“Jābūt līderu komandai!” Atklāj trijotni, kura turpmāk vadīs Reģionu apvienību 10
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas domes priekšsēža vietnieks Edvards Smiltēns bija vienīgais kandidāts uz Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētāja amatu, bet viņš vairs nebūs vienīgais cilvēks partijas vadībā. To vadīs līderu trijotne, kurā būs arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) jaunievēlētais domes priekšsēdētājs, Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks un LRA valdes loceklis, Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis, kuru E. Smiltēns pieteica kā vienu no LRA premjera kandidātiem.
“Partijas vadībā ir jābūt līderu komandai,” sestdien kongresā sacīja E. Smiltēns, kurš arī pats varētu iesaistīties premjera kandidātu sacensībā. Viņš pēc ievēlēšanas amatā teica, ka piedāvās valdei J. Vilnīti apstiprināt arī par partijas priekšsēdētāja vietnieku.
Uz partijas domes priekšsēdētāja amatu bija izvirzīti četri kandidāti. Taču Jelgavas novada deputāts Dainis Liepiņš savu kandidatūru atsauca par labu J. Vilnītim, kuru Ādažu kolēģis šajās vēlēšanās pārspēja. Valdei bija pieteikti 17 pretendenti, tajā ievēlēja Juri Viļumu, Andreju Enci, M. Sprindžuku, Dagni Straubergu, Ilzi Ortveinu, Agnesi Geduševu, J. Vilnīti, Normundu Līci un Robertu Kudļu.
Vadīt valsti, nevis valdīt pār to
Pagājušajā gadā uz vairāku partiju un biedrību bāzes tika nodibināta vienota partija – Latvijas Reģionu apvienība, kurā ir 657 biedri. Tās viena no agrākajām dalīborganizācijām – “Reģionu alianse” – bija ar visilgāko vēsturi. Kā Rīgas apriņķa novadu apvienība tā dibināta 2004. gadā, pēc tam vairākkārt mainot nosaukumu.
Kopš dibināšanas tajā bija tagadējais Mārupes novada priekšsēdis Andrejs Ence, kurš kopā ar D. Liepiņu, J. Vilnīti un D. Straubergu pirms desmit gadiem iedeva šim politiskajam spēkam jaunu elpu, kad tam pievienojās vairāki Tautas partijas un LPP/”LC” vietējie līderi pēc šo politisko spēku darbības izbeigšanas. LRA bija pārstāvēta 12. Saeimā, kur toreiz iekļuva Mārtiņa Bondara vadībā – viņš tagad ir “Latvijas attīstībai”, bet vairākums toreizējo Saeimas deputātu ir palikuši uzticīgi partijai un bija arī kongresā.
Tagad LRA nav pārstāvēta parlamentā, bet tā ir Rīgas domes koalīcijā un joprojām ietekmīga arī novadu un pilsētu domēs. No LRA ievēlēti gandrīz 80 vietējie deputāti 29 pašvaldībās. No tām 17 domēs LRA ir valdošajā koalīcijā, deviņi tās biedri ir vietvaru vicemēri, bet septiņi LRA pārstāvji vada pašvaldības – Ādažu novada priekšsēdis M. Sprindžuks, Mārupes novada priekšsēdis A. Ence, Limbažu novada mērs D. Straubergs, Tukuma novada priekšsēdis Gundars Važa, Saulkrastu novada vadītājs N. Līcis.
Gulbenes novada vadībā ir Andis Caunītis, bet Preiļu novada – Ārijs Vucāns, kuri abi šajā postenī ievēlēti pirmo reizi. D. Straubergs vada arī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomi, bet M. Sprindžuks – Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomi.
Pagaidām nekas neliecina, ka kāds no viņiem plānotu kandidēt Saeimas vēlēšanās, lai gan vairāki vietējie līderi uzsvēra, ka nav svarīgāka uzdevuma par partijas atgriešanos Saeimā, jo tikai tā varēs ietekmēt reģionālo politiku, kurai tagadējās varas partijas pagriezušas muguru. “Mēs šodien pārliecinoši piesakām sevi Saeimas vēlēšanās kā moderns konservatīvs politiskais spēks, kas ir līdzsvarots un pragmatisks.
Mums svarīga ir spēja vadīt valsti, nevis valdīt pār to,” sacīja arī E. Smiltēns, kurš, visticamāk, vēlēšanās startēs. Viņš vairākkārt izteicās tā, it kā LRA jau būtu parlamentā un valdībā, kur plāno pārvērtēt arī administratīvi teritoriālo reformu. Šo plānu īstenošanā tai varētu būt sabiedrotie Zaļo un zemnieku savienībā. Lai gan bija izskanējis, ka abi politiskie spēki varētu startēt kopā, ne vienas, ne otras partijas pārstāvis pašlaik tādu varbūtību neapstiprināja. Vairākās pašvaldībās LRA startēja kopā arī ar Nacionālo apvienību.
Reforma bremzējot Pierīgas attīstību
Pašvaldību reformai bija veltīta vairāk nekā stundu ilgā diskusija kongresā ar visu septiņu mēru piedalīšanos, ko varēja vērot arī feisbuka tiešraidē. Pierīgas pašvaldību vadītāji A. Ence un M. Sprindžuks uzskata, ka reforma bija jāīsteno tur, kur nelielas pašvaldības ar 3000–4000 iedzīvotājiem nespēj attīstīties, bet ne Pierīgā, kur tika apvienoti spēcīgi, bet ļoti atšķirīgi novadi, kuru attīstība vismaz uz pusgadu esot nobremzēta, jo visa enerģija ir jāvelta atšķirīgo sistēmu salāgošanai, kad, piemēram, ir jāizvēlas labākā informācijas tehnoloģiju sistēma, bet ne viens, ne otrs novads nav gatavs piekāpties.
“Tas kuģis pagaidām vēl peld un nav nogrimis, bet ir skaidrs, ka būs teritorijas, kur pakalpojumi kļūs sliktāki, jo mēs nevarēsim atļauties visās skolās nodrošināt brīvpusdienas, kā tas kādā novadā bija,” sacīja arī trešā lielākā – Tukuma – novada priekšsēdis G. Važa, pieļaujot, ka tad iedzīvotāji vainos vietējās domes, nevis reformas īstenotājus.
“Ja zaudēšu šo amatu, varēšu iet par ugunsdzēsēju strādāt, jo pa šo laiku jau vairākus ugunsgrēkus ir nācies dzēst,” teica arī Preiļu novada priekšsēdis Ā. Vucāns, kurš apstiprināja, ka arī viņa vadītajā novadā dome vairs nespēs sniegt iedzīvotājiem sociālos pabalstus tādā apjomā, kādā tos dažviet saņēma līdz šim. Pašvaldību vadītāji arī apgalvoja, ka finansiālo ieguvumu no reformas nebūs, bet gluži pretēji – izmaksas var palielināties.
