Kā vērtējams Bulduru Dārzkopības vidusskolas veikums audzēkņu izglītošanā? 1
Edīte Strazdiņa, z/s “Galiņi” komercdirektore: “Vairāki “Galiņos” savulaik strādājošie praktikanti izauga par ļoti zinošiem speciālistiem un patlaban ieņem atbildīgus amatus. Jutām, ka pēdējos gados praksē nākušie audzēkņi bija mazāk zinoši. Skolas nodošana Jūrmalas valdījumā nebūs pareiza rīcība tāpēc, ka kūrortpilsēta ir ieinteresēta attīstīt vien tai visvairāk interesējošās mācību programmas, tostarp gatavot ēdināšanas speciālistus, apzaļumošanas ekspertus, iespējams, ekskursiju vadītājus. Ieguldīt naudu citām pašvaldībām vajadzīgo speciālistu sagatavošanā Jūrmalai nebūs intereses.”
Mārtiņš Cimermanis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs: ”Profesionālo skolu nodošana IZM pārziņā novedusi faktiski pie lauksaimniecības profesiju pazušanas no mācību programmām. To veicinājusi nepamatotā un mums nesaprotamā finansējuma sadale profesiju apguvei profesionālajās vidusskolās lauksaimniecības profesijām, kā arī pilnīgs mācību metodiskā darba vadības un kvalitātes uzraudzības trūkums. Bulduru Dārzkopības vidusskolas gadījumā varētu runāt par netālredzīgu skolas vadības politiku un par ES fondu naudas neadekvātu ieguldīšanu zaudējumus nesošos projektos. Skolas nodošana pašvaldības rīcībā varētu būt izskatāms jautājums vien tādā gadījumā, ja tiek saglabāta lauksaimniecības profesiju apmācība un nozares stingra uzraudzība pār notiekošajiem procesiem skolā! Ir nepieciešami steidzami politiski lēmumi par lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības tālāku pastāvēšanu!”
Jānis Ozoliņš, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs: ”Valstij ir jādara viss iespējamais, lai “Bulduri” pastāvētu, augtu un attīstītos tādā mērā, kā tas nepieciešams uzņēmumiem. Uz šā pamata būtu jāsāk diskusija par skolas finansēm un izaugsmi. Skaidrs, ka šādas skolas uzturēšana prasa līdzekļus, tomēr, ja darbaspēka trūkums ir reāls drauds Latvijas izaugsmei, tad ir jādomā, kāds ir labākais risinājums, lai mēs jau tagad investētu aroda meistaru izglītībā. Diemžēl atbildīgās institūcijas vecākiem un jauniešiem šobrīd dod nepareizu signālu par to, vai ir vērts apgūt praktiskās zināšanas, ko sniedz Bulduros, vai tomēr atkal visus virzām uz juristiem un ekonomistiem. Bulduru skola jauniešiem iemāca gan praktiskas lietas, gan attieksmi pret vidi, tā dod attiecīgajā vecumā skaidrību, vai, piemēram, dārzkopība ir viņu aicinājums. Viennozīmīgi šiem jauniešiem nākotnē paveras daudz plašākas darba atrašanas iespējas, jo bez vispārīgajām zināšanām viņiem ir arī konkrētas apgūtās prasmes. Pats esmu beidzis šo tehnikumu, pēc kura nolēmu studēt Rīgas Tehniskajā universitātē, un pēc tam MBA grādu ieguvu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Bulduru skolai esmu ļoti pateicīgs par vērtīgajām zināšanām, praktizēšanās iespējām ārvalstīs un pieredzi.”
Jānis Bērziņš, biedrības “Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs: ”Ja IZM nopietni un atbildīgi darbotos, tad Latvijā vienīgā dārzkopju skola ar mācību bāzi, specializāciju un vārdu līdz šādai situācijai nenonāktu. Visvairāk aizdomas rada ministrijas darbošanās “pa kluso” – bez konsultēšanās ar Zemkopības ministriju, izvēloties vieglāko ceļu naudas problēmu risināšanā – nodot skolu Jūrmalas domei. Tas nozīmētu arī valstij piederošo daudzus miljonus eiro vērto nekustamo īpašumu nodošanu Jūrmalai. Par skolas nervozo finanšu situāciju ir atbildīga arī kapitāla daļu turētāja, tātad IZM. Patlaban vispareizāk atbildīgajai ministrijai būtu sniegt skolai juridisko palīdzību tās īpašumu iznomāšanā, nevis domāt par īpašumu nodošanu pašvaldībai, kas tos viegli var privatizēt.”
Uzziņa
* Jūrmalas dome Izglītības un zinātnes ministrijai izteikusi vēlmi savā īpašumā pārņemt Bulduru Dārzkopības vidusskolu.
* Dārzkopības nozares sabiedriskās organizācijas zemkopības ministram paudušas bažas, ka pēc skolas iespējamās nodošanas Jūrmalas pašvaldības pārziņā jau tuvākajā nākotnē varētu būt apdraudēta dārzkopja specialitātes apgūšana šajā mācību iestādē.
