Jadviga Neilande: Šis murgs attiecas uz tiem, kam darba alga mēnesī nepārsniedz 1100 eiro 10
Autore: sertificēta nodokļu konsultante Jadviga Neilande
Saeima pieņēmusi grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Izmaiņas galvenokārt saistītas ar deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu, jo, kā zināms, šie jautājumi nesen radīja sabiedrībā gan sašutumu, gan dažādus pārpratumus.
Jāatzīst, ka nekādu būtisku uzlabojumu gan šie grozījumi nedos, turklāt dažas izmaiņas ir, maigi izsakoties, dīvainas.
Pat domādams neizdomāsi!
Viens no absurdākajiem grozījumiem likumā – turpmāk cilvēks pats varēs noteikt sev neapliekamo minimumu.
Turklāt šos idiotiskos grozījumus ir pieņēmusi jaunā Saeima. Visdrīzāk neviens deputāts nav iedomājies paprasīt profesionāliem nodokļu konsultantiem, kādas sekas tas var izraisīt. Vai varbūt nākamais solis būs katram pašam savas darba algas aprēķināšana?!
Izmaiņas likumā paredz, ka tagad visiem, kam ir tiesības uz neapliekamo minimumu un kas saņem ienākumu, būs tiesības pašam mainīt šo minimumu. Protams, lielāku par to, ko noteicis Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan izvēlēties nevarēs – varēs tikai mazāku.
Tas nozīmē, ka VID atsūtīs uz elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) savu prognozēto neapliekamo minimumu un, ja cilvēkam tas šķitīs par lielu (kā gan nespeciālists to varētu zināt?), viņš varēs noteikt pats savu neapliekamo minumu.
Jo pat visi attaisnotie izdevumi (par medicīnu, izglītību, pulciņiem, ziedojumiem) tika ierobežoti kopumā uz cilvēku līdz 600 eiro, izmantojot pārsniegumu tikai trīs gadus, līdzšinējo piecu gadu vietā.
Tātad, ja, piemēram, māmiņai, kurai ir trīs bērni, neliela alga un mazs nodoklis, bet bērniem izdevumi ir maksāt par izglītību un medicīnu, tad nav ko cerēt uz valsts atbalstu nodokļu jomā, jo likuma autors ir izveidojis likumu tā, lai šādi cilvēki saņemtu no valsts atpakaļ pēc iespējas mazāk.
Ja, atskaitot atvieglojumus par bērniem, apliekamais ienākums ir 1000 eiro, bet par katru bērnu maksāts vismaz 300 eiro gadā, tas kopā ir 900 eiro, taču attaisnotajos izdevumos varēs likt tikai 500 eiro (50% no 1000).
Starp citu, to var izlasīt pagājušā gada (2017. gada budžeta) anotācijā.
Likuma grozījumi paredz, ka iekšzemes nodokļa maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja – mēneša) apliekamais ienākums (ja vien tas nav noteikts citādi), ir viņa gada (mēneša) ienākums (izņemot 9. pantā nosauktos neapliekamos ienākumus), no kura tiek atskaitīti:
1) 10. pantā noteiktie attaisnotie izdevumi;
2) maksātāja gada diferencētais neapliekamais minimums (VID vai maksātāja paša prognozētais);
3) 13. pantā noteiktie atvieglojumi.
Neapliekamais minimums
Prognozētais neapliekamais minimums ir tas, ko VID nosaka pēc noteiktas formulas atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem Nr. 676 un kas balstās uz iepriekšējā pusgada ienākumiem. Tas parādās EDS, un grāmatvedis to piemēro algai.
Dīvainā kārtā tas atšķiras arī tiem, kuriem katru gadu alga ir viena un tā pati. Iemesls? Katru gadu ir cits neapliekamā minimuma slieksnis un koeficients. Ja agrāk nepaliekamais minimums bija 75 eiro mēnesī, tad visi ar to rēķinājās.
Taču šobrīd ir izveidojies haoss, un cilvēki ir stresā. Piemēram, ja pensionāram, kurš nestrādā, atsūta vēstuli, ka viņš ir parādā valstij, tad godprātīgs un jūtīgs cilvēks no uztraukuma var arī nomirt vai labākajā gadījumā dabūt sirdsklauves un augstu asinsspiedienu
Kas un kā maksās par šiem cilvēkiem nodarīto kaitējumu?
Svarīgi
* VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkst pārsniegt vienu divpadsmito daļu no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā gada neapliekamā minimuma.
* Pamatojoties uz vienošanos ar ienākuma izmaksātāju un maksātāja rakstveida iesniegumu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā piemēro maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kas nepārsniedz maksātājam noteikto VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apjomu.
Nodokļa iemaksāšana budžetā
Jaunumi likumā attiecas arī uz nodokļa nomaksu pēc deklarācijas iesniegšanas. Līdz šim, ja aprēķinātais nodoklis izveidojas līdz 640 eiro, tas bija jāiemaksā budžetā 15 dienu laikā.
Protams, likuma autori domā, ka šāda nauda vienkāršam cilvēkam stāv mājas uz plauktiņa, kuru var jebkurā brīdī paņemt un samaksāt. Var jau lūgt šo summu sadalīt un pagarināt termiņu, taču likums “Par nodokļiem un nodevām” ir noteicis VID tiesības piešķirt termiņa pagarinājumu, nevis pienākumu to darīt.
Tagad ir noteikts, ka maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, ja tā pārsniedz vienu eiro.
Tātad, ja summa nepārsniedz vienu eiro, tad nav jāmaksā. Tas ir vēl viens absurds, ko laikam spēj izdomāt tikai mūsu ierēdņi. Kā var ienākt prātā noteikt, ka cilvēkam būs jāveic maksājums par vienu eiro? Kas no tā iegūs?
Valsts budžets un bankas, kas veiks šo pārskaitījumu un par ko tāpat būs jāmaksā? Tātad 15 dienu laikā būs jāsamaksā viens eiro, kā arī 640 eiro. Taču, ja maksātājam rodas pārmaksa, to gan VID var atmaksāt trīs mēnešu laikā. Izcili godīgi!
Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniegs 640 eiro, to varēs iemaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16. jūnijam, 16. jūlijam un 16. augustam, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.
Pārejas noteikumi
Sakarā ar iedzīvotāju neapmierinātību saistībā ar radušos situāciju likumā noteikti pārejas noteikumi, kas paredz, ka 2018. un 2019. gada deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš ir 2020. gada 1. decembris, ja īstenojas šādi nosacījumi:
1) maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību;
2) taksācijas gada ienākums (izņemot šā likuma 9. pantā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus) atbilst šādām pazīmēm:
a) ir gūts tikai Latvijā,
b) nepārsniedz likumā noteikto slieksni (2018. gadam – 55 000 eiro, bet 2019. gadam – 62 800 eiro),
c) ir ienākums, no kura izmaksas vietā ieturēts nodoklis,
d) ir ienākums, kuram piemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un šā likuma 13. pantā noteiktos atvieglojumus.
Šie nosacījumi attiecas tikai uz tiem, kas saņem algu, autoratlīdzību vai ienākumu no uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma līguma (akcionāru lēmums par valdes locekļa atlīdzību). Uz pārējiem maksātājiem un ienākuma veidiem tas neattiecas.
Uzziņa
* No 1. janvāra ir spēkā nosacījums, ka deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendāra gadā) gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro gadā (neapliekamie ienākumi ir nosaukti likuma 9. pantā).
* Lielo algu saņēmējiem 2019. gada maksimālais slieksnis, no kura piemēro 31,4% IIN likmi, ir 62 800 eiro gadā.
* 1. jūlijā stājas spēkā vēl viens jaunums – gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti čeku loterijas laimesti saskaņā ar Čeku loterijas likumu.