Ja viens bērns ģimenē pastāvīgi apceļ otru: ko darīt vecākiem 1
Ja tavā ģimenē aug vismaz divi bērni, gan jau arī tu nebūsi izvairījies no bērnu savstarpējiem strīdiem. Tomēr bieži vien ģimenē rodas situācijas, kad viens bērns (parasti vecākais) pastāvīgi apceļ otru. Kamēr mamma vai tētis ir blakus, situācija vēl ir normāla, bet tiklīdz parādās izdevīgs brīdis, tā viens uzklūp otram. Portālā “Woman-rules” psiholoģe Marija Baulina stāsta, kā būtu jārīkojas vecākiem un kāpēc vispār šādas situācijas ģimenē parādās.
Centieni aizstāvēt vājākos un apceltos – ir labas vērtības, tomēr bērnu un vecāku savstarpējās attiecībās šī īpašība var tikai traucēt normalizēt atmosfēru. Ja viens no bērniem regulāri apceļ otru, tas vien liecina par to, ka agresors pats sevi uzskata par apdalītu un ar uguni un zobenu mēģina panākt taisnību.
Tādēļ, nostājoties “upura” pusē, vecāki vēl vairāk sakarsē spriedzi starp abiem bērniem. Saglabājot neitralitāti, vecāki varēs panākt daudz vairāk, iesaka psiholoģe.
Trīs īsi ieteikumi par ieteicamo reakciju no vecāku puses
Palūdz abiem bērniem izstāstīt notikušā konflikta versiju un uzmanīgi uzklausi abus, necenšoties uzreiz noteikt vainīgo.
Pamēģini bērnus iesaistīt problēmas apspriešanā. Piemēram, var viņiem pavaicāt: “Kā jums šķiet, vai ar šo mašīnu var spēlēties divatā?” Tavs uzdevums – palīdzēt viņiem vienam ar otru sākt sarunu, izteikt savas emocijas, bet nevis vienkārši mētāties ar apvainojumiem. Kaut kad (jā, jā, tas nebūs tik ļoti drīz) bērni sāks šādus dialogus risināt bez tavas palīdzības, un tas jau būs sākums attiecību uzlabošanai.
Pārvēršot konfliktu apspriedē un tieši neatbalstot vienu no bērniem, tu novērsīsi jaunus agresijas uzliesmojumus. Jo, redz, ja mamma vai tētis aizstāv kādu no bērniem, tātad, saskaņā ar bērnu loģiku, vairāk arī mīli šo bērnu. Kā gan “mīlulītim” par to neiedot vēl vienu dunku, kamēr vecāki neredz?
Nedaudz no filozofiskās puses
Mazs bērns sevi uzskata ne tikai par pasaules nabu, bet ir arī patiesi sašutis par tuvredzību, ja kāds domā citādi. Viņš brāli vai māsu uzskata par sevis aizstājēju, tāpēc cenšas aktīvi viņu izspiest uz pašu zemāko ģimenes hierarhijas pakāpienu. Šādā gadījumā tradicionālais padoms – katram bērnam izrādīt vairāk uzmanības – ir bezjēdzīgs. Bērns negrib vairāk, viņš grib visu!
Lai bērniem palīdzētu tikt galā ar greizsirdību, ir nepieciešams parādīt viņu īpašo vērtību. Piemēram, paspēlējies ar bērna noskaņošanu: viņam ir māsiņa, bet Edijam nav! Piemeklē stāstus, pasakas un filmas, kurās brāļi un māsas darbojas kā viena komanda.
Vienlaikus centies tikt skaidrībā ar agresora motīviem. Tie var būt visdažādākie, tādēļ vienotas receptes, lai cīnītos ar bērnu naidīgumu, nepastāv. Tev jābūt vērīgam un pietiekami gudram.
