“KPV LV” sit no visām pusēm. Ministrei Petravičai jāizlemj pašai, vai turpināt amatu apvienošanu 14
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc “KPV LV” frakcijas sēdes, kurā trešdien tika solīts viest lielāku skaidrību par “KPV LV” dalību valdībā pēc partijas valdes aicinājuma atsaukt parakstus zem koalīcijas sadarbības līguma, frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo preses konferencē nenāca ar jaunām ziņām.
Frakcija savu parakstu neatsauks un turpinās strādāt valdībā. Savukārt labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir dota iespēja pašai izlemt, vai uz pilnvaru laiku valdībā nolikt Saeimas deputātes mandātu.
Varēja noprast, ka frakcija ir ieteikusi to darīt, bet ministre vēl nav lēmumu pieņēmusi.
No Saeimā ievēlētajiem “KPV LV” 16 deputātiem tagad frakcijā ir palikuši desmit – M. Možvillo, Ēriks Pucens, Iveta Benhena-Bēkena, Aivars Geidāns, Kaspars Ģirģens, Ieva Krapāne, Ralfs Nemiro, Ivars Puga, R. Petraviča un Janīna Kursīte, kura ir paziņojusi par izstāšanos no partijas.
J. Kursīte “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka paliks frakcijā, jo ar kolēģiem tajā esot labas attiecības.
Taču viņu neapmierina “KPV LV” tagadējās valdes darbība. Ja R. Petraviča mandātu noliktu, tad uz laiku Saeimā nāktu Saldus novada deputāts Edgars Kronbergs, kurš iepriekš bija gatavs mandātu pieņemt.
JKP distancēšoties no nekompetences
Valdībā pārstāvētā “KPV LV” sitienus pēdējā laikā saņem no vairākām pusēm. Nemierā ar “KPV LV” priekšvēlēšanu programmas neievērošanu ir partijas valde.
Tā tika izveidota pēc vienas desmitās daļas biedru sasauktā kopsapulcē, kas notika 6. decembrī, valdē nav neviena deputāta un ministra. Nedēļu vēlāk notika otra biedru sapulce, bet tās ievēlētā valde Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēta.
No otras puses “KPV LV” peļ arī koalīcijas partneri no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), kas nebija mierā ar labklājības ministres R. Petravičas nespēju mazināt Covid-19 izplatību sociālās aprūpes iestādēs.
Vairāki koalīcijas deputāti neoficiāli atzina, ka attiecības ar “KPV LV” deputātiem un ministriem pat esot koleģiālākas nekā ar JKP politiķiem, no kuriem jebkurā brīdī ikviens varot sagaidīt kādus publiskus pārmetumus.
Uz to iepriekš norādīja arī “KPV LV” frakcija, aicinot pirmdien koalīcijā izvērtēt savstarpējās cieņas jautājumus. Pēc sanāksmes visu partiju pārstāvji runāja par saliedētību, taču ir zināms, ka sēdē ir notikusi visai skarba vārdu apmaiņa – galvenokārt starp “KPV LV” un JKP pārstāvjiem.
“KPV LV” frakcijas vadītājs M. Možvillo “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka runājis tieši: “Mēs pateicām, ka viņi ir izveidojuši tādu sistēmu, kā tikai otram ieriebt. Man tas nav pieņemami, ka publiski māca citus, bet pašu kūtiņās nemaz tādas kārtības nav.”
JKP priekšsēdis Jānis Bordāns pēc koalīcijas padomes sēdes ar izpratni vērtēja “KPV LV” valdes interesi par to, kas notiek Labklājības ministrijā, cerot, ka šis jautājums beidzot būšot izkustējies no vietas.
“Jaunā konservatīvā partija arī turpmāk distancēsies no nekompetences un mudinās visus kolēģus domāt par pandēmijas uzveikšanu. (..) Te nav jautājumu par reitingu un to, kā mēs izskatāmies, bet gan lai mēs turpinātu savu darbu,” sacīja J. Bordāns, apgalvojot, ka JKP ir gatava skaidrot arī savu ministru darbību.
Frakciju grūtības saliedējot
Tikmēr citu koalīcijas partiju pārstāvji vairāk novērtēja to, ka “KPV LV” frakcija spējusi palikt kā vienota komanda un šo grūtību priekšā vēl vairāk saliedējusies.
“Esmu novērojis, ka uzbrukumi frakcijai no ārpuses un arī no koalīcijas to ir tikai satuvinājuši, liekot deputātiem savilkties dūrē kā vienotai komandai,” pēc sēdes apstiprināja “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
“Esmu pateicīgs Ramonai Petravičai par teikto, ka koalīcijas stabilitāte nav apdraudēta. Krīzes situācijā, kad ir jācīnās par sabiedrības veselību un drošību, mums potenciālie koalīcijas nestabilitātes iemesli ir jāatliek otrajā plānā,” pirmdien sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Arī Nacionālās apvienības deputāts Ritvars Jansons apstiprināja, ka NA strādās kopā ar “KPV LV” pārstāvjiem Saeimā un valdībā un koalīcija ir vienota.
Viņš teica: “Mums nav laika iekšējiem ķīviņiem. Koalīcijas nestabilitāte jau nozīmētu traģēdiju sabiedrībai kopumā.”
Vēl nevar prognozēt, kā attīstīsies notikumi “KPV LV” iekšienē, kurš no iekšējiem strāvojumiem beigās iegūs varu, jo 20. februārī ir plānota vēl viena kopsapulce. Pat ja nonāktu līdz vēl radikālākiem partijas lēmumiem, tas vēl nenozīmētu valdības galu.
Senākā pagātnē – 2002. gada vasarā – jau ir bijis gadījums, ka partija atstāj valdību, bet tās deleģētie ministri tajā paliek. Par viņiem atbildību toreiz uzņēmās premjers.
Tā bija Andra Bērziņa (“Latvijas ceļš”) valdība, kurā strādāja Jaunās partijas izvirzītā tieslietu ministre Ingrīda Labucka un īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās Jānis Krūmiņš.
Taču togad līdz Saeimas vēlēšanām bija palicis nepilns pusgads un daļa Jaunās partijas biedru Aināra Šlesera vadībā uz iepriekšējās partijas bāzes jau bija nodibinājuši citu politisko spēku – Latvijas Pirmo partiju.
