Tiesībsargs: jāatspēko meli par nepilsoņu tiesību aizskārumu Latvijā 10
Secinājis, ka dažas no Latvijas nevalstiskajām organizācijām starptautiskai sabiedrībai rada nepareizu priekšstatu par nepilsoņu cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, tiesībsargs Juris Jansons šomēnes ir nosūtījis situāciju skaidrojošu vēstuli Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai. Ir plānots tādas vēstules adresēt arī ANO, Eiropas Komisijas un EP augstajam cilvēktiesību komisāram.
Tā sauktais nepilsoņu kongress par vienu no saviem mērķiem ir izvirzījis kaunināt, diskreditēt Latviju starptautiskajā mērogā tāpēc, ka Latvijā dzīvo liels nepilsoņu skaits.
Tiesībsargs Juris Jansons stāsta, ka vairākos EDSO rīkotos pasākumos gan viņš, gan viņa padomnieks Artūrs Kučs novērojuši nevalstisko organizāciju pārstāvju tendenciozi pasniegtu maldinošu informāciju par Latviju: “Bija stipri jocīgi klausīties dažu nevalstisko organizāciju viedokļus diskusijā, kurā pat neiesaistījos, jo sapratu, ka nav nozīmes pat to komentēt, jo bija skaidrs, ka tas notiek diezgan regulāri.” Artūrs Kučs, kas bijis EDSO rīkotā pasākumā, novērojis, ka uz NVO pārstāvjus atved ar autobusiem un tad no lapiņas tiek nolasīts pa punktiem: par Igauniju, par Lietuvu un – par Latviju.
Par EDSO cilvēktiesību konferencē paustajiem nepamatotajiem pārmetumiem Latvijai šoruden ziņu portālos ir rakstījusi arī Saeimas deputāte Vineta Poriņa. Izlasījis to, tiesībsargs secināja – gluži tā pati situācija, ko pieredzējis viņš. Un par to, ka šo NVO pūliņiem ir rezultāti, liecina kaut vai tas, ka citu valstu ombudi sarunās J. Jansonam esot vaicājuši: kas jums tur Latvijā vispār notiek? Viņi domājuši, ka 30 procenti sabiedrības esot absolūti apspiesti…
Tiesībsargs uzskata, ka Latvijas politiķiem gan sociālajos tīklos, gan citur vajadzētu atspēkot melus, kas par nepilsoņu stāvokli tiek izplatīti Latvijā. Ja kāds valsts iedzīvotājs pauž, ka esot aizskartas viņa tiesības, tad jājautā: “Kur tad ir tas tiesību aizskārums, lūdzu, konkrēti! Jūs sakāt, ka jums nav tiesības uz sociālo nodrošinājumu? Tie ir meli! Sakāt, ka nav tiesības uz darbu? Tie ir meli. Jā, ir zināmi ierobežojumi, bet tad jāskatās precīzi – tiesības vēlēt, tikt ievēlētam ir valsts pilsoņiem.”
Bieži vien citu valstu iedzīvotāju prātos pārpratumus rada vārda “nepilsoņi” tulkojums angliski. EDSO nosūtītajā vēstulē tiesībsargs raksta, ka ir padziļināti analizējis nepilsoņu statusu, tiesību apjomu: “Nepilsoņi (permanently resident non-citizens) kā personu grupa, kas pazaudējusi PSRS pilsonību šīs valsts sabrukuma dēļ un nav pieņēmusi citas valsts pilsonību, Latvijā nav pielīdzināti vispārējam ārzemnieka (alien) statusam – nedz ārvalstnieka (foreign national), nedz bezvalstnieka (stateless person) statusam.” Tiesībsargs īpaši atzīmē, ka “bijušo PSRS pilsoņu statusa apzīmēšanai ir lietojams precīzs nosaukums – bijušie PSRS pilsoņi bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, nevis līdz šim plaši lietotais termins “nepilsoņi”, kas ir radījis lielu neizpratni starptautiskajās institūcijās par šo personu grupas statusu un tiesību apjomu.”
Taču personas ar nepilsoņa statusu Latvijā bauda plašas Latvijas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības un arī starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās pamattiesības. Izņēmumi ir – tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos tajās profesijās, kas ir saistītas ar rīcību ar valsts varu un tiesu varu, kur ir leģitīmi prasīt Latvijas pilsonību, un tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Tas bija valsts politisks lēmums, piešķirot vēlēšanu tiesības tikai tās pilsoņiem. Ne reizi vien arī līdz šim tiesībsargs ir skaidrojis, ka vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos un tādējādi Latvijas Republikas nepilsoņu un pilsoņu tiesību apjoma atšķirība nevar tikt uzskatīta par diskriminējošu.
Dzen ķīli
Dažu organizāciju aktivitātes, izplatot maldinošo informāciju, šķeļ sabiedrību. Un šāda tendencioza darbība ir pretēja to cilvēku interesēm, kas ir Latvijas iedzīvotāji un varbūt vēlas naturalizēties, bet pēc organizāciju ļoti radikālām, konfrontējošam aktivitātēm cilvēki pat sāk pārdomāt, spriež tiesībsargs. “Un, pieņemu, tas arī varbūt ir viens no mērķiem. Ļoti ērti ir uzturēt šo situāciju, ka ir liels nepilsoņu skaits un cilvēkiem nav ne juridiskās, ne psiholoģiskās saiknes ar valsti, un tad ar šiem cilvēkiem var manipulēt.” J. Jansons piebilst, ka tas ir pret Latvijas sabiedrības, pret Latvijas valsts interesēm. Rīcībai naidot sabiedrības grupas, konfrontēt, ir ļoti dziļa politiskā dimensija.
Varbūt tas ir viens no 21. gadsimta pat inovatīviem terorisma veidiem – ja šo NVO censoņi visu laiku mēģina radikalizēt tendenciozi pasniegto informāciju, tas rada spriedzi. J. Jansons atgādina, ka no vēstures zinām, ka spriedze mēdz pāraugt agresīvākā veidā; sabiedrības grupu noskaņojums jau ir izveidojies, un šī sabiedriskā doma tiek orientēta uz kādām revolūcijas aktivitātēm.
Jāmāca valsts valoda
Daudzi nepilsoņi ir atzinuši, ka šis viņu statuss ir izdevīgāks ceļošanai uz Krieviju (nepilsoņiem nav nepieciešamas vīzas). Esmu dzirdējusi tā sauktajā Krievijas tautiešu konferencē kādu personu žēlojamies, ka viņš ir naturalizējies, bet tieši ceļošanas dēļ vēlētos šo nepilsoņa statusu atgūt, taču tas nav iespējams. Tiesībsargs spriež, ka būtu jānovērš šie “pagaidu statusa izdevīgie apstākļi”.
J. Jansons uzskata, ka Latvijas valstij jāpievērš pastiprināta uzmanība latviešu valodas apmācībai skolās, nodrošinot kvalitatīvu izglītību, lai bijušie PSRS pilsoņi un to pēcnācēji bez Latvijas vai citas valsts pilsonības, kā arī Latvijas Republikas pilsoņi un citu valstu pilsoņi, kuri pieder pie mazākumtautībām, spētu līdzvērtīgi un pilntiesīgi iekļauties Latvijas tiesību un valodas telpā, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru.
