– Vai Ināra Pētersone sāka to sakārtot šajā virzienā, kuru iezīmējat? 5
– Domāju, ka jā. Pēdējo gadu laikā klientu apkalpošanā tika paveiktas daudzas labas lietas, bet noziedzības apkarošanā Pētersones kundze ļāva strādāt pašam par sevi – netraucējot to un neiejaucoties. Viss bija labi, kamēr Pētersones kundze neaiztika šo bloku. Tiklīdz sākās pārmaiņas, rotācijas un viņa bija spiesta pārņemt vadību pār to, pret viņu tika vērsta gan aktīva publiska nomelnošanas kampaņa, gan iekšējs VID spiediens. Tas šobrīd turpinās jaunā VID vadītāja izvēlē. Daudzi nevēlas jauno VID vadītāju redzēt no malas, kas varētu izjaukt ierasto sistēmu.
– Vadītāja izvēlei rīkojāt konkursu. Neveiksmīgi, neraugoties uz 12 kandidatūrām. Zinātāji teic, ka tas arī nevarēja beigties citādi. Pēc tam meklējāt pati. Kāpēc neizsludinājāt jaunu konkursu, kurā pēc jaunajiem nosacījumiem personālatlases kompānijas varētu uzrunāt konkrētus TOP menedžerus no malas? Personālatlases eksperti teic, ka vismaz desmit tādi Latvijā esot…
– Pirmoreiz VID vadītāja izvēles vēsturē ir rīkots konkurss un process veikts maksimāli atklāti. To rīkoja Valsts kanceleja, piesaistot arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, “Delnas” pārstāvi. Konkursu izsludina ar tādiem spēles nosacījumiem, kādi valsts pārvaldē ir. Nākamajam vadītājam tika piedāvāti tie paši nosacījumi, pēc kādiem strādāja Pētersones kundze. Personiski tika uzrunāti cilvēki, lai piesakās konkursā, lai konkurence būtu lielāka. Izvēli starp šādu konkursu un personālvadības kompāniju izmantošanu izdarīja Valsts kanceleja. Jo pieredze liecina, ka personāla atlases kompāniju izmantošana valsts pārvaldē nav devusi tik labu efektu, kā gribētos. Virkne cilvēku atteicās pieteikties ne jau gaidāmā atalgojuma dēļ. Tas nebija galvenais. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki atteicās pieteikties konkursā, bija bailes. Ģimenes locekļi vairākus pretendentus tāpēc atturēja.
Mēs nolēmām, ka pirms atkārtota konkursa organizēšanas ir vērts paskatīties valsts pārvaldē, jo tajā strādā amatpersonas, kuras pierādījušas sevi un kuras ir redzamas un vērtējamas, nevis kaut kur pa pakšiem pa kluso atrasti.
(Intervijas daļa par premjera Māra Kučinska un ministres pārmetumiem saistībā ar “Vienotības” atteikšanos balsot par VID vadītājas amata pretendenti Ingu Koļegovu un ziņām par viņas brāļa, pēc tam – brāļa uzņēmuma kravas aizturēšanu, kas izrādījusies “informācijas kļūda”, kā par pārmetumiem “Vienotībai” kā VID politiskajam jumtam publicēta 11. augusta numurā. Inga Koļegova piektdien atsauca savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam. – Red. piez.)
Koļegovas kundzes gadījums izgaismo daudz neloģisku lietu. Piemēram, par deklarācijām. Kā var izlabot deklarāciju un to publiski paziņot? Deklarācijas jēga ir izskaidrot sabiedrībai amatpersonas materiālo stāvokli. Ja ir bijušas kļūdas un VID to nav pamanījis (jautājums par darba kvalitāti!), jādod iespēja izlabot informāciju un nevis ielikt to mapītē un plauktā, bet publiskot, lai sabiedrībai būtu skaidra patiesā situācija. Tas šobrīd nav iespējams. Tas jālabo.
Es ceru, ka mēs nenonāksim līdz situācijai, ka mums jāizvēlas starp ļoti samiernieciskiem un bandiniekiem kopējā spēlē vai vēl trakāk – manipulējamiem cilvēkiem.
