“Ja vilciens nekursēs ik pēc 15 minūtēm, neviens no savas mašīnas ārā nekāps!” Ratnieks par metropoles sapni Rīgā 23
“Ir jābūt motivācijai, lai cilvēks atstātu savu auto stāvparkā un iesēstos sabiedriskajā tansportā,” šķetinot pierīgas un Rīgas satiksmes problēmas, TV24 raidījumā “Rīga gatava?” norāda Edvards Smiltēns, Saeimas sekretārs (AS), partijas “Apvienotais saraksts” valdes līdzpriekšsēdētājs.
Ja vilciens nekursēs ik pēc 15 minūtēm, neviens nepārsēdīsies no sava privātā auto. Kur mēs nonākam pēc tam? Pie tā, ka jāiesaista viss pēc kārtas. Pie galda tika sasēdināti Rīgas un Pierīgas mēri, autotransporta direkcija, pasažieru vilciens, Rīgas satiksme, kuri atzinās, ka šādi kopīgi tikušies pēdējo reizi pirms 10 gadiem.
Toreiz tika jau izveidots plāns, kā atrisināt sastrēgumu jautājumu Rīgā, bet viss tā arī palika gaisā. Ja veido jaunu transporta kustību un plūsmu, mainot infrastruktūru, tad svarīgi izplānot arī detaļas, cik bieži transports kursēs, līdz kurienei, vai tas būs pieejams naktī, cikos sākas nakts un daudz, daudz citu jautājumu.
Raidījumā izteicies arī Rīgas mērs Vilnis Ķirsis: “Rīgā dzīvo vairāk nekā viena trešā daļa Latvijas iedzīvotāju. Jo stiprāka būs Rīga, jo stiprāka būs Latvija!”
Viņš stāsta, ka šobrīd VARAM ministrijā darbojas metropoles izveidošanas darba grupa, taču entuziasms diemžēl esot jūtams tikai no ministrijas un Rīgas pārstāvju puses, pārējie pašvaldību vadītāji neesot pārāk priecīgi par šādu ideju. Ķirsim šajā jautājumā, runājot par metropoles izveidošanu, oponē Edvards Smiltēns, norādot, ka šāda ideja bijusi jau 2020.gadā un Pierīgas pašvaldību vadītāji ar prieku sēdušies pie sarunu galda.
„Beidzot! Beidzot ir formāts, viņi teica, kurā mēs varētu apmainīties, piemēram, kaut vai ar datiem. Par to, cik bērnu ir Rīgas, cik citās pašvaldībās.” Taču rezultātā Rīga palika Rīga, bet tuvējās pašvaldības vien kaimiņi. Smiltēns ir pārliecināts, ka: „Vajadzēja šīs saimniecības apvienot un iegūt no tā sinerģiju.”
Aktualizējoties tēmai par Rīgas metropoli, aizvien aktuālāks kļūst arī sabiedriskā transporta jautājums, jo, kā zināms, Rīgā cilvēki cieš no pārmērīgas satiksmes, stundām stāv „korķos”, bet vēlmes braukt ar sabiedrisko transportu nav. Kā norāda Edvards Ratnieks – svarīga ir motivācija. Ja cilvēks zinās, ka sabiedriskais transports regulāri kursē ne tikai dienā, bet arī vēlu vakarā vai naktī, tad cilvēki brauks. Risinājums nāk prātā Jurim Pūcem.
„Ja sarunās ar pasažieru vilcienu nevar panākt vienošanos, tad Rīgā ir jābūt alternatīvai. Un tas ir – tramvajs! Jāvelk tālāk tramvajs! Uz Berģiem, uz Ādažiem… Vajag vilkt tramvaju uz Babīti. Tas nav tālu! Es nesaku, ka to tramvaju obligāti vajag, bet ir jābūt alternatīvai.
Taču – ja mēs ejam ar kategoriju, ka šobrīd neko nevaram izdarīt, ka pasažieru vilciens neko nedara, ka mēs varam vienīgi pāli iebūvēt Daugavas vidū, tad – jā – nekas nebūs,” skarbs izteikumos ir Pūce.
Savukārt Vilnis Ķirsis, minot kā piemēru Angliju un tās pilsētas Londonu un Mančesteru, kurā ir divu līmeņu pašvaldības, Pūces teiktajam iebilst: „Ar metropoli kopīgas intereses jāpārvalda kopīgi. Atceros, ka 2016.gadā bija OECD misija Latvijā, kas secināja, ka tieši sašķelto lēmumu pieņemšanas dēļ Rīga, Pierīga 30% sava potenciāla zaudē lēmumu pieņemšanā.” Raidījuma eksperts politologs Filips Rajevskis, klausoties vīru karstajās runās un viņus papildinot ar saviem secinājumiem un ierosinājumiem, beigās vien noteica, ka ļoti cer – šo jautājumu risināšana nevairos birokrātijas veidošanos…
