Atis Klimovičs: Arvien fašistiskāku valstu atrašanās pie Baltijas valstu robežām – jaunā realitāte, kas nav lāgā pamanīta 60
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvien fašistiskāku valstu atrašanās pie NATO austrumu, arī triju Baltijas valstu, robežām ir jaunā realitāte, kas nav lāgā pamanīta un līdz ar to arī nav tikusi novērtēta ne tikai Eiropas rietumos, bet arī Baltijā.
Bez kautrēšanās vajadzētu atzīt, ka līdzšinējo austrumu politiku nepieciešams būtiski mainīt. Pielabināšanas laikam ar centieniem palīdzēt Krievijai pievienoties civilizētajai Eiropai jābeidzas.
Mūsu acu priekšā Kremļa kādreiz visai maigais autoritārais režīms soli pa solim pārtop par aizvien necilvēciskāku režīmu. Tas šobrīd gatavs ne vien sodīt visus kaut cik brīvi domājošos savas valsts iemītniekus, bet arī jau kļuvis par draudu saviem kaimiņiem, kā arī tālākām valstīm.
Izpratne par šādu režīmu neizbēgamo rīcību liek domāt, ka tie nevar pastāvēt līdzās citām sistēmām, nebūdami ārēji agresīvi. Tas vēsturē pieredzēts, gluži tāpat kā tas, ka apdraudētajiem kaimiņiem ārkārtīgi derīgi laikus atbrīvoties no ilūzijām un rozā brillēm, lai savlaicīgi sagatavotos iespējamiem pārbaudījumiem, bet vēl ieteicamāk – mēģinātu tos novērst.
Var pieņemt, ka demokrātiski orientētie publicisti no Krievijas ir vieni no tiem, kuru viedoklī par situāciju šajā valstī vērts ieklausīties vispirms. Viņi patiešām drēbi pazīst no iekšpuses.
Tādēļ te divu šādu personu – komentētāja Aleksandra Skobova un pazīstamā šahista Garija Kasparova – viedokļi, viņi abi vienādi uzskata, ka Rietumiem beidzot pavisam nopietni jānovērtē draudi, kas nāk no Krievijas.
Pēc A. Skobova domām, Rietumu vājā vieta esot dubultstandarti un par tiem agrāk vai vēlāk nāksies maksāt.
“Un, lūk, kulturālajā, izglītotajā, pilnīgi eiropeiskajā valstī pirātiski nolaupītais opozicionārs emigrants ar vāji slēptām fiziskas ietekmēšanas pēdām sejā TV kamerā atzīstas masu nekārtību organizēšanā, lai gan tādas nav notikušas un pat, ja viņš gribētu, nespētu tādas organizēt.
Ar to varu uzurpējušais fašistiskais diktators rāda pārsteigtajai Eiropai, ka viņš var visu. Var to, kas iepriekš pie mums šķita neiespējams, – to, kas bija palicis pagātnē uz neatgriešanos.
Turklāt viņam par to nekas nebūs. Lūk, sagribēs un izdarīs tā, lai rīt Romāns Protasevičs tieši tāpat TV kamerā atzīstas par Lugandonas mierīgo iedzīvotāju nežēlīgām masu slepkavībām.
Bet jūs, kungi, atkal kaut ko murmināsiet par dziļu norūpēšanos. Jūs taču neatslēgsiet viņu no SWIFT, neslēgsiet “baltkrievu tranzītu”.
Jūs taču esat tiesiskas valstis? Tad, lūk, nav jums šādam gadījumam “tiesiskās bāzes”. Jūs taču nevarat diktēt savam privātajam biznesam, kā to var darīt viņa aizbildnis Kremlī.
Eiropa nepamanīja autoritāri totalitāri revanšu savā degunpriekšā. Tas neatnāca no arhaiskām pusfeodālām sabiedrībām, kas ar vienu kāju vēl atrodas cilšu iekārtā.
Tas atnāca no vidēji attīstītām postindustriālām Eiropas valstīm. Sākumā, “jaunais autoritārisms” nemaz nešķita draudīgs. Tas galvenokārt izmantoja “maigo spēku”. Gandrīz bez diktatūrām raksturīgajām represijām. Gandrīz bez politieslodzītajiem.
Ārēji tas ievēroja vispārpieņemtās tiesiskās un humānās normas. Nodrošinot vairākumam pieņemamu labklājības līmeni, jaunie autoritārie režīmi panāca sabiedrības “depolitizāciju” – vienaldzību pret manipulācijām vēlēšanās, tiesu sistēmā un informatīvajā jomā. Nevienam neaizliedza paust jebkādus uzskatus un viedokļus.
Vienkārši iebildumu paušana tika izstumta uz sabiedrisko perifēriju, bet kaut cik nozīmīgus masu medijus pārņēma kontrolē ar bandītisku uzbrukumu palīdzību, tos noformējot kā legālus “saimniecisko objektu strīdus”. Analītiķi runāja par Putina režīma unikalitāti.
Tas nebija nomaināms, un to neviens nekontrolēja. Vienlaikus valdīja iepriekš nebijusi informatīvā brīvība. Tomēr izrādījās, ka režīms ir gatavs paciest pretēju viedokli un alternatīvas informācijas izplatīšanu tikai tik ilgi, kamēr internets, uz kurieni tā bija izspiesta, tika uztverts kā margināla un neietekmīga informatīvā perifērija.
Autoritārisms kā bijis, tā arī paliek nesavienojams ar vārda brīvību. Vismaz ilgākā perspektīvā. Vai autoritārisms nogalinās vārda brīvību, vai vārda brīvība nogalinās autoritārismu. Autoritārie režīmi to zina un tādēļ vienmēr centīsies piebeigt vārda brīvību,” A. Skobovs raksta opozicionāri orientētajā portālā “Grani.ru”.
“Eiropa pārāk ilgi noskatījās uz Putina “nebēdnībām” kā nenobriedušas demokrātijas neveiklību, kas pazudīs līdz ar dabisko attīstību. Turklāt pazudīs vēl ātrāk, ja Putina Krieviju aktīvāk iesaistīs daudzpusīgās attiecībās ar demokrātisko pasauli un to labvēlīgi ietekmēs.
Eiropa izaudzinājusi uz savām krūtīm briesmoni, kas tagad apdraud pašu Eiropu. Putins un Lukašenko nevar iztikt bez daudzpusīgiem sakariem ar attīstīto demokrātisko pasauli. Viņi parazitē uz šiem sakariem.
Tieši šie sakari viņiem palīdz uzturēt nosacītu sociālo stabilitāti. Taču tie sevī slēpj arī draudus. Uz ārzemēm izspiestā opozīcija saglabā plašas iespējas uzrunāt savas valstis internetā. Tās ir iespējas, kādu nav bijis iepriekš. Un nekāda bloķēšana un aizliegumi nevar to novērst. Tādēļ jaunās diktatūras neizbēgami centīsies izplatīt savu represīvo darbošanos un demokrātisko pasauli.
Tās centīsies piespiest demokrātiskās valdības klusējot atzīt šo režīmu “tiesības” uz soda akcijām ārpus savām robežām, ieskaitot nolaupīšanas un slepkavības. Viņi arī pūlēsies panākt, ka Rietumu valdības ievieš savus ierobežojumus brīvai sabiedriskai darbībai, bet starptautiskās interneta kompānijas un sociālie tīkli nodibina pašcenzūru. Lai nodrošinātu sevi, mūsdienu diktatūrām jāpielāgo demokrātiskā pasaule sev.
Ja demokrātiskā pasaule nevēlas kļūt līdzīga diktatūrām, tai jāziedo iekoptie daudzveidīgie sakari ar tām. Uzkāpjot uz kakla savai dziesmai. Savām biznesa interesēm. Bīstamie infekcijas avoti ir pa īstam jāizolē. Tikai tas var piespiest jaunās diktatūras pārveidot sevi pēc līdzības ar demokrātisko pasauli,” raksta A. Skobovs.
Pasaules čempions šahā G. Kasparovs intervijā radio “Svoboda” atgādina par situāciju ar Alekseju Navaļniju šī gada sākumā. Tad atkal esot bijušas ilūzijas, ka Rietumi gatavi izlēmīgi pretoties Putinam un ieviesīs smagas sankcijas, ja minētais opozīcijas līderis tiks arestēts.
“Diemžēl redzams, ka Rietumu elites tam nav gatavas. Un Rietumu sabiedriskā doma joprojām nav aptvērusi, ka Putina Krievija ir reāls ienaidnieks.” Asredzīgais Putina režīma kritiķis norāda, ka paralēļu vilkšana ar auksto karu ir nedaudz nesavlaicīga, jo aukstā kara laikā visi brīvās pasaules politiskie spēki uztvēra PSRS kā ienaidnieku.
“Tolaik bija lielas spriedzes periodi, atkušņa periodi, tomēr bija skaidrs, ka tas bija savstarpējas cīņas laiks. Diemžēl tagad brīvajā pasaulē nav šādas izpratnes. Viens no iemesliem – daudzveidīgās aktivitātes valstī.
Visas tā saucamās vēlēšanas, visa politiskā aktivitāte, kas daudzus gadus veidoja ilūziju, ka Krievijā iespējams pāriet no Putina agresīvā uz Medvedeva maigo kursu. Es daudz esmu runājis par to, mani kolēģi runājuši, ka par šo ilūziju nāksies dārgi samaksāt.
Tādēļ tajā brīdī, kad Putins pāries pie opozīcijas radikālas sagraušanas un ārējas agresijas, Rietumu sabiedriskā doma, Rietumu politiķi būs pilnīgi nesagatavoti, lai tam pretotos ar adekvātiem līdzekļiem,” slavenais šahists norādījis radio “Svoboda”.
