Monika Zīle: Jābūt skaidrai piekāpšanās robežai 7
Grieķijas drošībnieki jau februārī ar lielām aizdomām esot uzlūkojuši džihādistu, kurš bija galvenais organizators novembrī visu pasauli satricinājušajam slaktiņam Parīzē. Beļģijas policisti neslēpj, ka šīs asinspirts dalībnieki jau krietnu laiku atradušies viņu uzmanības lokā. Par islāma teroristiem vēl plašāk stāsta Francijas kārtībnieki, nosaucot gan iznīcības sējēju midzeņu adreses, gan skaļākos praviešus. Līdzīgas informācijas netrūkst arī Lielbritānijas, Norvēģijas un Itālijas drošības struktūrām. Tādā gadījumā daži gluži loģiski jautājumi. Pirmais – kāpēc, pastāvot šķietami visaptverošai uzmanīšanai, radikālie islāmisti Eiropā bez problēmām biedrojas, veido ieroču arsenālus un sarīko plašas slepkavošanas? Un vēl – vai tie demokrātijas iekarojumi un dažādas brīvības, ar kurām Eiropa vienmēr lepojusies, šobrīd atsevišķās situācijās nepārtop drošības sargu rokas sienošos pinekļos un vai kādam ietekmīgam lielvalsts politiķim beidzot pietiks drosmes paziņot, ka islāms liek vienādības zīmi starp toleranci un padevību un attiecīgi izturas pret eiropiešu likumiem? Lai gan bēgļu uzplūds Eiropai un radikālo islāmistu aktivitātes tās centrā arvien jaudīgāk apstiprina civilizāciju sadursmi, ir bail ielūkoties šī procesa sejā un ieraudzīt reālus kristīgās kultūras un dzīvesveida apdraudējuma vaibstus. Taču pēc Parīzes slaktiņa vajadzētu atmest ilūziju, ka patvēruma meklētāju pūļa aizsegā šurp tiešām neatceļos asinskārie teroristi un Eiropā dzimusī musulmaņu paaudze nedraudzēsies ar islāma radikāļiem. Šo mierinājumu cietoksnis ir sagruvis, un ar bēgļu izmitināšanas programmu saistītās Latvijas amatpersonas tagad rīkotos godīgi, izbeidzot vāvuļot par mums tīkamāko pārceļotāju atlasi un publiskojot ļoti skaidrus valstiskos uzstādījumus jaunajā situācijā. Proti – cik tālu piekāpsimies patvēruma meklētāju vēlmēm arī gluži sadzīviskos jautājumos, lai jau pēc dažiem gadiem Ziemassvētku priekšvakarā būtu spiesti atsacīties no savu dievnamu zvaniem islāmticīgo jūtu saudzēšanas vārdā.
Profesors Leons Taivans nupat norādīja uz kādu visnotaļ vērā ņemamu un acīmredzamu tendenci – patvēruma meklētāji no islāma valstīm šeit lielākoties pieslienas krievvalodīgo kopienai. Tās radikālā daļa patlaban šķiet pieklususi. Cerams, Drošības policija (DP) zina iemeslu – tas ir mānīgs miers, līderu sagurums vai pārgrupēšanās to pašu jau labi zināmo mērķu sasniegšanas vārdā. Tāpat gribas domāt, ka DP pieļauj Latvijai naidīgo nepilsoņu un radikālā islāma atbalstītāju vienošanos dažā kopīgā “lūgšanā” nākotnē. Tiesa, šī iespējamība patlaban izklausās pēc slimīgas fantāzijas rēga un lai tur arī izbalo.
