Egils Līcītis: Palīdziet maznodrošinātiem politiķiem 4
Partijas nekad nav tiekušās pēc laicīgās mantības, ko saēd rūsa, maitā kodes un sagrauž laika zobs. Mūsu politiķu darbības pārsvarā balstītas uz garīgām vērtībām, ideālu iemiesošanu dzīvē un projektiem vispārības un valsts labā. Diemžēl vēlēšanu gadā nevar iztikt bez papildu līdzekļu piesaistīšanas un sponsoriem, kas sniegtu nelielu finansiālu stiprinājumu mazskaitlīgiem partiju grupējumiem, kam ir klapatas salasīt kaut cik nozīmīgas summas biedru naudās.
Sīkie ieņēmumu avoti noved pie tā, ka mūsu partijas ir trūcīgākās pasaulē. Politiskie spēki dzīvo pastāvīgās naudas grūtībās, un līdzekļu deficīts liedz īstenot pārdrošākās demokrātijas nostiprināšanas ieceres un saņemt pieklājīgu atalgojumu par pārcilvēciskām pūlēm, nostrādājoties Latvijas labā. Jā, dažs aktīvists dzīvo zaļi ar prēmijām, piemaksām, gratifikācijām, bet tas ir atsevišķs laimes luteklis, kam pa partijas līniju veicies iekārtoties labā robā un gruntīgā vietā. Līdzjūtīgi cilvēki izcīnījuši, ka, mazinot atkarību no īpašniekiem un ģenerālsponsoriem, partijām izmaksā ikgadējo mazumiņu, taču 1) miljons ir pārmēru pieticīgi eksistences līdzekļi, lai uzturētu biroja administrāciju, visu trupu un līdzbraucējus, 2) daudzi uzskata, ka tas ir nejēdzīgi smags nodoklis un pārlieku nasta uz latviešu tautas pleciem.
Tātad ziedojumu upes izžuvušas. Nav kā agrāk, kad uzradās devīgs indiešu nabobs, labdaris grāfs Montekristo vai partijas varēja darboties, pateicoties naudīgu latviešu cilvēku ieguldītiem kapitāliem. Tagad pusdienas vairs nepasūta dārgos restorānos, ikdienā jākrimst garozas lētā ēdnīcā vai jādzīvo tukšā dūšā. Dažudien politiķi ber sāli uz mēles un uzdzer ūdeni, lai remdētu izsalkumu, ir sarūgtinājums par nefinansētām nākotnes iecerēm un par iztikšanu no liesas mēnešalgas.
Lai nenokļūtu situācijā, kad uz priekšvēlēšanu sapulcēm jāsūta noplīsuši, izbadējušies kandidāti, lai atliktu simtiņš, ko aizmaksāt par sludinājumu “Latvijas Avīzē”, lai melnās kases neizgramstītu līdz dibenam, steigšus jāmeklē izeja. Jūs taču negribat, lai partijas ietu lūgties šekeļus izraēļiem vai rubuļus krieviem.
Palīdzības maksājumus saņemšot Jaunā konservatīvā partija, kas vilka dzīvību, vāji nodrošināta. Kaut ko dabūšot Artuss. Nav izslēgti zili brīnumi, kad Ingūnas talanta pielūdzējs Jūlis Krūmiņš atkal apzvana draugus, kam vienalga – tūkstoti izmest pa logu vai iedot Sudrabai. Kā citi piepildīs tukšos naudas skapjus? Partijām taču nepieder zeltraktuves vai monētu štancējamās mašīnas, bet kampaņām, kur mobilizē balsotājus, spēcina ar ideju aģitācijas pārliecību, naudiņu vajag kā ēst. Negribas arī iekulties nesmukumos kā citugad, kad par zieda devējiem uzrādīja pensiju fondus, atraitnes un bezdarbniekus, un tikai padumjais KNAB nenoskārta, ka īstenībā naudu uzšķiņķojuši plaši pazīstami blēži. Kā par nelaimi, tagad pat blēži uzskata, ka politiķi nav graša vērti un masas nevēlas neko ziedot. Kādam kungam esot lūguši 20 eiro, lai paglabātu vecbiedru. Viņš iedevis 40 eiro bēru izdevumiem, piebilzdams – aprociet divus partijniekus.
Sāpēs sažņaudzas sirds. Labie ļaudis, palīdziet taču trūkuma bezizejā, postā un sausā dzīvojošiem politiķiem. Nepametiet nelaimē, rīkojiet humānās akcijas “Ziedojiet skaidrā naudā “Vienotībai”” un pārējiem bēdubrāļiem, kam lādēs svilpo vējš, krājas vien parādi un pasīvi. Partijas nesēž rokas klēpī salikušas un atrod, kā aizlāpīt caurumus aģitācijas budžetā. Gudrākās galvas iespēlēs pa eirikam zolītē. Partiju sievietes īsākos svārciņos – arī var pelnīt. Ilgos varas gados “Vienotības” noliktavā ir sakrautas relikvijas no ziedu laikiem, ko ūtrupē pirktu vērtslietu cienītāji. Tādas raritātes un artefakti kā Dombrovskim dāvātais senlatviešu zobens, bij. vadītājas ugunīgo matu cirta kārbiņā ar “V” simboliku un Kampara kunga antresols. Bij. ministrs, klarnetists Dālderis muzicēs ar savu instrumentu uz ielas, sniedzot mākslinieciski augstvērtīgu taures pūšanas priekšnesumu, lasot kaparu cepurē. Tāpat nacionāļu jaunieši, lieli dziedātāji, Vecrīgā diņģēšot pa centiņam no garāmgājējiem, uzstājoties ar “Šurp, latvieši, un pulkos stājieties”. ZZS kā praktiski cilvēki piepelnīsies, kad biškopis Krauze par bargu naudu pārdos vasaras medus sviedumu, bet Brigmanis gadatirgos izandelēs sakņkopjiem dārzeņu sēklas no savas pūnītes. Visu ienākumu nodos partijas fondā.
