Jāatsakās no padomju laiku autoostām, taču nav skaidra redzējuma 1
Grozījumi Autopārvadājuma likumā noteic, ka no nākamā gada autoostu reģistrāciju un darbības uzraudzību veiks VSIA “Autotransporta direkcija”.
Tāpat atkarībā no noslodzes tiek plānots sadalīt autoostas kategorijās un daļu reģionālo autoostu pārveidot par pieturvietām. Taču Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norāda, ka ir nepieciešama izvērstāka analīze, jo šobrīd projektam “Autoostu noteikumi” trūkst konceptuālas skaidrības.
Izmaksas pieaugušas par ceturtdaļu
Valstī pašlaik darbojas 35 autoostas un to sniegto pakalpojumu kvalitāte esot ļoti atšķirīga.
“Jauno noteikumu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgi augsta līmeņa kvalitātes pakalpojumus autoostās, ņemot vērā to noslodzi un apkalpoto reisu skaitu,” skaidro ATD sabiedrisko attiecību speciāliste Lilita Pelčere.
Turpinot, ka autoostu būvju un teritoriju apmēri pārsvarā ir izveidojušies vēsturiski, tādēļ to tehniskais stāvoklis esot ļoti dažāds.
“Tajās ir atšķirīgs pasažieru un reisu apgrozījums, un ir situācijas, kad, piemēram, neliels pasažieru un reisu skaits tiek apkalpots nevajadzīgi lielā būvē vai teritorijā, kā rezultātā tiek radītas lielas izmaksas.”
Pēc MK noteikumiem, valsts dotē pārvadātāju izdevumus un arī izmaksas par autoostas izmantošanu. Lai optimizētu finanšu līdzekļu lietderīgu izlietojumu, plānots pārskatīt autoostu ar dažādu reģionālu nozīmi statusu un sniegto pakalpojumu klāstu.
Vērā tiks ņemta autoostas noslodze jeb apkalpoto reisu skaits diennaktī un vidējais apkalpoto pasažieru skaits mēnesī. “Četru gadu laikā izmaksas no valsts budžeta ir pieaugušas par 26,5%. Savukārt šā gada prognozētais izmaksu lielums sasniedz jau gandrīz piecus miljonus,” uzsver ATD.
Latvijas Pašvaldību savienība apzinās, ka jāiet laikam līdzi un pārmaiņas ir nepieciešamas, taču jābūt alternatīviem risinājumiem, kuri šobrīd netiek saskatīti.
“Nedzīvojam viduslaikos, bet gan mobilā pasaulē, tādēļ jāatsakās no vecmodīgām lietām, piemēram, padomju laiku autoostām. Taču nav skaidra redzējuma, tādēļ arī ceļam pretenzijas. Mums nav skaidri trīs būtiski jautājumi,” precīzs ir LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.
“Pirmkārt, kas notiks ar tām autoostām, kas nespēs kvalificēties jaunajiem noteikumiem. Otrkārt, kādu funkciju turpmāk pildīs Rīgas Starptautiskā autoosta un, treškārt, kāda būs finansēšanas kārtība.”
Atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem
Lūgti sniegt atbildi uz šiem jautājumiem, ATD atbild: Pirmkārt, Rīgas Starptautiskā autoosta ir iedalīta visaugstākā līmeņa kategorijā, kas paredz arī lielāko samaksu par apkalpoto reisu skaitu, kā arī plašāko pakalpojumu klāstu.
Gadījumos, kad autoostas izmaksu aprēķins pārsniegs noteikumos definētos raksturlielumus vai aprēķinātās vidējās autoostu kategorijā ietilpstošās autoostu izmaksas, kompensāciju maksājumu apmērs autoostai var tikt ierobežots.
Respektīvi, atsevišķos gadījumos var samazināties autoostas ieņēmumi, ko tā šobrīd gūst no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju reģionālās nozīmes maršrutu maksājumiem.
Otrkārt, autoostas, kas neatbildīs noteikumos izvirzītajiem kritērijiem, netiks pārreģistrētas. Tās tiks uzskatītas par pasažieru apmaiņas vietām (pieturām) un netiks finansētas no valsts budžeta.
Un, treškārt, turpmāk maksu par autoostu sniegtajiem pakalpojumiem finansēs atsevišķi kā valsts budžeta dotāciju autoostu valdītājiem, nevis iekļaus reģionālās nozīmes maršrutu pārvadātāju kopējās sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksās. Tiek paredzēts noteikt jaunu metodiku autoostu pakalpojumu izmaksu aprēķinam.
Pretī jābūt alternatīviem risinājumiem
“Godīgi sakot, šo jauno aprēķina metodiku neizprotu ne es, ne pārvadātāji. Tā noteikti būs jāmaina,” stingri saka A. Salmiņš. Runājot par Rīgas Starptautisko autoostu, LPS gaida skaidru definīciju, kādas funkcijas tā turpmāk veiks – kādu lomu ieņems.
“Pretējā gadījumā pastāv risks, ka uzņēmuma valde atteiksies no reģionālajiem pārvadājumiem. Kas notiks tad? Tāpat nav skaidrs, kādu iespaidu uz pārvadātājiem atstās projekta “Rail Baltica” būvniecība.”
Viņš paredz, ka deviņas no 35 autoostām nespēs kvalificēties jaunajiem noteikumiem. “Noteikumos nav izskaidrots, kas notiks ar šīm autoostām. Vai, pārveidojot tās par pieturvietām, nesamazināsies pasažieru skaits?
Ne pilsētniekiem šīs autoostas vajag, bet gan cilvēkiem, kas dzīvo laukos. Ja tiks nolikts pliks miets ārpus centra, vai cilvēki turpinās braukt? Runa ir par pieejamību, īpaši ģimenēm ar bērniem un invalīdiem, kuriem šādas izmaiņas sagādās lielas neērtības.”
