga cenu celšanās veikalos. Kādus uzdevumus saņēmāt no vēlētājiem?
Cenu pieaugums ir globālo procesu rezultāts. Uz Latviju tas atspēlējas sāpīgāk, jo bijām vairāk atkarīgi no Krievijas energoresursiem un esam valsts tālāk uz ziemeļiem, ar bargākām ziemām. Šībrīža valdība piedāvājusi visai izsvērtus risinājumus mājsaimniecību un uzņēmumu atbalstam, bet grūti spriest, vai tie ir pietiekami. Jājautā, kā precīzi trāpīt tiem, kurus visvairāk jāpabalsta. Te valsts aparāts savu mājasdarbu nav izpildījis, nespējot identificēt cilvēkus, kam klājas grūtāk.
M. Daģis: Cilvēki ļoti skaļi, saasināti uztver dzīves dārdzības kāpumu. Bet dažreiz izbrīna dažu paustais par 60 eiro malkas pabalstu. Viņi pēc tām kapeikām neiešot. Aicinu visus, kam pienākas, iet un saņemt atbalstu. Kopumā kampaņas laikā, kad tikāmies ar vēlētājiem, piemēram, Jēkabpils gadatirgos, pat izbrīnīja lielais atbalstītāju skaits pie mūsu teltīm. Nāca, prasīja priekšvēlēšanu avīzes. Tiesa gan, bija arī garāmgājēji, kuri teica – kaut Kariņš ātrāk būtu prom!
Vai, pēc jūsu domām, partijai būtu jābalso par Levita kungu, atbalstot atkārtotu ievēlēšanu par prezidentu?
Jā.
M. Felss: Es droši vien balsotu “par”.
