Liāna Langa: Jāaudzē kolektīvās smadzenes 12
Liāna Langa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen “Twitter” kāds bija nopublicējis uzrakstu pie salūzuša lifta daudzdzīvokļu mājā. Tajā bija atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem, Rīgas domes normatīviem un vēl kaut ko. Beigās bija rakstīts: “Līdz (norādīts datums) lifts nedarbosies.”
Tā ir anekdote par mūsu prāta stāvokli un pārregulēto Latvijas valsti. Tāds iespaids, ka vairs nespējam pieņemt veselā saprātā balstītus lēmumus un īstenot cilvēcīgu saziņu. Tā vietā paši no sevis bēgam prom uz birokrātisku nosacījumu džungļiem.
Pēdējā laikā, kur vien skaties, – visur cīniņi, konflikti, matu skaldīšana un nesaprašanās – vai tas būtu Upīša piemineklis, Dziesmu svētku rīkošana vai attieksmes paušana pret krievu kultūras svinēšanu kara laikā. Arī sarunās par valodu bieži vien iztrūkst pamatizpratnes. Nesen “Satori” publicēja sarunu “No pārmaiņām nav jābaidās” (13.04.2023.). Nepazīstu nevienu, kurš baidītos, bet lai nu paliek. Tajā par latviešu valodas tagadni un nākotni spriež cienījami ļaudis, bet – kā tas ir iespējams, ka neviens no viņiem pat nepiemin vienu no lielākajām problēmām Latvijā – rusifikāciju, tās sekas un attiecīgos zinātniskos pētījumus? Anda Baklāne pauž: “Interesanti, ka mēs sākam karot pret valodu. Krievu valoda nav tā, kas apdraud latviešu valodu. Agrāk tā tika uzskatīta par galveno draudu latviešu valodas pastāvēšanai, bet tagad tā nav galvenā problēma. Krievu valodas nīdēšana ir pārspīlēta. Tā ir plakātiska, neloģiska attieksmes demonstrēšana pret Krievijas politiku.” Pavisam nesen iznācis rakstu krājums “Valoda un vara” (Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2022) sociolingvistes Vinetas Poriņas redakcijā. Bažas par rusifikācijas vēl arvien nenovērstajām sekām mīt teju ikvienā latvietī, kurš dzīvo lingvistiski apzināti. Krievu valodas pašpietiekamība Latvijas publiskajā telpā pavisam reāli apdraud latviešu valodu, atstājot tai arvien mazāk vietas. Vai pie Latvijā pastāvošās divvalodības “de facto” daudzi jau tā pieraduši, ka to pat vairs nemana? Te prātā nāk Alvja Hermaņa metafora par vilciena kupeju un piesvīdušu zeķu smaku. Vai sarunas dalībniece filoloģe zina, ka Ukrainā Krievijas valsts valoda publiskajā telpā ir dzēsta un tūlīt dekolonizēs arī visus toponīmus? Rusifikācijas novēršana caur derusifikāciju būtu saucama vien par plakātisku cīņu pret valodu?
Diezgan nesakarīgi ritējušas diskusijas par Upīša pieminekli, jaucot kopā Andreja Upīša literāro devumu, viņa komunistisko pārliecību un nodevības aktu pret Latvijas valsti, Augusta Kirhenšteina delegācijā 1940. gada augustā dodoties uz Maskavu lūgt iekļaut Latviju PSRS. Sabiedrībā, kurā morāls relatīvisms valdījis visus padomju okupācijas gadus un turpinājies arī pēc 1991. gada, plašākos slāņos nav skaidras izpratnes par to, ka pat visģeniālākais romāns nestāv pāri valsts nodevībai. Bet izpratne ir vienkārša: nodevēju pieminekļiem nav vietas Rīgas centrā. Viņa rakstniecību var izcelt Skrīveros un bibliotēkās. Ikviens var lasīt un vērtēt Upīša darbus.
Līdzīgi ar krievu kultūras svinēšanu Latvijā genocidālā kara laikā. Ukrainas kultūras ministrs lūdz neatskaņot krievu mūziku, Lietuvas kultūras ministrs to saprot, bet “Facebook” komentāros mūzikas industrijas pārstāvji uzskaita, kurās valstīs šodien Čaikovskis tiek spēlēts. Ja to dara citur, tas jelkādā veidā izrādās pareizi? Nē, taču! Paldies Pēterim Vaskam, kurš skaidri un nepārprotami pauda savu nostāju, ka kara laikā krievu mūzikai Latvijā nav jāskan.
Mēs esam jauna politiskā nācija, šobrīd vēl tikai topam. Divdesmit divus gadus ilgušo nācijas veidošanās procesu pašu valstī pārtrauca padomju okupācija un rusificēšanas terors pusgadsimta garumā. Tikko izveidojušos nacionālo eliti padomju vara iznīcināja un aizvietoja ar radošo padomju inteliģenci, kurā radināja ieklausīties kā sabiedrības autoritātē. Savukārt inteliģence, kuras vadībā bija komunisti, lavierēja starp nodevām okupācijas varai un centieniem uzturēt latviskumu. Izpratne par pamatvērtībām tika izskalota. Šobrīd vērojam aizraujošu nācijas kolektīvo smadzeņu audzēšanas procesu. Veselo saprātu pagaidām neviens nav atcēlis.
