Ja Zvaigznes dienā saule spīd, kara nebūs – un citi ticējumi 0
Pareiztīcigo Ziemassvētkos, 6. janvārī, Latvijā tradicionāli svinēta Zvaigznes, arī Trejkungu diena, un, kā ikvienai iezīmīgai gada dienai, arī tai atbilst noteikti ticējumi.
Pēc trijkungu dienas vērojuši arī nākamā gada laiku. Ja no pulksten 9 vakarā iestājas laba un gaiša nakts, jeb tāda kau ir lidz 9, tad tā ir laba zīme. `ja vēl pie debesīm redzamas trīs spožas zvaigznes, kuras sauc par triju ķēniņu zvaigznēm, tad tā ir liecība, ka nākošā vasara būs auglīga. Bet ja debesis bijušas apmākušās un minētās zvaigznes nebijušas redzamas, tad baidījušies par sliktu ražu un ar labību sākuši rīkoties taupīgi. Čigānos gājuši trijukungu dienā ar sešstūrainu zvaigzni pierē. Ar šo dienu izbeigusies lielāka zīlēšana par nākamību.
Auksta triju kungu diena sakrīt ar aukstiem Miķeļiem.
Triju kungu dienā nedrīkst ne skalus, ne citu kādu koku lauzt, jo citādi ir jāklibo.
Ja zvaigznes dienas naktī debesis nosētas zvaigznēm, tad būs daudz ogu un būs labs siena laiks.
Apmākusies zvaigznes diena sludina karu; bet ja tik ilgi vien saule spīdot, iekams ķeizaram varot zirgu apseglot, tad tanī gadā kara nebūs.
Trijkungu vakarā trīs kāršu kungus paliek pagalvī, naktī redz brūtgānu.
Trijkungu naktī, lai redzētu sapnī savu nākamo, priekš gulētiešanas jāsaka tā: “Trīs ķēniņi, jūs šonakt runāsiet, pasakiet man, kas būs mans brūtgāns (brūte). Kam zirgs, tas lai brauc, kam nav, lai nāk kājām!”
Triju kungu dienas vakarā, kad ir gaišs mēness, iet ārā ēnu skatīties. Kura ēnai nav galvas, tam tai gadā būs jāmirst.
