Ja zarnas slinko 0
Dažkārt katrs tualetes apmeklējums sagādā nepatīkamus brīžus, jo… iekšā ir, bet ārā nenāk. Par aizcietējumu nereti kautrējamies runāt, taču – kā citādi tikt skaidrībā par sastrēguma iemeslu?
Aizcietējums ne tikai bojā pašsajūtu, bet var izraisīt veselu problēmu gūzmu, piemēram, resnās zarnas iekaisumu un kabatiņu veidošanos tajā, hemoroīdus, asiņošanu un bailes no sāpēm tualetes apmeklējuma laikā.
Resnajā zarnā, pūstot uzņemtās barības olbaltumvielām, rodas kaitīgi savienojumi. Ja vēders iziet reti, tie savairojas un pārslogo aknas, kas cenšas šīs vielas atindēt. Turklāt cieš arī ādas izskats.
Kam zarnas kūtras
Normāla vēdera izeja ir no trim reizēm dienā līdz tikpat nedēļā. Trauksmes zvanu jāsāk sist, ja tā notiek retāk, grūti, sāpīgi, ar spiešanu.
Lielo vajadzību biežums var mainīties atkarībā no dzīves ritma, piemēram, tās var aizkavēties, ja ātri jāpaveic kāds darbs.
“Jāpievērš uzmanība tam, cik bieži bērns iet uz podiņa un kāda ir viņa vēdera izeja. Ja tā ir ļoti cieta, mazais mēdz censties to novilcināt, kas reizēm var beigties ar plīsumu anālajā atverē. Paaugoties viņš ne vienmēr ir gatavs nokārtoties sabiedriskajā tualetē pusatvērtā kabīnē, tādēļ laika gaitā var rasties aizcietējums. Dažiem psiholoģiska aizture, kas traucē apmeklēt labierīcības ārpus mājas, saglabājas visu mūžu,” stāsta gastroenteroloģe, Latvijas Jūras medicīnas centra Gastroklīnikas vadītāja Jeļena Derova.
No civilizācijas slimības – aizcietējuma – cieš pat līdz pusei iedzīvotāju, biežāk sievietes un gados vecāki cilvēki. Vairumā gadījumu problēmas iemesls ir mazkustīgums un vienveidīgs uzturs, kurā maz šķiedrvielu, piemēram, miltu izstrādājumi, manna, rīsi. Vēdera izeju kūtru var padarīt banāni, svaigas mellenes, sarkanvīns, stipra tēja un kakao.
Apgrūtināta zarnu iztukšošanās var būt iedzimta problēma, ja ir pagarināta lokveida zarna. Citkārt tā ir pārejoša, saistīta ar dzīvesveidu, saasinās ceļojuma laikā vai ir kādas slimības – hroniska resnās zarnas iekaisuma, polipu, audzēja, vairogdziedzera vājas darbības vai citas – simptoms.
Aizcietējumu veicina arī nodarbošanās – piemēram, celtniekiem un pārdevējiem to var provocēt tas, ka ir mazāk iespēju regulāri apmeklēt tualeti nekā biroju darbiniekiem. Diemžēl, svarīgo vajadzību bieži apspiežot, vēdera izeja ar laiku mēdz pasliktināties.
Aizcietējuma iemesls var būt pastāvīga saskarsme ar dažādiem ķīmiskiem līdzekļiem, saindēšanās ar svinu, dzīvsudrabu vai citām toksiskām vielām.
Sastrēgums vēderā mēdz rasties atsevišķos dzīves periodos un situācijās. Nereti tas bendē dzīvi grūtniecības laikā, jo palielinātā dzemde nospiež zarnas. To veicina hroniskas slimības, piemēram, cukura diabēts, depresija, mazkustīgums, psihes traucējumi, palēnināta vielmaiņa.
Nereti aizcietējumu provocē lietotie medikamenti – antidepresanti, nomierinoši līdzekļi, zāles, ko izmanto sirds, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanai, dzelzs preparāti un citi. Vai tāda blakne iespējama, jāskatās lietošanas pamācībā.
Bieži vien tas rodas pēc operācijas vēdera dobumā, veidojoties saaugumiem, kā arī, ja ir mugurkaula kaites.
Nekārtības vēderā
Aizcietējums veidojas, ja zarnas uzsūc ļoti daudz ūdens vai arī to muskulatūra ir vāja, tādēļ uztura masa pārvietojas lēni.
To var pavadīt arī citi simptomi: kolikveida sāpes, vēdera uzpūšanās, gļotu un asins piejaukums izkārnījumiem. Tā mīšanās ar caureju raksturīga tā sauktajām iekaisīgajām zarnu slimībām, piemēram, Krona slimībai, čūlainajam kolītam, kairinātu zarnu sindromam, kā arī resnās zarnas divertikulozei, kad tajā izveidojušās kabatiņas.
“Agrāk bija pieņemts: ja pēc 50 gadu vecuma, kad pieaug risks saslimt ar resnās zarnas vēzi, radies aizcietējums vai caureja, izkārnījumos parādījušās gļotas un asinis, nepieciešama nopietna izmeklēšana. Tagad uzskata, ka tas darāms neatkarīgi no vecuma – tiklīdz rodas sūdzības,” uzsver daktere Derova.
Zelta standarts resnās zarnas pārbaudei ir kolonoskopija. Zarnu iztukšošanās jeb tā saukto tranzīta laiku pārbauda, sešas dienas ieņemot pa kapsulai, kas satur īpašus marķierus, un veicot vēdera dobuma rentgena uzņēmumu.
Tievo zarnu var labi izpētīt ar tā dēvētās kapsulas endoskopijas palīdzību. Tad sirdzējam jānorij paprāva tabletīte ar kameru galā, kuru var pielīdzināt vienreizlietojamam datoram, kas astoņu stundu laikā zarnā uzņem 45–50 tūkstošus attēlu.
Reizēm zarnas strādā kā nākas, tomēr atviegloties ir grūti. Iespējams, izstaipījusies taisnās zarnas vidusdaļa, kas kalpo par fēču rezervuāru, tādēļ rodas grūtības to iztukšot. Sievietēm tā var izvirzīties uz vagīnas pusi, veidojot tā saukto kabatiņu jeb rektocēli. Daļa taisnās zarnas gluži kā zeķe mēdz iemaukties otrā, izkrist spiešanas laikā, bet citkārt veidojas hemoroīdi.
Kas īsti noticis, var noskaidrot, veicot rentgenoloģisku izmeklējumu defekogrāfiju ar kontrastvielu, kura laikā pacientam jāpaspiežas. Atkarībā no atklātā iesaka ārstēšanas veidu.
Nereti palīdz ārstnieciskā fizkultūra vai treniņš ar speciālu aparatūru iegurņa muskulatūras vingrināšanai, taču reizēm jāveic operācija. Mūsdienīgākā pieeja ir nosacīti slimā taisnās zarnas fragmenta izgriešana un sašūšana, skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs koloproktologs, Ambulatorās ķirurģijas centra vadītājs Aigars Martinsons. Tā ir samērā nesāpīga, bieži vien jau nākamajā dienā var doties mājās. Vēderā un starpenē nepaliek rētas. Pēc tam aizcietējums rodas ievērojami retāk.
Kustības, šķiedrvielas, ūdens
Lai izvairītos no aizcietējuma, svarīgi uzņemt gan šķīstošās, gan nešķīstošās balastvielas jeb šķiedrvielas. Jāēd pilngraudu produkti, svaigi augļi un dārzeņi, maltītei jāpievieno kviešu klijas – sākumā ne vairāk kā vienu ēdamkaroti dienā. Ja vēders uzpūšas, jāapspriež ar ārstu, ko darīt.
Balastvielas zarnās saista ūdeni, uzlabo to caurlaidību un palielina izkārnījumu apjomu. Dažas no tām viegli izšķīst ūdenī un pārvēršas mīkstā masā, taču nešķīstošās slauka zarnas gluži kā ar slotu, virzot to saturu uz priekšu.
Katrs zina, ka vēderu labi mīkstina plūmes, tikai dažkārt šos augļus nepareizi lieto. Ja tās ir žāvētas, tad jānovāra vai iepriekšējā vakarā pirms ēšanas jāaplej ar karstu ūdeni, jo citādi cerētā iedarbība var nebūt.
Nepieciešams uzņemt pietiekami daudz šķidruma – vismaz pusotru litru dienā. Lai barības masa viegli virzītos pa zarnām, nepietiks tikai ar tasi kafijas no rīta un krūzi tējas vakarā.
Nozīme ir arī dzeramā ūdens sastāvam – tā dažādības dēļ aizcietējums mēdz rasties, mainot dzīvesvietu vai dodoties ceļojumā.
Svarīgi normalizēt zarnu mikrofloru. Vēdera izejas biežums var mainīties pēc ilgas slimošanas, it īpaši, ja lietotas antibiotikas. Tad dažkārt palīdz lakto un bifido baktērijas, ko satur skābpiena produkti, uztura bagātinātāji un medikamenti. Taču to iedarbību nereti novērtē nepareizi – nopietnu veselības traucējumu izraisītu aizcietējumu palīdzēs novērst zāles, nevis pārtika.
Daudzi kļūdās domādami: ja mazāk ēdīs, jutīsies labāk, jo ēdiens neuzkrāsies zarnās. Patiesībā, ja tās ir tukšas, vēders strādā kūtri, tādēļ svarīgi ievērot ēšanas režīmu. Jāieturas biežāk nekā divreiz dienā – tad iztukšosies žultspūslis un zarnām būs vieglāk strādāt. Žults sekrēciju stimulē un barības virzīšanos uz priekšu paātrina ēdamkarote olīveļļas no rīta tukšā dūšā.
Labs un vienkāršs veids vēdera izejas stimulēšanai ir fiziskas aktivitātes, jo to laikā tiek masētas zarnu sieniņas.
Nedari pāri zarniņām!
Aplama rīcība ir censties panākt zarnu iztukšošanos ar klizmas vai caurejas līdzekļu palīdzību, nenoskaidrojot sastrēguma iemeslu. Tie var kalpot tikai kā ātrā palīdzība, kad nav citu iespēju panākt vēdera izeju.
Veicot klizmu, fēces tiek dzītas nevis dabiskajā virzienā, bet pret straumi – to nevajadzētu pārvērst par regulāru ieradumu. Turklāt, izdarot šo procedūru, iespējams ievainot anālo atveri vai zarnas sieniņu un izraisīt asiņošanu. Regulāri mākslīgi stimulējot vēdera izeju, zarnas pierod nestrādāt un kļūst slinkas.
Ja traucējumi radušies resnās zarnas apakšdaļā, noder speciālas vēdera izeju veicinošas svecītes, taču arī tās nevajadzētu lietot regulāri.
Caurejas līdzekļus nedrīkst lietot, ja zarnās izveidojies nosprostojums. Ļoti uzmanīgiem jābūt pēc operācijas vēdera dobumā. Vispirms noteikti jāveic izmeklējumi.
Ja bez mīkstinātāja nekādi nevar iztikt, tas jāizvēlas atbilstoši aizcietējuma iemeslam – atkarībā no tā, vai trūkst šķiedrvielu, ir vāja zarnu peristaltika vai sacietējis to saturs. Turklāt jārēķinās, ka šīs zāles var sagādāt nepatīkamas blaknes.
Lietojot zarnu saturu briedinošus līdzekļus, mēdz rasties gāzes un uzpūsties vēders. Tad jāuzņem pietiekami daudz šķidruma, lai izvairītos no to nosprostojuma. Savukārt zarnu kustības uzlabojošie preparāti var izraisīt vēdera sāpes un krampjus.
Daudzi, piemēram, sennas preparāti, ļoti ātri izraisa pieradumu. Aizcietējumam kļūstot hroniskam, mīkstinātāja devu nākas pastāvīgi palielināt, rodas nevēlamas izmaiņas zarnu sieniņās.
“Kādai manai pacientei, jaunai sievietei, vēdera izejas problēmas sākās pēc dzīvesvietas un darba maiņas. Viņa vienmēr vēdera izeju panāca mākslīgi un tikai pēc desmit gadiem (!) saprata, ka nav labi pastāvīgi taisīt klizmu un lietot caurejas līdzekļus. Sākot ārstēties, aizcietējumu izdevās novērst tikai pēc ilgāka laika,” stāsta daktere Derova.
Lielu ļaunumu zarnām var nodarīt skalošanas procedūras jeb hidrokolonoterapija, ko nevajadzētu uzskatīt par medicīnisku procedūru. Ja resnajā zarnā izveidojušies maisveidīgi paplašinājumi vai arī ir cita kaite, labi iecerētā manipulācija var kaiti saasināt.
DELIKĀTI IETEIKUMI * Lielajās darīšanās vienmēr vajadzētu doties, tiklīdz jūtama tāda vajadzība. * Ja ir aizcietējums, vieglāk nokārtoties ietupstoties. * Tualetē nevajadzētu lasīt un risināt krustvārdu mīklas, novēršot uzmanību no iemesla, kura dēļ sirsniņmājiņa apmeklēta.
|
