Vai Latvijā jāsamazina ierēdņu skaits? “LA” aptauja 29
Māris Gailis, ekspremjers un kādreizējais valsts reformu ministrs: “Noteikti jāsamazina ierēdņu skaits. Tomēr vēl būtiskāk ir samazināt birokrātisko prasību apjomu, jo to daudzums tikai pieaug, prasot vairāk ierēdņu darba. Manis pārstāvētajā būvniecības nozarē prasību un dokumentu skaits ir pieaudzis no gada uz gadu, ar katrām izmaiņām likumā un Ministru kabineta noteikumos. Arī pašvaldībām ir pārspīlēta jebkādu darbību reglamentācija. Ir jāveic audits, jāsamazina prasīto atskaišu, atļauju un arī kontrolējošo ierēdņu skaits. Tāpat jātiek vaļā no totālas neuzticēšanās saviem klientiem – pilsoņiem un uzņēmējiem. Tam visam ir vajadzīga spēcīga politiskā griba, un tādu es šobrīd nekur neredzu.”
Iveta Apine, pasniedzēja Valsts administrācijas skolā: “Kā pasniedzēja kursos bieži redzu ierēdņus, kuriem ir milzīgi darba apjomi. Samazinot ierēdņu skaitu, valsts pārvalde iegūs vēl vairāk pārstrādājušos cilvēku, kuri nespēs radīt kvalitatīvu rezultātu. Vai tas ir ieguvums? Lai uzlabotu mūsu valsts pārvaldi, jābūt ilgtermiņa redzējumam par attīstību katras iestādes līmenī un arī mērķiem, kas ir reāli sasniedzami, kurus darbinieki izprot un pieņem. Tā vietā, lai pastāvīgi kontrolētu, iespējams, būtu jāveicina uzticēšanās, atbildība un jāseko praktiskai rezultātu sasniegšanai. Jārisina jautājumi par to, kā atbrīvot no darba cilvēkus, kuri nemāk un negrib kvalitatīvi strādāt. Jādomā par to, kā ilgtermiņā noturēt spējīgus un talantīgus darbiniekus.”
Māris Pūķis, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks: “Ierēdņu skaits ir jāsamazina, bet tas jādara pareiziem soļiem. Jāsamazina regulējuma apjoms privātpersonām un pašvaldībām, minimizējot ierobežojošo normu skaitu un apjomu. Jāmaina kontroles procedūras, pārejot no totālas visu gadījumu kontroles uz izvēles kontroli. Jāievieš princips, ka procesu kontrolē institūcijas nedublē cita citu. Jāsamazina koleģiālo lēmumu skaits un jāpaaugstina atsevišķas amatpersonas personīgā atbildība. Atalgojums kā motivācijas sistēmas pamats jāsadala divās daļās – alga par nevainojamu dalību procesā un piemaksa par sasniegtajiem rezultātiem. Piemaksa var daudzkārtīgi pieaugt, ja tiek sasniegti politiski deklarētie mērķi. Jāīsteno ierēdņu profesionālās pārorientācijas programma uz darbu privātajā sektorā.”
Armands Kalniņš, kādreizējais Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks: “Krasas ierēdņu skaita izmaiņas šajā ģeopolitiskajā situācijā nav vēlamas, vismaz ar drošību saistītās jomās, kurās profesionāļu skaits, visticamāk, ir palielināms. Drīzāk nepieciešami pilnveidojumi. Ja iestādes vadītājam ir lielākas lemšanas tiesības un atbildība par lēmumu sekām, tostarp finansējuma sadalē, varētu panākt labākus rezultātus ar mazāku darbinieku skaitu. Taču tad palielinātos subjektīvu lēmumu risks. Sekmīgai publiskās pārvaldes darbībai vajadzīgi precīzi noteikti mērķi sabiedrības un valsts interesēs, skaidra politiskā griba, kvalificēti padomdevēji un profesionāli izpildītāji.”
Agita Kalviņa,pasniedzēja Valsts administrācijas skolā: “Ir valsts iestādes, kas daudz darījušas, lai padarītu efektīvāku savu darbību, un strādā ar minimāliem resursiem. Protams, ir arī pietiekami daudz iespēju vēl vairāk veicināt efektivitāti, pārskatot funkcijas un amatus. Bet tas būtu jādara kontekstā ar stratēģisko plānošanu iestādēs un vadītāju prasmju uzlabošanu. Var piekrist apgalvojumam, ka ir kļuvis labāk atalgojuma ziņā zemākā līmeņa pozīcijās valsts pārvaldē. Tomēr ir diezgan slikti vidējā un augstākā līmeņa vadītāju atalgojuma ziņā, kas apgrūtina motivētu un talantīgu vadītāju piesaisti.”
UZZIŅA
* Finanšu ministrijas ziņojumā “Par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē” norādīts, ka Latvijā valsts pārvaldē nodarbināti 2,9% iedzīvotāju, turklāt vidējais atalgojums vispārējās valdības sektorā ir teju tāds pats kā privātajā sektorā.
* Saistībā ar šo ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika uzsvērta nepieciešamība pārskatīt sektora darbinieku skaitu un funkcijas.
