Valsts prezidentam jābūt gudrākam par pārējiem 3
“Latvijas Valsts prezidenta galvenais darbs būtu radīt sajūtu, ka valstī viss ir kārtībā un ka mēs esam labi zināmi pasaulē,” Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotajā diskusijā par Valsts prezidenta institūcijas un personības lomu Latvijas sabiedrībā atzina mākslinieks Aigars Bikše.
A. Bikše atcerējās, ka savulaik, kad prezidente bijusi Vaira Vīķe-Freiberga, viņam, viesojoties ārzemēs, bijis patīkami, jo prezidente bijusi labi pazīstama pasaulē. Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis uzsvēra, ka viņš varētu atbalstīt savas ģimenes draugu – Latvijas reģionu apvienības priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. “Taču ir mazliet pastarpināta sajūta prezidenta ievēlēšanas procesā, un man ir mazas iespējas to ietekmēt, tādēļ atturēšos minēt kandidātus,” sprieda A. Teikmanis. Teātra zinātniece Ieva Struka: “Manuprāt, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete tiktu galā ar šo pienākumu lieliski.”
“Prezidenta amata kandidātiem būtu jāiet uz televīzijas debatēm un jārunā. Kampaņa ir būtisks politiskās izglītības līdzeklis, kurā kandidāts iemācās ne tikai runāt, bet arī saprast, ko no viņa gaida sabiedrība,” uzsvēra publicists Ilmārs Šlāpins. Viņam piekrita arī mūziķis Jānis Holšteins, kurš arī uzskata, ka pirmsvēlēšanu procesā nepieciešamas prezidenta kandidātu debates, lai sabiedrība par viņiem uzzinātu vairāk. Viņš ir skeptisks par tautas vēlētu prezidentu. “Latviešiem vajag lokomotīvi, kas velk sastāvu. Mums nav hokeja izlases, bet ir Sandis Ozoliņš. Kad izlasei neiet, mums ir tendence novelt atbildību uz līderi. Ja mēs paši varētu balsot par prezidentu, mēs iebalsotu populārāko. Eirovīzijā arī izvēlamies populārāko, bet pēc tam seko starptautiskas neveiksmes,” sprieda J. Holšteins. Mūziķim, tāpat kā daudziem Latvijas iedzīvotājiem, simpatizē Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. “Viņam patīk alternatīvā mūzika. Viņš apmeklēja Tallinas mūzikas festivālu un kā čoms iedzēra alu kopā ar sanākušajiem un sarunājās. Manam prezidentam jābūt cilvēkam, kas klausās un nav dīvains pasaku tēls, kas dzīvo Jūrmalas rezidencē vai ir iesprostots Rīgas pilī,” ar savām domām dalījās J. Holšteins. Tikmēr I. Šlāpins oponēja, uzsverot, ka sabiedrībā nepastāv vēlme pēc vadoņa, bet pēc jaunas figūras. “Tomēr cilvēki aizmirst, ka prezidents ir profesija. Manuprāt, viņam ir jābūt politiķim, kas jau ir audzis politiskajā sistēmā līdz ievēlēšanai. Vaira Vīķe-Freiberga ļoti izauga, Zatlers arī auga, taču citā virzienā un savīta. Bērziņš neaug – kāds bija, tāds arī ir palicis,” uzskata I. Šlāpins.
I. Struka iezīmēja īpašību, kas būtu vajadzīga valsts pirmajai personai, – prezidentam jābūt gudrākam par pārējiem pilsoņiem.
