“Jā, vēstule ir emocionāla. Piekrītu, bet kā lai mūs kāds sadzird?” Jūrmalas Izglītības pārvalde, adresējot vēstuli Siliņai, Ašeradenam un Čakšai, aicina steidzami reaģēt 98
LA.LV rīcībā nonākusi vēstule no Jūrmalas Izglītības pārvaldes par konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu ilgtermiņā izglītības jomas speciālistiem. Vēstule tiek adresēta Ministru prezidentei Evikai Siliņai, Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un Izglītības ministrei Andai Čakšai.
Kā raksta Ieva Taranda, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore: “Viss ir gaužām nesarežģīti. Bez nevajadzīgiem cipariem un ekseļu tabulu gūzmas mēs, skolotāji, esam piekusuši. Fiziski un morāli. Ļoti. Jā, vēstule ir emocionāla. Piekrītu, bet kā lai mūs kāds sadzird?
Ja liekam galdā ciparus un visus citus pierādījumus, ka nav labi, visi gudrie prāti, saaicina juristus ap galdu un argumentēti atbumbo mūs. Ko lai tu, cilvēks, dari? Situācija ir acīmredzama. Sāpīgs fakts ir, ka tiek ignorēta reālā situācija. Esam nodzīti zirgi.
Nav nekāds pārsteigums, ka jaunie nevēlas nākt izglītības jomā strādāt, jo redz nervozu, piekusušu, morāli iztukšotu cilvēku. Skolotājs ir viena no skaistākajam profesijām pasaulē, bet viņam/viņai ir jāēd, jānopērk kurpītes, grāmata, teātra biļete un friziera pakalpojumi izpaliek te. Iespējams, pārspīlēju, bet naratīvs sabiedrībā ir nievājošs.
Pateicoties valdības komunikācijai, sabiedrība ir pārliecināta, ka skolotājs kašķējas, spītējas un pieprasa vēl un vēl. Mīļie cilvēki, mēs nenonivelējam nevienu profesiju, nesakām, ka esam labāki vai mums pienākas vairāk kā citiem. Bet visas šīs runas, ka mums ir pilnas kabatas ar naudu, ir absurds. Patiesībā ne naudas neesamībā ir tā sāpe, bet attieksmē pret cilvēku, kurš ir savas zemes patriots.
Pielikumā vēstule, kurā mēs, skolotāji, paužam attieksmi. Tā adresēta Ministru prezidentei E. Siliņas kundzei, Izglītības un zinātnes ministrei A. Čakšas kundzei un Finanšu ministram A. Ašeradena kungam.”
Lūk, vēstule, ko 11.septembrī parakstījis Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Bērziņš. Tajā ir piebilde, ka šo vēstuli Jūrmalas valstspilsētas izglītības iestāžu pedagogu vārdā ir parakstījuši arī Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dibināto izglītības iestāžu vadītāji.
Par konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu ilgtermiņā izglītības jomas speciālistiem
“2024./2025. mācību gada sākumā diemžēl jau atkārtoti pedagogus Latvijā nesadzird un pienācīgi nenovērtē, kā arī kopumā šiem Latvijas valstij stratēģiski nozīmīgās profesijas pārstāvjiem nav stabilitātes un pārliecības par pieņemto lēmumu par atalgojuma pieauguma grafika un slodžu sabalansēšanu ilgtspēju. Šāda attieksme pret pedagogu profesionālo pašcieņu ir sasniegusi kritisko robežu, izraisot augsti kvalificētu speciālistu aizplūšanu no nozares, kas rada arvien jaunas neaizpildītas pedagogu amata vietas. Neskaidrība un nedrošība arī negatīvi ietekmē izglītības iestāžu spēju piesaistīt jaunus, talantīgus pedagogus, kuru pamatotās gaidas pēc cienīga un vispārējiem valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem un izaugsmei atbilstoša atalgojuma, ir apdraudētas, ņemot vērā publiskos paziņojumus par atkāpšanos no apstiprinātā pedagogu atalgojuma paaugstināšanas plāna.
Ar šo vēstuli aicinām nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, lai veicinātu jaunu un talantīgu speciālistu ienākšanu izglītībā. Jūrmalā, noslēdzot iepriekšējo mācību gadu, skolās bija 10,22 pedagogu vakances, ko neizdevās nodrošināt līdz pat mācību gada beigām. Jāatzīmē, ka bažas rosina situācija, ka gan Jūrmalas, gan citu pašvaldību izglītības iestādēs pat visa mācību gada garumā nav bijis iespējams nodrošināt kāda no mācību priekšmetiem īstenošanu, kas skaidrojams ar ilgstošo un nepamatoto neskaidrību par pedagogu darba samaksas apjomu un tā pieauguma nosacījumiem. Tāpat bažas raisa fakts, ka iepriekšējā mācība gada beigās visās Jūrmalas izglītības iestādēs no 853 unikālajiem tarificētajiem pedagogiem 114 bija vecumā virs 64 gadiem, veidojot 13% no pedagogu kopskaita.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējā pārskatā “Īsumā par izglītību 2024” secināts, ka Latvijas pedagogu darba samaksa ir viena no zemākajām OECD valstu vidū. Pedagogiem, protams, tas nav pārsteigums, bet ir jautājums – vai šis ir valsts ilgtermiņa izvirzīts mērķis izglītībā?
Līdzšinējie darba samaksas palielinājumi, kas plaši rezonējuši sabiedrībā, diemžēl nav būtiski jūtami un nav ietekmējuši pedagogu labklājību un labbūtību. Jau vairākkārt izskanējis, ka pedagogu darba samaksas modelis ir mākslīgi sarežģīts, tā aprēķinu un skaitļu virknēs sarēķinātais atalgojums, nonākot līdz skolai, nav tāds, kā minēts Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojumos. Tāpat nav saprotama un pieņemama ilgstošā periodā izveidojusies situācija, kad pedagogs, dodoties vasaras atvaļinājumā, nav informēts par savu atalgojumu nākamajā mācību gadā un nezina to līdz pat oktobrim. Lūdzam mainīt pastāvošo status quo, lai izglītības iestāžu vadītāji laicīgi zinātu, kāds finansējums būs pieejams pedagogu algām nākamajā mācību gadā un netiktu pārkāpts Darba likums.
Vēršam uzmanību, ka aiz daudzām tukšām politiskām frāzēm ir skolotājs, kas var turpināt savu izglītības ceļu, pieņemt neskaitāmas pārmaiņas, būt iedvesmotājs saviem skolēniem, bet nevar ietekmēt skolēnu skaitu skolā, valdības komisiju sēžu peripetijas vai vispārējās politiskās intereses un iespējas.
Aicinām ieklausīties nozares pārstāvjos un steidzami reaģēt, lai rastu stabilāko, pamatotāko un ilgtspējīgāko risinājumu, stiprinot uzticību un savstarpējo sapratni izglītības telpā kopumā. Ar šo vēstuli pieprasām:
1) 2023. gada 18. aprīļa rīkojuma Nr. 226 “Par pedagogu zemāko darba samaksas likmes pieauguma grafiku no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” izpildi,
2) Laicīgu mērķdotāciju aprēķināšanu un sadali izglītības iestādēm,
3) Veikt turpmākās darbības un pedagogu darba algas likmes palielināšanas plānošanu, lai ilgtermiņā nodrošinātu pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu.”
Pārvaldes vadītājs E. Bērziņš
