Ja vienīgais dēls… ar netradicionālu orientāciju 0
“Nesen mēs ar vīru piedzīvojām smagu triecienu, no kura nespējam vien atgūties. Mūsu divdesmitgadīgais dēls pavēstīja, ka mīlot savu studiju biedru un viņiem ir seksuālas attiecības. Tā ir liela traģēdija – uzzināt, ka vienīgais bērns ir gejs. Vīrs šo ziņu uztvēra vēl smagāk un bija ļoti skarba saruna ar dēlu, pēc kuras viņš aizgāja no mājām un pārcēlās dzīvot pie drauga.
Vidusskolas laikā dēls satikās ar meitenēm un man nebija ne mazāko aizdomu, ka viņam varētu būt netradicionāla seksuālā orientācija. Es tā cerēju, ka man kādreiz būs mazbērni, kurus mīlēt un lutināt, bet tagad saprotu, ka tā nenotiks. Vai patiesi nekādā veidā nav iespējams dēlu atgriezt uz pareizā ceļa? Vai šī slimība vai netikums, nezinu, kā pareizāk sacīt, nav ārstējams?”
Tādu izmisuma pilnu vēstuli saņēmām no Mārītes. Viņai atbild psihiatre un psihoterapeite Lada Stoligvo.
– Mārīte un viņas vīrs ir nonākuši morāli un ētiski smagas situācijas priekšā. Viņiem ir grūti to saprast un pieņemt. Problēmu sarežģītāku dara tas, ka starp vecākiem un dēlu jau izveidojusies dziļa plaisa.
1973. gadā amerikāņu psihiatru asociācija izslēdza homoseksuālismu no psihisko slimību saraksta un Pasaules veselības organizācija to atbalstīja. Ja homoseksuālismu neatzīst par slimību, tātad to nevar arī ārstēt, un aplami ir uzskatīt, ka viņi ir sliktāki par heteroseksuāli orientētajiem.
Vecākiem šis fakts ir vienkārši jāpieņem. Vispirms jācenšas saprast savu dēlu. Mārītei vajadzētu iedomāties, ka dēls iemīlējies meitenē, kas viņai nepatīk. Vai arī tad Mārīte izvirzītu ultimātu – abiem mīlētājiem netikties? Jeb arī jāiedomājas sevi jaunībā. Ja vecāki aizliegtu draudzēties ar mīļoto, vai viņa arī neizvēlētos doties prom no mājām, lai būtu kopā ar partneri? Tā rīkojās arī dēls. Viņš mīl savu partneri kā personību, ne tikai kā seksuālo objektu. Ja māte mīl dēlu, tad jārespektē viņa jūtas, citādi nodedzinās attiecības un zaudēs savu bērnu. Jābeidz karot pret viņa partneri un jāglābj attiecības ar dēlu.
Citādās orientācijas pārstāvji mūsu sabiedrībā jūtas izstumti, daudzi pārdzīvo, ka ir atšķirīgi no pārējiem un labprātāk vēlētos būt tradicionāli orientēti, bet nespēj sevi pārtaisīt.
Skolas laikā viņam bijušas draudzenes, un māte laikam iedomājas, ka starp jauniešiem valdījusi intīma tuvība. Taču mēs to nezinām. Varbūt dēlam viņas bija tikai draudzenes. Iespējams, ka bija arī seksuālas attiecības, bet puisim kaut kas tajās nepatika.
Uzskata, ka cilvēks veidojas un nobriest ap trīsdesmit gadiem, bet līdz tam ir meklējumu laiks, kas attiecas arī uz seksuālo orientāciju. Līdz trīsdesmit gadu vecumam var būt vēlēšanās viskautko izmēģināt, tajā skaitā arī abu dzimumu partnerus. Pēc trīsdesmit gadiem jau iegūta skaidrība par savu seksuālo izvēli – heteroseksuālis, biseksuālis vai homoseksuālis. Citādās orientācijas pārstāvji mūsu sabiedrībā jūtas izstumti, daudzi pārdzīvo, ka ir atšķirīgi no pārējiem un labprātāk vēlētos būt tradicionāli orientēti, bet nespēj sevi pārtaisīt.Šos cilvēkus nedrīkst ierakstīt melnajā sarakstā.
Homoseksuālisms ir pastāvējis vienmēr, jebkurā laikā un vietā. Mums jāpieņem tas, ko mīlam, un tā ir katra privāta lieta – ko mīlēt, ar ko gulēt. Mārītei nav jāsatraucas, ka nebūs mazbērnu, jo arī homoseksuāli pāri atrod veidus, kā tikt pie bērna. Vienota skaidrojuma par homoseksuālisma iemesliem šobrīd nav. Ir teorijas, kas saistītas ar nepareizu dažādu hormonu līmeni grūtniecības laikā, iespējamām audzināšanas sekām, pastāv arī gēnu teorijas.
