Jāaiztaisa caurumi 5
– Vai tiesa, ka daļa no jau ierosinātajiem priekšlikumiem nāk no Pasaules bankas ieteikumiem?
– Daļa jā. Viņi norāda, ka vispirms jāaiztaisa tie caurumi, ko izmanto nodokļu optimizācijai. Piemēram, labo mikrouzņēmuma nodokļa režīmu sabojā uzņēmumi, kas grib maksāt mazākus nodokļus. Arī priekšlikums pārvērtēt esošos atvieglojumus nāk no viņiem. Piemēram, viesnīcu biznesā, kur izmaksas ir vienas no zemākajām Eiropā. Bija vajadzīga Ekonomikas ministrijas analīze, kā tas ietekmē nozari, lai secinātu, ka tagad nebūtu prātīgi apgrūtināt uzņēmējus, kas maksā nodokļus. Tajā pašā laikā nespējam tikt galā ar uzņēmējiem, kas izmanto dažādas kolektīvās uzņēmējdarbības formas un nemaksā nodokļus vispār. Labi, ka VID esam izveidojuši nodaļu, kas strādā ar jaunām uzņēmējdarbības formām.
– Jauna pieeja ir arī ierosinājumā par patenta maksājumiem taksometriem, ko nosaucāt par avansa maksājumu.
– Jā, 286 eiro par mašīnu mēnesī ar tādu domu, ka no šīs summas var nosegt minimālos sociālos maksājumus diviem šoferiem.
– Un kā atprasīsit nodokļus koplietošanas ekonomikas priekšvēstnešiem kā “Uber” un “Taxify”?
– Taksometru pakalpojumu sniegšana šobrīd ir stingri regulēta, un tas ir vēl jādiskutē, vai šāda formāta pakalpojumi uztverami kā taksometri vai ne. Bet attiecībā uz taksometriem patentmaksājumu sistēma ir ar nozari saskaņots risinājums, un tā vismaz daļēji novērsīs aplokšņu algas. Jo nevar būt tā, ka taksometra šoferis mēnesī vidēji nopelna 66 eiro…
– Kā ekonomikas ministre iestājāties pret mikrouzņēmuma nodokļa nelietīgu izmantošanu un ieteicāt tā vietā vienkāršu iesācējuzņēmumu nodokli. Paspējāt tādu ierosināt?
– Ekonomikas ministram šāds uzdevums palika. Valdībā tiks virzīts priekšlikums “startup” jeb augstas izaugsmes uzņēmumiem, bet ekonomikas ministrs arvien atliek šī priekšlikuma prezentāciju. Vēl nav skaidrs, ko darīt ar esošo režīmu – izbeigt pilnībā, aizstājot ar iesācējuzņēmumu nodokli, vai turpināt abus paralēli.
– Izskanēja, bet ātri atteicāties no idejas par samazinātā PVN atcelšanu bezrecepšu medikamentiem. Dabūjāt no sabiedrības pa pirkstiem?
– Tā bija veselības ministres izšķiršanās. Mūsu priekšlikums bija viņai apsvērt iekšēju pārdali no precēm, kas nav pirmās nepieciešamības, par labu akūti svarīgām jomām.
– Citu PVN samazinājumu atcelšana nedraud?
– No visiem, kas izskanēja diskusijās, esam atteikušies. Arī no samazinātā PVN atcelšanas viesnīcu nozarei. Diskutējam par zaudējumu pārnešanas ierobežošanu. Krīzes laikā finanšu sektors panāca sev iespēju bez ierobežojumiem pārnest zaudējumus uz nākamo gadu. Joprojām finanšu iestādes un nekustamo īpašumu firmas pārnes zaudējumus uz priekšu, vienlaikus izmaksājot sev dividendes! Tas nav īpaši pareizi, jo iznāk, ka Latvijas sabiedrība par finanšu krīzi maksā divreiz – toreiz un tagad. Esam ierosinājuši atļaut 50% no zaudējumiem pārnest, bet 50% būtu jānoraksta. Varētu ierobežot termiņu, arī dividenžu izmaksas, ja ir zaudējumi.
Iesaldē, pirms izdiskutēs
– Uz cik ilgu laiku iesaldēta nekustamā īpašuma nodokļa celšana saistībā ar pieaugošo kadastrālo vērtību? Gan jau Pasaules banka rosinās to paaugstināt, tāpat kā Eiropas Komisija to jau mudinājusi.
– Kadastrālās vērtības pārskatīšana iesaldēta līdz nākamajam gadam, jo bija redzamas kļūdas tās aprēķināšanā – pieaugums bija gaidāms straujš, ko atsevišķas sabiedrības grupas nav spējīgas samaksāt. Bet darbs nav apstājies, jo domājam, kā pasargāt sociāli jūtīgās grupas no gaidāmā paaugstinājuma. Valsts zemes dienests novērš kļūdas kadastrālajā novērtējumā. Virkne vērtīgu īpašumu Pierīgā ir klasificēti kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, greznām ēkām pierakstītas sociālas funkcijas. Pārskatot šo īpašumu lietojumu, jau nākamgad budžets varētu gūt papildu ieņēmumus.
– Vai strādājat arī pie atvieglojumiem vienīgajam mājoklim?
– Šobrīd analizējam dažādus variantus – gan platības ierobežojumus, gan vērtības ierobežojumus, kas būtu minimālais garants vienīgajam mājoklim ar atvieglotiem nosacījumiem. Jāsaprot, kurš no tiem ir administrējams. Izmaiņas, ja tādas būs, varētu stāties spēkā ne agrāk par 2018. gadu.
