Publiskie iepirkumi: jāatsakās no “zemākās cenas” 0
Publisko iepirkumu nozare valstij ir svarīga kaut vai tāpēc, ka ik gadu tajā apgroza aptuveni divus miljardus eiro, kas veido gandrīz 10% valsts iekšzemes kopprodukta.
Ar jauno Publisko iepirkumu likumprojektu (PIL), kuru pieprasa ES Direktīva, ir iecerēts vienkāršot iepirkuma procedūras, neļaut tās brīvi interpretēt. ES Publisko iepirkumu direktīvu prasības Latvijas likumos bija jāpārņem jau šā gada aprīlī, tomēr ieinteresētās uzņēmēju organizācijas un valsts iestādes nespēja vienoties visām pusēm pieņemamu normu izveidē un vienlaikus laboja gan veco PIL, gan veidoja jaunu.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sekretārs Edvards Smiltēns teic, ka komisijai tika iesniegti 39 priekšlikumi jaunajam Publisko iepirkumu likumprojektam. “No priekšlikumiem, kurus esam saņēmuši gan no dažādu nozaru asociācijām, gan arī deputātiem individuāli, vairāki tika nosūtīti konkretizēšanai vai papildināšanai, vairāki – netika atbalstīti. Pats esmu iesniedzis priekšlikumu, kas, manuprāt, uzņēmējiem ļaus daudz labāk un savlaicīgāk gatavoties lieliem valsts un pašvaldību iepirkumiem. Proti, valsts un pašvaldības iestādēm un aģentūrām ir jāpublisko iepirkumu plāns, lai uzņēmēji zinātu, kādi kopumā iepirkumi tiek plānoti un kurā laikā, lai bez steigas un pārdomāti varētu sagatavoties startam tajos. Pareiza plānošana veicinātu kvalitāti pasūtījuma izpildē, kā arī zemāku cenu, jo uzņēmējiem būtu iespēja savlaicīgi plānot darbus un gatavoties iepirkumam,” tā E. Smiltēns. Tiesa, tas Eiropas Komisijas, ne Smiltēna ieteikums, jo savā jaunākajā pētījumā par ES dalībvalstu praksēm publiskā iepirkuma jomā Latvijai ieteica publiskot gada iepirkumu plānu. Arī uzņēmēju organizācijas aicina likumā noteikt pienākumu (nevis tiesības, kā tas patlaban ir 27. pantā) publiskot gada iepirkumu plānu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jaunajā PIL iesaka atteikties no zemākās cenas principa, kad pasūtītājs publisku piegādes līgumu gadījumā novērtēšanai ir tiesīgs izmantot tikai cenu un kad citiem kritērijiem ir nebūtiska nozīme. Tāpat LTRK piedāvā atteikties no likumprojektā paredzētā depozīta maksājuma par sūdzību iesniegšanu.
E. Smiltēns paredz, ka lielas diskusijas Saeimā raisīs līgumcenas robežvērtības celšana publiskajos iepirkumos. Proti, tās robežcenas noteikšana, no kuras nevar piemērot atvieglotu iepirkuma procedūru. “Pasūtītāju pārstāvji vēlētos šo līgumcenu robežvērtību celt līdz direktīvas sliekšņiem, kas ir 135 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un 5 225 000 eiro būvdarbiem. Ir saprotama šī vēlme, jo vienas vai otras procedūras piemērošanas gadījumā realizācijas laika atšķirība ir mērojama vairākos mēnešos,” tā Smiltēns.
“Latvijas Avīzē” nesen vēstījām, ka mākslinieki ir ļoti neapmierināti ar viņu personisko datu un honorāru lielumu publicēšanu saistībā ar piedalīšanos iepirkumos. Iespējams, ka situācija nākotnē mainīsies. Komisija pirmajā sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikumu par to, ka autoru, komponistu, tēlnieku, izklaides mākslinieku un citu individuālo mākslinieku sniegtajiem pakalpojumiem un mākslinieciskās un literārās jaunrades un interpretācijas pakalpojumiem iepirkumi nebūs jārīko.
UZZIŅA
Svarīgākās izmaiņas jaunajā Publisko iepirkumu likumprojektā
* Ceļ līgumcenu robežvērtības pakalpojumiem un piegādēm no 4000 līdz 10 000 eiro, būvdarbiem – no 14 000 līdz 20 000 eiro.
* Paredzēts depozīta maksājums par iesniegumu, kurā norādīts uz iepirkumu procedūras pārkāpumiem – 3400 eiro publisku būvdarbu līgumiem, 840 eiro publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem.
* Interešu konflikta tvērumu attiecina arī uz iepirkuma procedūras dokumentu izstrādātājiem (pasūtītāja darbiniekiem un amatpersonām).
* Paredz stingrākus noteikumus attiecībā uz apakšuzņēmēju kontroli.
* Iepirkuma līgums var noteikt tiesiskās attiecības arī starp pasūtītāju un piegādātāju apakšuzņēmējiem, piemēram, iespēja tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem.
* Mainīta nodokļu nomaksas pārbaude, paredzot, ka pretendents nevar uzvarēt publiskā iepirkumā, ja pieteikuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai šā lēmuma pieņemšanas dienā konkursa uzvarētājam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro.
* Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanas kārtība paliek spēkā, tomēr izvērtējumā vairs nav nepieciešams Valsts ieņēmumu dienesta atzinums.
* Būtisks jauninājums – piegādātāju uzticamības atjaunošana.
