Ziemā ziemā mati un nagi kļuvuši trausli – iemesli un risinājumi 4
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pamanīju, ka ziemas periodā kļuvuši trausli nagi, arī mati ir vāji un lūst. Par ko tas varētu liecināt? VIKTORIJA K.
Aukstais gaiss un vējš ārā, pārāk sausais gaiss telpās apkures dēļ, kā arī saules trūkums – tas viss tiešā vai netiešā veidā ietekmē ādas un tās derivātu – matu un nagu – stāvokli un izskatu. “Ādas sausums, zvīņošanās un paaugstināta tās jutība, nagu un matu trauslums raksturīgāks aukstajā sezonā. To stāvokli pasliktina arī vispārējā imunitātes novājināšanās sezonālu saaukstēšanās un vīrusu slimību dēļ, ar vitamīniem un mikroelementiem noplicināts uzturs salīdzinājumā ar vasaras periodu un, protams, esošās hroniskās slimības,” skaidro Veselības centra 4 ģimenes ārste Svetlana Kovtaņuka. “Neaizmirsīm arī to, ka aukstajā sezonā mūsu organismā vielmaiņas procesu ātrums palēninās, samazinās visu ķermeņa šūnu, to skaitā ādas, matu un nagu atjaunošanās.” Lai uzlabotu matu, nagu un ādas stāvokli, pirmām kārtām svarīgi par organismu parūpēties no iekšienes un stiprināt veselību, kā arī parūpēties par tiem ārīgi.
Būtisks iemesls – vitamīnu trūkums
Pats galvenais uzdevums ir novērst vitamīnu un mikroelementu trūkumu organismā, pretējā gadījumā visas ārīgās aprūpes procedūras nebūs efektīvas. Mūsu ādas, matu un nagu stāvoklis atspoguļo mūsu iekšējo veselību, tāpēc šī problēma jālabo galvenokārt no iekšpuses, norāda ārste.
Vitamīnu trūkuma pazīmes varam pamanīt paši, kā arī pārbaudīt, dodoties vizītē pie sava ģimenes ārsta vai uztura speciālista.
Vitamīnu un mikroelementu trūkums organismā var izpausties kā neparasti sausa, niezoša āda, saplaisājuši lūpu kaktiņi, trausli nagi un mati, sausa galvas āda, pārmērīga matu izkrišana.
Ja ir kāda no šīm pazīmēm, jāapdomā, vai pietiekamā daudzumā tiek uzņemti B grupas, kā arī D un C vitamīns, minerālvielas cinks, magnijs, dzelzs, selēns, silīcijs un kalcijs.
Mūsu klimatiskajos apstākļos bieža problēma aukstajā gadalaikā ir D vitamīna trūkums, bez kura organisms nevar normāli uzņemt kalciju. Kalcijam ir svarīga nozīme nagu stiprināšanā. Turklāt ziemā mēs ēdam daudz mazāk svaigu dārzeņu un augļu, kas noved pie B grupas vitamīnu deficīta, bet tie nepieciešami nagu plātnītes augšanai un gludumam, paskaidro Svetlana Kovtaņuka.
Ja konstatēts kāda vitamīna vai mikrolelementa trūkums organismā, vairs nepietiek ar profilaktiso vitamīnu vai mikroelementu devu lietošanu. Nepieciešamas terapeitiskās devas, kuras nosaka ārsts vai uztura speciālists.
“Tāpēc ļoti svarīgi nenovest savu organismu līdz tādam stāvoklim un ievērot sabalansētu uzturu,” uzsver ārste.
Runājot par nagiem, svarīgi novērtēt to stāvokli. Bieži nagu trauslums pavada nagu deformācijas, krāsas un formas izmaiņas. Piemēram, ja naga plātnīte ir nelīdzena un rievota, iespējamais cēlonis var būt A vitamīna un dzelzs deficīts. Šīs vielas atrodamas zaļumos, burkānos, brokoļos, sarkanajā gaļā.
Baltu plankumu klātbūtne uz nagiem var liecināt par cinka un silīcija trūkumu. Cinku var papildināt, lietojot uzturā pilngraudu maizi, pākšaugus, riekstus un sēklas, jūras veltes.
C vitamīna trūkums var izraisīt kolagēna sintēzes un antioksidantu enzīmu gēnu ekspresijas traucējumus, tādējādi samazinot ādas aizsargfunkciju, kā arī raga slāņa veidošanos un epitēlija šūnu diferenciāciju. Rezultātā pasliktinās ādas stāvoklis, nagi kļūst plāni un trausli.
Vēl trausli nagi var liecināt, ka organismā trūkst biotīna – B7 vitamīna, kas rodams banānos, greipfrūtos, ziedkāpostos, burkānos, pilngraudos, olās, lasī, aknās un citos pārtikas produktos. Biotīnam ir svarīga loma organisma vielmaiņā un dažu enzīmu ražošanā. “Pēdējā laikā biotīnu aktīvi izmanto kā piedevu matu un nagu stiprināšanai, to sauc arī par H vitamīnu (vitamin for hair). Tomēr vairāki mūsdienu pētījumi apliecina tā apšaubāmo efektivitāti kā uztura bagātinātāju saistībā ar matu un nagu augšanu un neiesaka lietot bez iemesla. Labāk to uzņemt ar sabalansētu uzturu un, protams, ārstēt pamatslimību, kas izraisīja matu un nagu problēmas,” – tā Svetlana Kovtaņuka.
Vērtīgās taukskābes ādas veselībai
Būtiski uzturā iekļaut vairāk veselīgu polinepiesātināto taukskābju. Ādu no agresīvas vides ietekmes aizsargā ādas hidrolipīdu mantija – ar aci nesaskatāma plēvīte, kurai ir ādas barjerfunkcija. Tās stāvoklis un kvalitāte atkarīga no tā, cik daudz būvmateriālu tās veidošanai un uzturēšanai uzņemam ar pārtiku.
“Tādas taukskābes var iegūt no bagātīgiem šo taukskābju dabiskiem avotiem, kā treknām zivīm, olīvām, valriekstiem, linsēklu eļļas, avokado. Deficīta gadījumā tās var papildināt, uzņemot uztura bagātinātājus, piemēram, zivju eļļu, omega 3–6–9 taukskābes,” iesaka ārste.
Būtiska arī miega higiēna
Kvalitatīvs miegs ir ļoti svarīgs ādas, matu un nagu veselībai. Tieši naktī atjaunojas visas organisma sistēmas, orgāni, audi un šūnas, tiek ražots melatonīns, kam liela nozīme ādas veselībai. “Melatonīns darbojas kā antioksidants, tam ir būtiska loma ādas pašregulācijas uzturēšanā. Miegā nervu sistēma un mūsu neironi atbrīvojas no vielmaiņas produktiem, jo organisms atpūšas un nervu šūnām nav nepieciešams izdalīt tik daudz neiromediatoru kā nomodā. Kvalitatīvs, pilnvērtīgs miegs samazina stresa līmeni, tādējādi atjaunojas daudzas organisma sistēmas, uzlabojot arī ādas stāvokli,” paskaidro ģimenes ārste.
Uzņemt pietiekami daudz šķidruma
Ūdens zudumi organismā ziemā ir diezgan lieli, lai arī cilvēks svīst mazāk nekā vasarā. Apkures radiatoram, kurš ne tikai silda, bet arī sausina telpas gaisu, ir nopietna ietekme uz ādas, matu un nagu veselību, jo ziemā telpās uzturamies ilgāk, uzsver ārste.
Tāpēc arī aukstajā laikā jāmēģina katru dienu izdzert pietiekami daudz šķidruma. Vislabāk dzert tīru ūdeni vai zāļu tējas, vēlams siltas. Savukārt gaisa kvalitātes uzlabošanai var izmantot gaisa mitrinātāju, kā arī regulāri vēdināt telpas.
Rūpes arī no ārpuses
Līdztekus ķermeņa resursu iekšējai papildināšanai un uzturēšanai svarīga ir arī ādas aprūpe. “Ziemā matiem var izvēlēties šampūnus ar kondicionieriem, mitrinošas un barojošas maskas, nagiem lietot barojošus – biezākus – un mitrinošus roku krēmus un eļļas,” iesaka Svetlana Kovtaņuka.
Ņem vērā
Mūsu organisms pats nespēj saražot nozīmīgās neaizvietojamās taukskābes, tāpēc tās jāuzņem ar uzturu.
