Skaudrā realitāte – Latgales medijiem vitāli nepieciešams valsts atbalsts 13
Kādā situācijā šobrīd ir mediji Latgales reģionā un, cik nozīmīgs to attīstībai ir valsts atbalsts? Par šiem un daudziem citiem jautājumiem šodien Krāslavā diskutēja nozares eksperti, ministriju pārstāvji un arī paši reģionālo mediju vadītāji un žurnālisti. Secinājums ir skaudrs: bez valsts dotācijām vairums darbu pārtrauktu, trūkst stabilitātes un ilgtermiņa risinājumu. Kultūras ministrija līdz rudenim apņēmusies izstrādāt jaunu atbalsta programmu tieši mediju pamatdarbības funkciju nodrošināšanai.
Mēs visi atrodamies uz izdzīvošanas sliekšņa – tā šodien diskusijā Krāslavā uzsvēra mediji Latgales reģionā. Viens laikraksts darbību nupat izbeidzis, bažas par turpmāko nākotni, finansējuma iespējām veidot saturu un nodrošināt pamatdarbību ir arī citiem.
Edgars Gabranovs laikraksta “Vaduguns” galvenais redaktors
Žurnālistam pašlaik tomēr labāk iet strādāt bērnudārzā, nekā par žurnālistu, jo tā valsts politika ir tāda, ka Latgalē tā cenu starpība ir ļoti liela.
Jevgēņijs Carevs radio “Alise Plus” valdes loceklis
Un kas notika ar “Ludzas zemi”, tas viss notiks ar mums pēc kāda laika. Mēs skatāmies viens uz otru un domājam, kurš ir nākamais no mums? Mēs raidām latviešu un krievu valodā 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Mums ir 17 ziņu izlaidumi, puse no tiem latviski. Mēs esam tie, kuri stāvam pretī visai tai krievu propagandai.
Diskusijā arī ministriju pārstāvji uzsvēra, ka spēcīgi un kvalitatīvi reģionālie mediji ir pamats kopējai valsts drošībai un atbalsts tiem nepieciešams prioritārā kārtībā.
Atis Švinka Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs
Šī svarīgā komponente ir klātesamība, jebkurā veidā mums ir jābūt klātesamiem sabiedrībai, cilvēkiem un mediju klātesamība šeit, kā arī jūs esat, ir tas apliecinājums. Medijiem ir jābūt stipriem, medijiem ir jābūt ar saturu, ar pašu veidoto saturu, kas stāsta arī saprotamas lietas saprotamā valodā vietējiem iedzīvotājiem, sabiedrībai.
Sandra Sprudzāne Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošā pētniece
Vieno kopienu, veicina komunikatīvo integrāciju, mēs viens otru atrodam, mēs sajūtam to piederību reģionam vai novadam vai konkrētam pagastam. Bet šobrīd ļoti svarīgi, lai īpaši drošības kontekstā būtu informatīvā un izglītojošā funkcija. Turēties stingri pie saviem žurnālistikas principiem, pie ētikas principiem, tas arī ir izaicinājums, bet ļoti nozīmīgs, atbildīgs pasākums visas sabiedrības priekšā.
Reģionālie mediji lielāko daļu finansējuma saņem no dažādiem valsts iestāžu konkursiem, piemēram, šogad 70 000 eiro tieši Latgales medijiem piešķīra Aizsardzības ministrija. Nedaudz ieņēmumu ir arī no reklāmām, bet tas ir pārāk maz – līdzekļi nepieciešami arī kvalitātes uzlabošanai.
Sandra Sprudzāne Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošā pētniece
Vienā vārdā pateikt, ka kvalitāte ir laba, slikta vai vidēja, tas nebūtu korekti. Mēs redzam diezgan daudz arī šo te preses relīžu izmantojumu vai tādu valstisku struktūrvienību informācijas apkopojumu. Medijiem ir, es negribu teikt, ka jāmainās, bet, iespējams, ir jādomā par jauniem uzdevumiem, par jauniem veidiem, kā turpmāk pastāvēt, kā uzrunāt auditoriju, kā noturēt auditoriju.
Savukārt mediju pārstāvji uzsver, ka kvalitāti un attīstību ļoti ietekmē Mediju atbalsta fonda projektu konkursu gaita un finansējuma apjoms, ir grūti nodrošināt nepārtrauktu darbību, piesaistīt jaunus speciālistus vai ieviest pārmaiņas ik gadu. Kultūras ministrija to ņem vērā un jau drīzumā nākamā gada konkursa nolikumā viesīs izmaiņas.
Agnese Lāce Kultūras ministre
Ir ļoti svarīgi, lai mēs ar šādu atbalsta mehānismu nodrošinātu mediju neatkarību, kvalitāti, pieejamību, sasniedzamību un tur izkristalizējās vairākas lietas. Gan par stabilitāti, iespējams finansējuma perioda termiņu pārskatīšanu, kas ir faktiski izdarīts NVO fondā un mēs redzam, ka tas labi jau strādā. Tāpat, piemēram, par stipendijām, mehānismiem jauno žurnālistu piesaistīšanai. Par to, kā izveidot tādas kvalitātes kritērijus, kurus var izmērīt un par kuriem visi ir vienisprātis.
Iecerēts papildus veidot arī jaunu programmu mediju pamatdarbības nodrošināšanai jeb elektrības, telpu nomas, drukāto mediju piegādes un citu izmaksu segšanai.
Agnese Lāce Kultūras ministre
Tas, ko esam lūguši šobrīd budžeta sarunās, prioritāros pasākumos, ir Mediju atbalsta fonda pieaugums par vienu miljonu, tātad kopā tas būtu virs pieciem miljoniem kopējais pieejamais finansējuma apjoms.
Atjaunots Mediju atbalsta fonda nolikums un kritēriji dalībai jaunajā programmā tiks izstrādāti un Sabiedrības integrācijas fonda padomei nodoti apspriešanai jau šoruden.
