“Jau gadiem dzīvojam kā suns ar kaķi.” Kā rīkoties, ja vīrs nepiekrīt šķirt laulību? 4
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kā rīkoties, ja vīrs nepiekrīt šķirt laulību. Jau gadiem dzīvojam kā suns ar kaķi, attiecības ir briesmīgas, bet šķirties atsakās. Kādas ir manas iespējas? Esmu mēģinājusi runāt arī par līgumu, kurā sadalām mantu, bet arī tas velti. Baidos, ka alkohola atkarības dēļ vīrs pamazām nodzers visu iedzīvi. Irēna Tukuma novadā
Ja ir piekrišana vai nepastāv kopdzīve
Zvērināta advokāta Valda Bišera palīgs Pēteris Mors paskaidro – Civillikuma 71. pants nosaka, ka laulību var šķirt, ja tā ir izirusi, un laulība uzskatāma par izirušu, ja nepastāv laulāto kopdzīve un nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos.
Šā paša likuma 73. pantā noteikts, ka laulātie dzīvo šķirti, ja viņiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību. Savukārt Civillikuma 74. pants paredz – ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja: 1) laulības turpināšana tam laulātajam, kas pieprasa laulības šķiršanu, ir neiespējama tādu iemeslu dēļ, kuri atkarīgi no otra laulātā un kuru dēļ kopdzīve ar viņu būtu neizturama cietsirdība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu; 2) viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību; 3) viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai gaidāma bērna piedzimšana. Turklāt Civillikuma 72. pants nosaka – pieņemams, ka laulība ir izirusi, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti.
Jāvēršas tiesā un jāvienojas par mantas sadali
Ja vīrs atsakās labprātīgi šķirt laulību, jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā pēc atbildētāja (vīra) dzīvesvietas ar prasības pieteikumu par laulības šķiršanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 235.1 panta Prasības pieteikums par laulības šķiršanu trešās daļas noteikumiem prasības pieteikumā norāda, vai puses ir vienojušās par laulības laikā iegūtās mantas sadali.
Civillikuma 89. panta otrā daļa nosaka, ka abu kopīgā manta ir viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā palīdzību. Augstākās tiesas Senāta 2004. gada 3. marta spriedumā lietā nr. SKC-193 ir sniegts atzinums, ka, nepastāvot laulāto mantas šķirtības tiesiskam regulējumam, manta, kas iegādāta laulības laikā, atzīstama par laulāto kopīgu mantu neatkarīgi no tās koroborācijas (zemes un ēku ierakstīšana zemesgrāmatā) uz viena laulātā vārda.
Gadījumā ja laulātajiem ir arī domstarpības par kopīgās mantas sadali, vēršoties tiesā ar prasības pieteikumu par laulības šķiršanu, papildus jāpiesaka prasījums par kopīgās mantas sadali vai tās atzīšanu par atsevišķo mantu.
KONSULTĒJIS ZVĒRINĀTA ADVOKĀTA VALDA BIŠERA PALĪGS PĒTERIS MORS
