Jāgatavojas jauno vilcienu laikmetam: “Rail Baltica” meklēs “supermenus”, “Pasažieru vilciens” – reālus darbiniekus 7
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai veicinātu vilcienu kā droša un ilgtspējīga transporta izmantošanu, Eiropas Savienība 2021. gadu pasludinājusi par Eiropas dzelzceļa gadu. Arī Latvija aktīvi iesaistās ES tematiskā gada pasākumos.
Piektdien Satiksmes ministrija organizēja tiešsaistes konferenci “XXI gadsimta dzelzceļš Latvijā: izaicinājumi un iespējas izglītībā”, pasākumā piedaloties ar dzelzceļu saistīto profesiju un to apmācības iestāžu pārstāvjiem.
Eiropā gaidāma dzelzceļa renesanse
Jomas speciālisti uzskata, ka dzelzceļa transports renesansi piedzīvos Eiropā un visā pasaulē, drošajam un videi draudzīgajam transporta veidam radot arvien labvēlīgākus noteikumus visu veidu pārvadājumiem.
“Arī Latvijā plānojam dzelzceļa attīstību tā, lai tas būtu komfortabls pārvietošanās veids iedzīvotājiem – sabiedriskā transporta mugurkauls, un izdevīgs transporta pakalpojums kravu pārvadātājiem,” atklājot konferenci, uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
“Latvijā mēs esam nozīmīgu notikumu liecinieki. Ir sākusies “Rail Baltica” būvniecība, un jau pēc dažiem gadiem mums būs moderna ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas Latviju savienos ar Eiropas dzelzceļa sistēmu.
Taču, tāpat kā dzelzceļa infrastruktūru nevar uzbūvēt vienā gadā, tāpat arī mūsdienīgas dzelzceļa saimniecības speciālistu izglītošana nenotiek viena gada laikā. Jau tagad esam aplēsuši un zinām, ka būs vajadzīgi jauni, labi izglītoti darbinieki ne tikai jaunās līnijas un jauna ritošā sastāva ekspluatācijai. Šī vajadzība ir jau tagad – jaunās Eiropas platuma dzelzceļa līnijas projektēšanas un būvniecības laikā, transporta plānošanas, modelēšanas, jauno tehnoloģiju un sistēmu projektēšanā un ieviešanā.
Nākamgad Latvijas dzelzceļā sāks kursēt jaunie “Škodas” elektrovilcieni. Mēs gatavojamies jaunu bateriju vilcienu iegādei, lai nodrošinātu satiksmi maršrutos Rīgā un Pierīgā.
“Latvijas dzelzceļš” veic sagatavošanās darbus, lai palielinātu braukšanas ātrumu vairākās dzelzceļa līnijās. Nozare mainās un modernizējas, taču, lai tas veiksmīgi notiktu un strādātu atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju vajadzībām, ir nepieciešami labi un jaunajam pieprasījumam atbilstoši nozares eksperti un speciālisti,” nozares vajadzības un perspektīvu iezīmēja ministrs.
Vajag gan ideālos, gan reālos dzelzceļniekus
Tā kā jau vairāk nekā gadu dzīvojam pandēmijas paradoksu pasaulē, nebūtu jābrīnās arī par to, ka vienlaikus ar plašajām darbinieku atlaišanām “Latvijas dzelzceļā” (“LDz”) notiek arī publiska dzelzceļnieku arodu slavināšana un godā celšana. Kā tad tā?
“Rail Baltica” trases ieviešanas pārraugi un administratori atzīst, ka kvalificēti dzelzceļa speciālisti nepieciešami jau šodien, bet jo īpaši – kad ātrvilcieni pa jaunajām Eiropas platuma sliedēm sāks braukt.
SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārstāvis Artūrs Caune ilustrēja, kāds šobrīd “ideālais dzelzceļnieks” ir pieprasīts un izskatās: ieejas biļete labi apmaksātajās “Rail Baltica” struktūrās esot laba profesionālā izglītība, angļu valoda un augsta darba drošības kultūra.
Kādu arodu meistarus tad meklē? Dzelzceļa inženierus, vilces līdzekļu vadītājus, elektrotīklu tehniķus, trases veiktspējas uzturētājus un nodrošinātājus, klimata pārmaiņu pielāgošanās ekspertus, protams, programmētājus un citus informācijas tehnoloģiju guru utt., utt.
“Latvijas dzelzceļš” pārorientējas uz pasažieriem
Cik kopumā komplicēta ir dzelzceļa un to apkalpojošo profesiju struktūra, labi iezīmēja VAS “Latvijas dzelzceļš” tehniskās vadības direktors Egils Feldmanis: koncernā joprojām strādā 7500 darbinieki no 348 profesijām un 524 dažādos amatos.
Vidējais darbinieku vecums esot 47 gadi, un izrādās, ka arī “LDz” meklējot jaunus speciālistus. Saimniecība joprojām ir liela: 3000 km 1520 mm platuma sliežu ceļu tīkls, 530 pārbrauktuves, 700 dažādas inženiertehniskās būves, apmēram 15 000 ha teritorijas utt.
Arī plāni “LDz” joprojām lieli. Dziļdomīgi klusējošā koncerna vadītāja vietā “LDz” tehniskās vadības direktors mazliet pavēra līdz šim aiz noslēpuma plīvura turēto uzņēmuma jaunās darbības modeli, paziņojot, ka “LDz” turpmāk uzsvaru likšot nevis uz tranzīta, bet pasažieru apkalpošanu.
Piemēram, nodarbosies ar jau esošā kontakttīkla rekonstrukcijas projektiem, lai no tagadējiem 120 km/h jaunajiem elektrovilcieniem ātrumu varētu palielināt līdz 160 km/h, pārbūvēs peronus utt.
Viens no lielākajiem “LDz” infrastruktūras pakalpojumu pircējiem ir “Pasažieru vilciens” (“PV”), kurš savulaik laikam jau kā neperspektīvs, pastāvīgi ar valsts dotācijām uzturams uzņēmums no kādreiz labi pelnošā “LDz” koncerna bija nodalīts.
Tagad laiki mainījušies, un “PV” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis priecīgi noziņoja, ka uzņēmums savus pakalpojumus pasažieriem pavisam jaunā kvalitātē sāks sniegt jau ar nākamo gadu.
Taču arī tagad “PV” esot mašīnistu un konduktoru vakances. Piemēram, šogad uzņēmumā ir 177 vilcienu mašīnisti un to palīgi, bet jau tuvākajā nākotnē vajadzēs 210.
“PV” vadītājs arī runāja skaidru valodu par atalgojumu: mašīnistu profesijā no 1100 līdz 2400 eiro (atkarīgs no pieredzes), kontrolierim/konduktoram – vidēji 900 eiro (algas pirms nodokļu nomaksas). Darbs esot stabils, prestižs un praktiski visam mūžam, turklāt “PV” meklējot reālus darbiniekus, nevis “supermenus”.
Savukārt “Rail Baltica” savās rindās vēloties redzēt tieši ar dzelzceļa profesijām saistītos “supermenus”, un to “RB Rail” personāla vadības un administrācijas direktore Vija Vītola arī atklāti pateica.
“Rail Baltica” esot gadsimta megaprojekts reģionā, un tas nozīmējot, ka šī projekta realizēšana mainīšot arī līdz šim šeit nozarē eksistējošās paradigmas. Publiskā finansējuma dēļ “Rail Baltica” projekts visā tā ieviešanas gaitā esot “inteliģentais klients”, līdz ar to prasības visās jomās, ieskaitot darbiniekus, – pašas augstākās!
Gaidāms studējošo pieplūdums
Kā nodrošināt kvalitatīvu izglītību strauji mainīgajā tehnoloģiju vidē, cik dzelzceļa nozarei nepieciešamos speciālistus vidēji gadā var saražot viena mācību iestāde, “Latvijas Avīze” pēc pasākuma izvaicāja Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) direktorei Dagnijai Vanagai.
“RVT apmācību programmas veidojam un saskaņojam ar darba devējiem. Saistībā ar dzelzceļam nepieciešamajām profesijām pašlaik uzņemšanā ir četras programmas, un tikpat arī jau tagad apmācām. Vienu vairs neturpināsim, bet tās vietā būs elektrolīniju mehāniķi tehniķi.
Jaunu audzēkņu uzņemšana sāksies 14. jūnijā. Profesiju programmas, kas mums jāpiedāvā, saskaņojam nozaru ekspertu padomē LDDK, nosakot arī ir nepieciešamo speciālistu skaitu. Katru gadu tehnikumu absolvē apmēram 500 jauno speciālistu, no kuriem tieši dzelzceļa nodaļas specialitātes izmācījušies 50–60,” pastāstīja D. Vanaga.
Direktore piezīmē, ka jāņem vērā arī konteksts – laikā, kad “LDz” turpina darbinieku atlaišanu, tehnikumam jauno audzēkņu uzņemšana nesekmējas.
“Tas viss atbalsojas – vecāki skatās, kas nozarē notiek, un bērnu nesūta! Taču ar “Rail Baltica” projektu nozarei atkal varētu būt uzplaukums un varam cerēt – jau šogad mūsu četru gadu apmācību programmās uzņemšana būs laba! Vēlos uzsvērt, ka sadarbībā ar “LDz” apmācām arī pieaugušos – līdz pat 50 speciālistiem gadā.
Mums ir arī savs pedagogu metodiskais centrs, kur apmācām ne tikai savus, bet, piemēram, arī Daugavpils un “LDz” mācību centra pedagogus. Šis laiks ir sprints arī apmācību tehnoloģijās. Ja runājam par dzelzceļa arodiem, tā nu ir taisnība, ka visiem mūsu absolventiem ir garantēts stabils darbs, sociālās garantijas un profesionālās izaugsmes iespējas,” lepojās RVT direktore Dagnija Vanaga.
