“Nesadarbošanās, mērīšanās ar pātagām, kurš kuram varēs iesist.” Pierīga ļoti cer, ka pēc vēlēšanām tas mainīsies 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas domes sadarbību ar valdību un Pierīgas pašvaldībām kā nozīmīgu Rīgas attīstībai pirms vēlēšanām piemin daudzi. Mazāk ir to, kas to kā vienu no prioritātēm ir uzsvēruši arī vēlēšanu programmās. Rīgas, Pierīgas un valdības partnerība bijis kā nesasniedzams mērķis, jo ilgus gadus galvaspilsētā pie varas bija vienas partijas, bet valdībā – citas, savukārt daļā Pierīgas – vēl citas.
“Nesadarbošanās, mērīšanās ar pātagām, kurš kuram varēs iesist, ir novedis pie zaudēta laika. Ministri un Rīgas mēri mainīsies, bet sadarbības ietvaram ir jāpaliek. Pierīga ļoti cer, ka pēc vēlēšanām tas mainīsies,” “Latvijas Avīzei” sacīja Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs, Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks (LRA).
Pierīgas pašvaldību apvienībā ir Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Stopiņu un Mārupes novads.
Darbdienās cilvēki no šīm pašvaldībām dodas uz darbu Rīgā, veidojot sastrēgumus.
Savukārt brīvdienās rīdzinieki cenšas atstāt Rīgu, lai brauktu uz vasarnīcām vai atpūtas vietām kādā no Pierīgas novadiem. Mašīnu plūsmu varētu mazināt, ja Pierīgā – piemēram, Babītē vai Carnikavā, – pie dzelzceļa stacijām būtu ierīkoti tā dēvētie “park&ride” jeb stāvparki – stāvlaukumi, kur novietot auto, lai tālāk dotos ar vilcienu vai pilsētas sabiedrisko transportu.
Taču Rīga nevar ieguldīt līdzekļus citas pašvaldības zemē, šādi projekti būtu jāīsteno kopā. Tam būtu nepieciešamas arī ES fondu līdzfinansējums. Tas ir tikai viens no piemēriem, par ko Rīgai būtu jārunā ar Pierīgas pašvaldībām, tagad atzīst vairāki mēra kandidāti.
Memorandu neiedzīvina
M. Sprindžuks divreiz mēģinājis satikties ar bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (“Saskaņa”), bet tas nav izdevies. Kad N. Ušakovu ievēlēja Eiropas Parlamentā, Pilsētas attīstības departaments organizējis Rīgas vadības tikšanos ar kaimiņu pašvaldībām, ko toreizējais mērs Oļegs Burovs (“GKR”) uzņēmis ar atsaucību. Tā 2019. gada 30. oktobrī Rīgas dome un Pierīgas pašvaldību apvienība parakstīja memorandu “Par Rīgas metropoles areāla sadarbības ietvara izveidi”, lai uzsāktu Rīgas un Pierīgas partnerības veidošanu.
Tā gada novembra beigās abas puses vienojās par kopīgi veicamo mobilitātes un pasažieru pārvadājumu jautājumos, lai sagatavotu vienotu maršrutu un pasažieru pārvadājumu sistēmu un arī vienotu sabiedriskā transporta biļeti.
Taču, kad pie galda bija jāapsēžas arī valdības pārstāvjiem, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) bija pretimnākošs Pierīgas novadiem, bet izvairījies sēdēt kopā ar Rīgas vadību. Tad Rīgas domi atlaida un viss labi iecerētais beidzās. Pilsētas attīstības departaments ir ieplānojis nākamo Rīgas un Pierīgas tikšanos 5. septembrī – nepilnu nedēļu pēc vēlēšanām.
“Izveidosim kopīgu sabiedriskā transporta maršrutu tīklu sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām, vienotu biļeti, “park & ride” pie dzelzceļa stacijām Pierīgā,” teikts “Gods kalpot Rīgai” programmā. Saraksta līderis O. Burovs “Latvijas Avīzei” atzina, ka sabiedriskā transporta sistēma ir tikai viens no jautājumiem.
Rīga ir ieinteresēta, lai Pierīgā veidojas spēcīgas skolas un bērnudārzi, un tās iedzīvotājiem nevajadzētu deklarēties galvaspilsētā, lai tiktu Rīgas izglītības iestādē.
Pierīgas zaļajā zonā varētu būt pansionāti, kuru uzturēšanā Rīga piedalītos. O. Burovs atceras, ka bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS) bijis vērsts uz sadarbību, jo kā agrākais pašvaldības vadītājs apzinājies tās nozīmi. M. Kučinska valdības laikā darbojās darba grupa par valdības sadarbību ar Rīgu un Pierīgu. Rīga tajā gan nav bijusi pārstāvēta ar pirmajām personām. Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības laikā darba grupa beigusi pastāvēt.
Visi vēlas nojaukt cietoksni
“Tur bija vesels cietoksnis uzbūvēts starp Rīgas domi un valdību. Mums ir jāsēž pie viena galda. Man ir zināmas privilēģijas, jo arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits pārstāv Jauno konservatīvo partiju (JKP). Mums ir lieliskas iespējas strādāt kopā, domājot par transporta infrastruktūru,” nesen intervijā aģentūrai LETA sacīja JKP saraksta līdere Linda Ozola, solot nojaukt cietokšņus starp Rīgas domi un valdību, kā arī starp domi un Pierīgu. JKP programmā gan šis jautājums ir pieminēts tikai nedaudz, solot “Rīgā integrēt dzelzceļa satiksmi”.
Tas lasāms arī “Attīstībai/Par” un “Progresīvo” saraksta programmā: “”Rīgas satiksme” (“RS”), brīva no koruptīviem darījumiem, attīstīs jaunus maršrutus un vienotu transporta sistēmu ar Pierīgu un dzelzceļu.” Šīs politiskās apvienības mēra kandidāts Mārtiņš Staķis dzīvojot pie Čaka ielas. “Es pats redzu, kā veci un dūmojoši autobusi stumjas no Pierīgas uz pilsētas centru. Pašvaldībām nav izdevīgi uzturēt novecojušu autoparku,” “Latvijas Avīzei” teica M. Staķis, norādot, ka tas ir arī likumdošanas jautājumus, jo “RS” ir noteikti ierobežojumi, cik maršrutos var doties ārpus Rīgas. Viņš cer panākt “RS” un “Pasažieru vilciena” savienošanu, lai pilsētas teritorijā varētu pārvietoties, izmantojot vienotu biļeti. “Kādam ir jāuzņemas politiskā līderība, un tam ir jābūt Rīgas mēram,” uzskata M. Staķis.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta līderis Viktors Valainis ir arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, kurš par šiem jautājumiem ir runājis daudz. Viņš arī neveiksmīgi centās panākt, lai Rīgas un Pierīgas pašvaldību sadarbība būtu regulēta Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Likumā tāda paredzēta vairākām citām lielajām pilsētām ar apkārtējiem novadiem. Taču ZZS programmā šis temats tikpat kā nav pieminēts. V. Valainis “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka tas esot pats par sevi saprotams, ka “Rīgas veiksmīga attīstība bez sadarbības ar Pierīgu nav iespējama”. V. Valainis jau pirmajā dienā varētu ķerties pie šī darba, jo personīgi esot pazīstams ar visiem Pierīgas novadu vadītājiem, izņemot jauno Babītes novada mēru.
Lielrīga – NA un LRA prioritāte
“Mēs veidosim pastāvīgu un konstruktīvu dialogu ar valdību un Pierīgas pašvaldībām, attīstot vienotu Lielrīgas politiku satiksmes, izglītības, uzņēmējdarbības attīstības, vides un citās jomās. Lielrīga kļūs par Latvijas attīstības motoru – uzņēmēju vajadzības uzklausīsim regulārā sadarbības formātā, bet jaunu investīciju piesaiste, kā arī pašvaldības un tās kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana būs prioritāte pašvaldības vadības līmenī,” ir teikts Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) programmā. NA un LRA ir vienīgais politiskais spēks, kas to piesaka kā vienu no prioritātēm Rīgas domes vēlēšanās. “Mēs varam nekavējoties sākt to īstenot. Mums ir ideālā kombinācija. Nacionālā apvienība ir pārstāvēta valdībā, bet LRA vada lielu daļu Pierīgas pašvaldību,” “Latvijas Avīzei” sacīja viens no saraksta līderiem Edvards Smiltēns. Tas arī bijis pamatā šādas vēlēšanu apvienības izveidei.
“Jaunās Vienotības” ceļakarte
“”Jaunās Vienotības” komanda sadarbībā ar Krišjāņa Kariņa valdību un mūsu pārstāvjiem Eiropas Savienības institūcijās ir izstrādājusi ceļakarti Rīgas atveseļošanai un izaugsmei,” teikts “Jaunās Vienotības” programmā. Mēra kandidāts Vilnis Ķirsis “Latvijas Avīzei” sacīja, ka būtiski ir runāt par Rīgas un valdības sadarbību kontekstā ar to, ka Rīgai ir milzīga ietekme uz Latvijas ekonomiku, bet, “ja investors, kuru valdība cenšas piesaistīt, atnāk uz Rīgu un saskaras ar pašvaldības neizdarībām, un tiek nelaipni uzņemts, tad viņš aiziet uz Tallinu vai Viļņu”. “JV” varētu darboties tieši šajā virzienā, veicinot valdības un Rīgas sadarbību.
