“Ja visu savu mantu testamentā novēlu dēlam, kādu neatņemamo daļu no īpašuma pēc manas nāves būtu iespēja pieprasīt sievai?” 0
Man ir divi pirmās pakāpes mantinieki – dēls un sieva. Ja visu savu mantu testamentā novēlu dēlam, kādu neatņemamo daļu no īpašuma pēc manas nāves būtu iespēja pieprasīt sievai? Vai neatņemamā daļa izsniedzama tikai naudas izteiksmē? Vai pastāv iespēja, ka jādala īpašums? Ja neatņemamās daļas tiesīgie tik un tā var pieprasīt savas daļas, kāda jēga testamentā novēlēt īpašumu vienam no mantiniekiem? Jautā Pēteris Ventspils novadā.
Kāda daļa pienākas neatņemamās daļas tiesīgajiem
Saskaņā ar Latvijas Civillikumu laulātajam un bērniem ir tiesības uz neatņemamo daļu, pat ja mantojuma atstājējs kādu no viņiem savā testamentā nav iekļāvis vai novēlējis mantojuma daļu, kas mazāka par neatņemamo daļu, paskaidro zvērināta notāre Ilze Popele.
Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma.
Šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā.
Ja ir divi neatņemamās daļas tiesīgie – dēls un sieva, likumiskās mantošanas gadījumā viņi mantojumu saņemtu vienādās daļās – katrs pusdaļas apmērā. Attiecīgi neatņemamā daļa ir puse no šīs daļas, kas minētajā gadījumā veido ceturtdaļu no visa mantojuma.
Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā.
Tas nozīmē, ka atstātais mantojums un tajā ietilpstošie īpašumi dēlam un sievai nebūs jādala, bet abiem būs jāvienojas par neatņemamās daļas vērtību un tās izdošanas kārtību.
Parasti neatņemamā daļa tiek izdota, izmaksājot attiecīgo vērtību naudas izteiksmē. Tomēr, ja abas puses tam piekrīt, neatņemamo daļu var izdot, attiecīgo vērtību nevis izmaksājot naudā, bet nododot kādu materiālu vērtību, kas var būt gan kāds no mantojumā ietilpstošajiem īpašumiem vai arī kāda pat ar mantojumu nesaistīta lieta.
Tomēr šāda veida norēķins var notikt tikai, ja abas puses tam piekrīt, jo neatņemamā daļa tiek aprēķināta/noteikta tikai naudas izteiksmē.
Kāpēc testamentu
“Lai arī pirmajā brīdī var šķist, ka no testamenta nav jēgas, jo neatņemamās daļas tiesīgie tik un tā var pieprasīt savu daļu, tomēr tā nav. Konkrētajā gadījumā ar testamentu var nodrošināt, ka mantojums netiek sadalīts starp vairākiem mantiniekiem, tas viss tiek nodots vienai personai. Pat ja neatņemamās daļas tiesīgais pieprasa savu neatņemamo daļu, tās izdošana nenozīmē mantojuma daļas nodošanu, bet gan neatņemamās daļas kompensēšanu, kas jebkurā gadījumā būs mazāka, jo tiek aprēķināta tikai no puses tās mantojuma daļas, kas tiktu mantota, ja testaments nebūtu taisīts,” klāsta notāre.
