“Ja visi būs slimi un mirs no dažādām kaitēm, kas tad to visu ēdīs?” Aizsilniece pamato, kādēļ jāierobežo pesticīdu lietošana lauksaimniecībā 63
TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka šis jautājums “ir jāsakārto un jādomā par to, cik mēs daudz lietojam pesticīdus”.
“Latvijā pesticīdu lietošana lauksaimniecībā pēdējo gadu laikā pieaug. Protams, mēs varam teikt, ka tur slikti gadi, kukaiņi un tā tālāk, bet tomēr ir jādomā arī par iedzīvotāju veselību,” sacīja Aizsilniece, atsaucoties uz apjomīgu pētījumu pirms diviem gadiem par pesticīdu lietošanu Latvijā. Pētījuma rezultāti atklāja, ka pat mājās, kas atrodas 250 m attālumā no šiem te laukiem, “visa gada garumā ir atrodami pesticīdi mājas putekļos”.
“Pilnīgi visos paklājos, bērnu mantās, visur tie pesticīdi ir. Līdz ar to mums ir jādomā…Labi, izaugs tie lauki, bet, ja visi būs slimi un mirs no dažādām kaitēm, kas tad to visu ēdīs? Te ir jābūt tādam līdzsvaram. Protams, mēs vairāk pārstāvam cilvēku veselības intereses un visu pārējo. Skaidrs, ka pesticīdiem ir nelaba onkogēna iedarbība. Pesticīdu lietošana saistīta ar daudzām autoimūnām saslimšanām, nerunājot jau par akūtu saindēšanos ar pesticīdiem. Pasaulē katru gadu mirst diezgan ievērojams cilvēku skaits, bet Latvijā mēs īsti nerunājam par akūtu saindēšanos ar pesticīdiem,” savu nostāju pamatoja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Aizsilniece TV24 raidījuma “Preses klubs” diskusijā.
Pie tam Aizsilniece vērsa uzmanību uz to, ka Eiropas Savienībā (ES) netiek ļauts lietot pesticīdus lauksaimniecībā, savukārt trešajām pasaules valstīm “tiek tirgoti pesticīdi”, kas ES ir ražoti.
“Te ir tas jautājums, kāds ir tas attālums no tās smidzināšas vietas līdz tai otras zemes robežai, kur varbūt ir bioloģiskā saimniecība. Un tiem noteikti ir jābūt vairāk nekā 25 metriem pēc dažādiem pētījumiem. Daudzi bioloģiskie zemnieki daudz par to runā un stāsta, savukārt Zemkopības ministrija un daudzas citas saka, ka tas nav iespējams, kritīsies viņu produktivitāte, un ko tagad darīs…Bet tagad Latvijā sanāk, ka mēs subsidējam zemniekus, bet viņi par tām subsīdijām nopērk pesticīdus. Drīzāk tā subsīdija ir jāmaksā par to zemes gabalu, ko viņi nevar izmantot ar pilnu jaudu, jo tur nevar lietot pesticīdus, tad tajā zonā tik labi neaugs. Nu, tad par to, kur tik labi neaug, arī subsidējām,” ieteica Latvijas Ārstu biedrības prezidente Aizsilniece.
Jau vēstīts, ka Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina ierobežot pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā, tā 23.aprīlī ziņoja LETA. LĀB Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā iesniegusi vēstuli, kurā norādīts uz pesticīdu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā, proti, ne tikai esošajām, bet arī nākamajām paaudzēm.
Biedrības pārstāvji atzīmē, ka lauksaimniekiem, kuri plāno izmantot pesticīdus, herbicīdus, insekticīdus un fungicīdus, lauksaimniecības zemju tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji rakstiski, kā arī, izmantojot attiecīgās pašvaldības oficiālās informācijas vietnes, būtu jāinformē vismaz vienu nedēļu pirms plānotā līdzekļa lietošanas. Paziņojamajai informācijai būtu jāietver ziņas par dienu, laiku un kādu augu aizsardzības līdzekli plānots izmantot. Pesticīdu lietošana apdzīvotās teritorijās nav pieļaujama, uzsver LĀB.
Biedrība vēstuli nosūtījusi arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Veselības ministrijai (VM), Zemkopības ministrijai (ZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).
Plašāk skatieties pievienotajā video!
