Ja vēlas dzīvoklī nomainīt radiatorus – vai tas jāsaskaņo, lai viss būtu likumīgi? 25
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Man ir dzīvoklis četrstāvu namā Rīgā. Pērn nomainīju siltumapgādes caurules. Pēcāk kaimiņi sacēla lielu traci – bez saskaņošanas to nedrīkstot darīt. Tagad vēlos nomainīt dzīvoklī arī radiatorus. Vai tas jāsaskaņo, lai viss būtu likumīgi? Ar ko jāsaskaņo? ” – jautā Ingrīda Rīgā.
SIA Rīgas namu pārvaldnieks pārstāvis Krists Leiškalns skaidro – nesankcionēti iejaucoties vienotajā siltumapgādes sistēmā, proti, mainot radiatorus vai apkures caurules dzīvoklī, siltums namā var kļūt nevienmērīgs: vietumis tas var būt nepietiekams, bet vietumis par daudz: “Šīs problēmas parasti rodas namos ar padomju laika mantojumu – vertikālās apkures sistēmu.
Nereti apkures sezonas sākumā atklājas patvarīgas, nesaskaņotas darbības sekas – ēkā nav iespējams nostabilizēt siltumu, un daļā dzīvokļu ir par karstu, bet citos auksti. Rezultātā neapmierināti ir visi dzīvokļu īpašnieki. Savukārt mūsu darbiniekiem gluži kā detektīviem jāmēģina atrast problēmas punktu, lai nodrošinātu normālu siltumapgādi.
Viens siltumapgādes sistēmas elements dzīvoklī var ietekmēt visus pārējos nama iedzīvotājus. Tāpēc, mainot radiatorus, nepieciešami precīzi aprēķini gan attiecībā uz to siltumatdevi, gan caurplūdi.”
Tehniskās dokumentācijas saskaņošana – ar pārvaldnieku
Ja nolemts dzīvoklī mainīt radiatorus (arī dvieļu žāvētājus vai siltumapgādes caurules), par to jāinformē nama pārvaldnieks. Pirms sildķermeņu nomaiņas ir pienākums veikt nepieciešamās jaudas parametru aprēķinu un izvēlēties pareizā tipa radiatorus, tāpēc mājas pārvaldnieks informēs par nepieciešamību izstrādāt tehnisko dokumentāciju pie sertificēta siltumapgādes projektēšanas speciālista, veicot dzīvokļa siltuma zudumu aprēķinu.
Tālāk jau uz šā projekta pamata var izvēlēties jauno sildķermeņu izmēru, tipu un pieslēguma shēmu. Projektā jābūt norādītiem ne tikai radiatoru tehniskajiem parametriem, bet arī jāparedz ēkā esošās siltumapgādes sistēmas izmaiņas, tajā skaitā hidrauliskā režīma izmaiņu aprēķins, siltuma atdeves aprēķins ēkas koplietošanas telpu apkurei un siltuma atdeve no stāvvadiem, kuri saglabājas dzīvoklī pēc rekonstrukcijas.
Tehniskā dokumentācija jāiesniedz pārvaldniekam vai apsaimniekotājam. Arī pirms remontdarbu sākšanas dzīvokļa īpašniekam vai izvēlētājam pakalpojuma sniedzējam sildelementu nomaiņas laikā jāvienojas ar pārvaldnieku par ūdens izlaišanu no attiecīgā stāvvada, kā arī par apkures sistēmas atjaunošanu jau pēc radiatoru nomaiņas.
Brīvprātīgs ieguldījums kopīpašumā
Būtiski atcerēties, ka radiatoru nomaiņa iespējama tikai, kad apkures sezona ir pārtraukta. To var precizēt pie nama pārvaldnieka. Turklāt jārēķinās, ka arī dokumentācijas saskaņošana prasīs laiku. Tāpēc nebūs prātīgi radiatoru maiņas procesu atlikt uz pēdējo brīdi pirms apkures sezonas sākuma. Vispareizāk radiatoru nomaiņu ieplānot vasarā, bet apkures periodu izmantot tehniskās dokumentācijas saskaņošanai.
Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants nosaka, ka kopīpašumā esošajā daļā ietilpst atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tajā skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).
Tas nozīmē, ka radiatori, dvieļu žāvētāji un siltumsistēmas caurules dzīvokļos ir daļa no kopējās mājas siltuma sistēmas, nevis katra dzīvokļa īpašnieka īpašums. Turklāt, mainot šos elementus par savu naudu, dzīvokļa īpašnieks būtībā labprātīgi investē kopīpašumā. Tas nozīmē – piemēram, ja īpašnieks dzīvokli, kur par savu naudu nomainījis radiatorus, pārdod vai spiests to atstāt, viņam nav tiesību demontēt dzīvoklī uzstādītos radiatorus.
