Jāceļ sabiedrības atbalsts riska kapitāla investoriem 0
20% uzņēmuma daļu atdošana pret pirmajām investīcijām nav veselīga uzņēmuma attīstība. 25% atdošana jau ir zādzība. Par to ir pārliecināti vairāki jaunuzņēmumu nozari pārzinoši investori.
Riska kapitāla fonda “Change Ventures” vadošais partneris Andris Bērziņš stāsta, ka jaunuzņēmumiem, vismaz teorētiski, ir bizness, kas ātri aug.
Tādam biznesam ļoti būtisks un viens no galvenajiem finansēšanas avotiem ir riska kapitāls, kuru piesaista vairākās kārtās.
Veiksmes gadījumā izaugsmes ātrums ir tik liels, ka, lai turpinātos straujā izaugsme, nepieciešams papildu kapitāls.
Jaunuzņēmumi nevar gaidīt lielu peļņu, jo pa to laiku līdzīgu ideju jau var būt attīstījis kāds cits, tādā veidā aizņemot noskatīto nišu.
Investīcijas parasti ir sadalītas vairākās kārtās – sākas ar pirmssēklas, tad sēklas investīcijām utt.
Katrā kārtā dalībnieki pieņem jaunu kapitālu un “atšķaida” gan savas, gan iepriekšējo investoru daļas, kas uzņēmumā vairs neinvestē.
“Problēma rodas tad, ja vienā no kārtām, parasti vienā no pirmajām, dalībnieki atdod tik daudz daļu, ka nākamajiem investoriem uzņēmums vairs nav pievilcīgs,” “LB” stāsta A. Bērziņš.
Pārāk ātri atdodot lielu skaitu daļu, uzņēmējiem zūd motivācija turpināt dienām un naktīm attīstīt jaunuzņēmumu, tādējādi bremzējot tā potenciālu.
Tas noved pie tā, ka bieži vien investoriem jākļūst par jaunuzņēmuma izpilddirektoriem, kas ir ačgārna notikumu attīstība.
Jaunuzņēmumi nav restorāni
Bērziņš skaidro, ka jaunuzņēmumu nozare būtiski atšķiras, piemēram, no investīcijām restorānu biznesā.
Latvijā daudziem investoriem trūkstot zināšanu tieši jaunuzņēmumu sfērā un neesot nozīmes, ja investors ir veiksmīgs citās nozarēs.
Investoriem jaunuzņēmumu sfērā jāsaprot, ka darbs pie uzņēmuma attīstības ir smags, attīstība ir ļoti strauja, bet ceļš līdz peļņai nav īss – tie ir 5 līdz 10 gadi.
Savukārt restorāns var dot augļus jau pāris mēnešus pēc investīciju veikšanas. Tomēr jaunuzņēmumu potenciāls ir vairākas reizes lielāks.
Pirmssēklas stadijā dalībnieki pret investīcijām parasti atdod ap 10–15% daļu, bet citās investīciju kārtās – ap 20%.
“Ja redzam situāciju, ka pašā sākumā kāds atdevis vairāk nekā 15– 20% daļu par ļoti maziem ieguldījumiem, tad parasti nav vērts tālāk runāt. Šādā situācijā var paredzēt, ka nākamajā investīciju raundā naudu piesaistīt būs ļoti sarežģīti,” stāsta Bērziņš.
Situācija uzlabojas
Radušos situāciju viņš skaidro gan ar investoru zināšanu trūkumu konkrētajā jomā, gan bailēm riskēt.
“Jaunuzņēmuma finansēšana ir riskants bizness. Daudzi no tiem nav veiksmīgi. Riska kapitāla portfelī sagaidām, ka četri no 10 uzņēmumiem, kuros ieguldām naudu, būs neveiksmīgi. Tas ir risks, kas jāapzinās. Diemžēl daudzi domā nevis par to, kā jaunuzņēmumam kļūt par 100 miljonu vai miljarda vērtu uzņēmumu, bet uztraucas par savu 20 000 nosargāšanu.”
“Change Ventures” investors norādīja, ka problēma nav raksturīga tikai Latvijai, taču ir valstis, kurās situācija ir labāka, piemēram, Igaunija, kurā jau vēsturiski investori ir ar dziļākām zināšanām jaunuzņēmumu nozarē.
“Uzņēmējiem jāprot pateikt “nē”, jāprot pateikt, ka piedāvājums nav pieņemams, jāskatās nākotnē.”
Tomēr Bērziņš sacīja, ka situācija pēdējo gadu laikā ir krietni uzlabojusies, jo pirms septiņiem gadiem viņš varējis saskaitīt vien pāris jomu pārzinošus investorus.
Jādomā ilgtermiņā
Pavisam nesen 120 000 eiro no “Change Ventures” piesaistīja latviešu jaunuzņēmums “Asya”.
Uzņēmuma līdzdibinātājs Ariels Tabaks “LB” skaidroja, ka viņi ar šādām problēmām neesot saskārušies, jo uzņēmuma sākumposmā gājuši cauri akselerācijas programmai “Buildit”, kas ir ar lielu pieredzi un riska kapitālu piesaistē darbojas pēc pasaules standartiem.
“Realitātē agras stadijas investori apzinās, ka viņu ieliktais kapitāls ir tikai daļa no tā, ko vēlamies piesaistīt vēlāk, līdz ar to viņiem ir svarīgi, ka tad, kad nāk iekšā A līmeņa investori ar miljonu lielām investīcijām un grib savus 20% daļu, tad dibinātājiem ir procenti, ko viņiem dot. Dienas beigās investoram ir svarīgi panākt, lai uzņēmums ir veiksmīgs. Prasot lielus procentus sākumā par mazu summu, būs grūtāk piesaistīt jaunus investorus ar lielāku kapitālu.”
Līdzīgi izteicās arī “Giraffe 360” valdes priekšsēdētājs Mikus Opelts. Janvārī uzņēmums piesaistīja miljonu eiro.
Viņš sacīja, ka uzņēmums apzinājies, ka veiksmīga stratēģija ir ne tik daudz svarīga dibinātājiem, bet vairāk uzņēmuma nākotnes investīcijām.
“Ja gribam strauju izaugsmi, būs vajadzīgi trīs četri investīciju raundi. Tāpēc, jau sākot no pirmās investīcijas, ir ļoti svarīgi nesabojāt situāciju. Mums nav tik izteiktas riska kapitāla pieredzes, tādēļ domāju, ka ir pilnīgi dabiski, ka agrīnie investori vēlas saņemt daudz uzņēmuma kapitāldaļu, bet galarezultāts nav labs ne vienam, ne otram. Jaunuzņēmumu investīcija ir investīcija nākotnē. Tas var šķist jocīgs biznesa modelis klasiskā biznesa pārstāvjiem, bet investoram nav jākoncentrējas uz šodienas vērtību, bet jāprasa jaunuzņēmumam piecu gadu laikā audzēt vērtību 30 reizes,” uzsver Mikus.
Ariels pārliecināts, ka viena no problēmām ir zināšanu trūkums nozarē, taču liela nozīme esot arī riska kapitāla investora personībai.
“Sarunājoties ar desmitiem investoru, redzam, ka spēcīgi riska kapitāla investori ir drosmīgi, nedaudz azartiski, domā par lielu ieguvumu, nevis mazu zaudējumu. Šīs īpašības nerodas no zila gaisa. Tās rodas kultūrā. Mums ir jādara viss, lai celtu sabiedrības atbalstu riska kapitāla investoriem.”
