Ienest klēpī dzīvību. Kā pazīstamais ginekologs Kociņš atrada metodi, kas palīdz tik pie bērniņa 0
Ginekologs Juris Kociņš pazīstams ar to, ka ārstē savas pacientes ar rokām. Procedūra nav patīkama, tomēr efektīva, tādēļ sievietes mēro ceļu uz ārsta privātpraksi Limbažos cerībā atbrīvoties no iekaisumiem vai sāpēm vēderā. Vairākums ierodas, jo nekādi neizdodas tikt pie bērniņa. Viņš pats par sevi saka: “Es neesmu tas maigākais dakterītis, tādēļ sieviete ierodas, kad jau visur ir pabijusi un visu izmēģinājusi.”
Neauglības iemesli var būt ļoti dažādi, bet cik bieži cēlonis ir galvā? Esat minējis, ka, piemēram, miomas rodas no nespējas dāvāt mīlestību, naida pret vīriešiem.
Tā psihosomatikas grāmatās raksta, ka naids pret vīriešiem izpaužas kā mezglu veidošanās dzemdē.
Galvenais dators ir galva, kas tālāk regulē visu pārējo. Ja tiek sūtīta nepareiza informācija, visi orgāni darbojas nepareizi. Protams, ķermeņi ir dažādi. Var būt ģenētiski stabils, kurš strādā kā pulkstenis, iztur lielu slodzi, fiziskos, emocionālos pārbaudījumus. Vājāku ķermeni no līdzsvara var izsist stiprāka vēja pūsmiņa vai kāds skarbāks vārds.
Bērniņš ir attiecību – mīlestības un laba seksa – auglis. Ja atnāk ar domu – es gribu bērnu, bet vīrs ir tikai kā sēklas donors –, ir ļoti maza cerība dabīgā veidā tikt pie bērna. Protams, mēdz notikt pavisam vienkārši – vīrietis ieliek partnerē savu sēkliņu, un abi tiek pie bērniņa. Var jau tā dzīvot, un arī bērni var būt, bet ne desmit.
Sievietei ir krūtis, dzemde, olnīcas, bet viņa nav pamodusies. Viņa veic mīlas aktu, bet nezina, kas ir orgasms. Var jau teikt, ka sievietei orgasms nav jājūt, bērnu var ieņemt tāpat. Ja sievietei tas nav svarīgi, tad ķermenis patiesi var ieņemt bērnu bez orgasma. Tomēr neauglības gadījumā tomēr jāmeklē, kādām jābūt sajūtām, lai dzemde, olnīcas un olvadi darbotos saskaņoti.
Vīrietis nespēj veikt mīlas aktu, ja viņam nav erekcijas. Toties sieviete bērnu radīšanas aktu var veikt arī tad, ja viņa neko nejūt. Dažkārt kaut ko sajūt, bet ne līdz galam, akta laikā tiek mazliet uzstimulēta, bet paliek pusratā. Šie puskairinājumi veicina sastrēgumus dzemdē, mazajā iegurnī. No tā sāp mugura, kājas, tiek traucēta asinsrite, pievienojas tūska, lēna vielmaiņa, skābie vielmaiņas produkti, iekaisumi un baktērijas. Beigās iznāk tā, ka sieviete vairs nevar pamīlēties, jo vēders ir sāpīgs.
Var veikt kaudzēm analīžu, izmeklējumu, bet, ja vēders, dzemde, olvadi ir sāpīgi, jāsāk ar vienkāršo – jāatbrīvo vēders, lai var mīlēties bez ierobežojumiem. Lai tas nav iemesls, kāpēc nevar justies labi seksa laikā.
Vai, redzot pacienti, jūs jau spējat aptuveni noteikt problēmu cēloņus? Ko jūs analizējat? Kam pievēršat uzmanību?
Ļoti bieži var spriest jau pēc vizuālā tēla – apģērba krāsas, svārkiem, sievietes vēlmes izpušķoties, parādīties tā, lai kāds viņu iekāro, vai tieši otrādi – vēlme slēpties. Pamanu roku kustības, kāju sakrustošanu. Pēc tam seko pāris vārdu, un tad noskaidrojas, kas ir kas. Maldīgs pirmais priekšstats ir ļoti reti.
Pēdējā laikā manu pacienšu kontingents izveidojies tāds, ka viņas grib tikt pie bērniņa, tādēļ man pat nav jāsasprindzina prāts un jāanalizē viņu āriene.
Visnepatīkamāk ir paziņot pacientei, ko viņa dara nepareizi. Neviena to negrib dzirdēt, jo dzīvo ar pārliecību, ka visu dara pareizi. Tad kļūstu par rupekli, jo, redz, esmu atļāvies pateikt ne to, ko vajag.
Bet, protams, ir daudz sieviešu, kuras mani sadzird. Tad ir ļoti patīkami šādu pacienti satikt vēlreiz. Iepriekš viņa atnākusi nekādas krāsas tērpā, bet nākamreiz par to ir padomājusi un ieradusies sievišķīga.
Citkārt sieviete atnāk un saka: “Man te, dakter, ir analīzes, tāds hormons, šitāds…” Taču liec tai mapei mieru! Vispirms pamosties!
Parasti par neauglību skaļāk uztraucas sievietes. Taču pastāv 50% iespēja, ka neauglīgs ir vīrietis.
Jā, bet varbūt sieviete ir cēlonis tam, ka vīrietis ir neauglīgs? Vīrišķā auglība ļoti atkarīga no sievietes. Var būt ļoti kaislīga sieviete, bet vīrietim pabeigt mīlas aktu viņā ir ļoti grūti, jo viņai nav orgastiskās aploces, kas palīdz vīrietim iztukšoties. Tad viņš vairākkārt kļūst pilns, un priekšdziedzerī rodas sastrēgums.
Vīriešus mēdz vainot pāragrā ejakulācijā, bet problēmas cēlonis var būt sausa sieviete. Vienreiz paliek neapmierināta, otro, trešo, ceturto reizi. Tad veidojas saspringumi, sastrēgumi un sāpes.
Varbūt mans iespaids par veselām sievietēm nav pareizs, jo pie manis nāk tikai tās, kurām ir seksuālas dabas problēmas. Es neesmu tas maigākais dakterītis, tādēļ sieviete ierodas, kad jau visur ir pabijusi un visu izmēģinājusi. Mēdz būt, ka atnāk paciente ar brīvu, kustīgu klēpi, bet sūdzas par neauglību. Ja neredzu nekādu vainu, tad gan saku: zini, būtu jāpārbaudās tavam vīrietim.
Var pat būt tā, ka sievietes iegurnis ir brīvs, ovulācija notiek, dzemdes gļotāda reaģē, polipu nav, olvadu necaurlaidības nav, vīrieša sēkla ir laba, bet pie bērniņa tikt neizdodas. Nezinu, ko tādās reizēs teikt. Tad var pētīt antivielas pret spermu vai individuālu nesaderību. Katram jau gribas būt tam īpatnējam gadījumam: redz, man viss ir kārtībā, bet ir alerģija, nepanesība.
Milzīga nozīme ir saspēlei starp vīrieti un sievieti. Vistrakākā ir atziņa, ka cilvēks, ar ko esi salaulāts, nemaz nav tavs īstais, jo pret viņu neko nejūti. Ikdiena ir viena vienīga pelēcība. Tad jādomā, kā dzīvē atrast citas emocijas, kā attiecības saglabāt, kā uzturēt dzirksti. Sievietes uzdevums ir pavardā uzturēt oglīti. Nez kāpēc viņas uzskata, ka tā ogle ir jānes vecim. Ja sieviete uzturēs oglīti, tad vīrietis mājās gan malku, gan gaļu sanesīs.
Daba paredzējusi sievietei būt mātei. Ko domājat par moderno sievietes darbaholiķes tēlu? Arī to, ka sievietei negribas bērnu, viņa nejūt sevi kā māti?
Tā var būt. Ir sievietes, kas iemācījušās izsargāties ar īpašām metodēm. Kad beidzot nolēmušas, ka grib pavairoties, tik ļoti ir saspringušas, ka nekas nenotiek. Viņas iemācījušas ķermeni turēties pretī grūtniecībai. Mazajā iegurnī un hormonālajā sistēmā izveidojas bloki, kas kavē grūtniecības iestāšanos.
Sieviete saka, ka vēlas bērnu, taču patiesībā to grib viņas vīrs, māte vai draudzenes. Viņa zemapziņā priecājas, ka var celties jebkurā laikā, nav jāmostas naktīs un kāds jābaro. Viņa ir brīva, un tāpat ir forši.
Tātad sieviete var būt sievišķīga, bet bērnu negribēt?
Kāpēc gan ne!? Ne vienmēr sievišķība ir mātišķums. Viņa var būt seksuāla sieviete, kas pievilina pretējo dzimumu, bet nevēlas vairoties. Tomēr, ja viss ir saskaņā, daba visu sakārto tā, ka sieviete grib misiju izpildīt līdz galam.Emancipācijas rezultātā cilvēki paļaujas – ja neiznāks pašiem, tad veiksim mākslīgo apaugļošanu. Tad nav svarīgi, kāda sieviete ir attiecībās ar vīrieti.
Tagad aktuāla tēma ir vardarbība pret sievieti. Nereti pret vīrieti tā ir vēl lielāka. Kad vīrietis to vairs neiztur, seko vardarbība pret sievieti, bet kaut kā runā tikai par vienu pusi.
Gan vīrietim, gan sievietei jāzina sava vieta. Citādi sanāk tā, ka jau septītais vīrs, bet atkal sit. Fiziska ietekmēšana sastopama visām sugām. Dabā saprot, ko var un ko nevar atļauties. Mums šķiet, ka uz prāta rēķina cilvēks ir citāds. Tiek spekulēts ar ētiku, tikumu, pieklājību, saprātu, sabiedrības normām. Tomēr cilvēks tas pats dzīvnieks vien ir, un gadās, ka instinkti izlaužas uz āru. Parasti vardarbīga sieviete savu spēku izpauž pret personu, ko uzskata par vājāku, un tad šī persona ne vienmēr var sevi saturēt grožos. Kad vajag un ir izdevīgi, tad dabu zinām, bet, kad nevajag, nezinām. Pie bērnu taisīšanas gribam būt gudrāki par dabu un tverties pie medicīnas.
Agrāk sievietes vairāk dzīvoja saskaņā ar dabu?
Kad es sāku strādāt, dzemdēšanas laiks bija 17–19 gadu. Sieviete 35 gados jau skaitījās veca dzemdētāja. Mūsdienās sieviete bieži vien ir jau sabojājusies ar emancipāciju, strādāšanu, karjeru un savu sievišķību ir nokāvusi. Dažkārt jāmācās no jauna saprast, kā uzvesties, ko redzēt, dzirdēt, kur atvērties.
Daudzas pacientes pēc jūsu apmeklējuma tiek pie bērniņa. Ko jūs vizītes laikā tādu darāt?
Mēģinu pārtraukt apburto loku. Sieviete ir pelnījusi justies labi, tajā skaitā mīlas aktā. Nepietiek ar to, ka ir dzemde un akta laikā tā nepiedalās vai ir sāpīga, stīva, nekustīga. Tur jābūt dzīvībai. Ja ir sāpes, iekaisums, mēģinu no tā atbrīvot. Tikko vēders atbrīvojas, tā viss nokārtojas pats no sevis.
Lasīju, ka jūs strādājat ar rokām. Vai to sauc par ginekoloģisko masāžu?
Nevēlos to saukt par masāžu. Varbūt rezultātā tā sanāk, bet izmeklēšanas laikā cenšos sataustīt to, par ko mums mācīja institūtā. Zinu, ka pasaulē ginekoloģijā ir manuālās terapijas speciālisti. Tas, ko es daru, drīzāk ir nevis masāža, bet manuālā terapija. Sataustu dzemdi, dzemdes kaklu, priekšējo un aizmugurējo sienu, olnīcas. Pārbaudu, vai nav iekaisumu, vai olnīcas un dzemde brīvi kustas. Katram orgānam ir sava vieta un savs kustību, svārstību režīms.
Dzemde ir iekārta vairākās saitēs. Ja ir saspringums, iekaisums, saites pietūkst, un pa tām ejošie asinsvadi tiek saspiesti. Uz tūskas fona mazinās dzemdes, olnīcu un olvadu kustīgums. Saspiestie asinsvadi nevar nodrošināt normālu asinsriti un vielmaiņu reproduktīvajos orgānos. Ja dzemdi izkustina, asinsrite normalizējas, mazinās tūskainība, spazmas, iekaisums. Ķermenim piemīt atjaunošanās spējas, tam vajag tikai nedaudz palīdzēt. Pēc tam sievietei ir labi un pat iestājas grūtniecība. Kāda pat atklāti pasaka: nezināju, ka seksa laikā var būt tik labi.
Cik bieži novērojat šādu orgānu nekustību?
Ļoti bieži, bet par to nemēdz runāt. Seksuālā disfunkcija ir visu ginekoloģisko problēmu pamatcēlonis, par ko cilvēki nevēlas atklāti runāt. Bet par seksu un attiecībām ir jārunā. Ir jātrenē ne tikai rokas, kājas, bet arī savs klēpis. Protams, var dzīvot tāpat, no tā nemirst. Tomēr, ja vēlas bērnu, klēpī ir jābūt dzīvībai. Nav jēgas veikt mākslīgo apaugļošanu, ja dzemde un olvadi ir saspringuši, nekustīgi. Tā ir līdzekļu izšķērdēšana.
Kā sieviete var veicināt klēpja dzīvīgumu?
Jāsāk ar to, ka jādomā par savu sievišķību. Jāsaprot, kādi pieskārieni uzbudina, kas uzrunā, kas liek nodrebēt ķermenim un lidot taureņiem. Nevienam nav pienākuma darīt tā, lai otram ir labi. Katram pašam jādomā par savu labsajūtu.
Bieži sievietes pat nezina, ka viņām nav labi. Kā anekdotē – pārnāk vecs ebrejs no daktera un saka: zini, Zāra, tas, ko mēs uzskatījām par orgasmu, patiesībā ir astma!
Ir nodarbības, kur var mācīties sievišķību, uzvedību, tādējādi mainot domāšanu un attieksmi. Ir treniņi iegurnim – intīmais fitness. Var iegādāties trenažierus, lai vingrinātu klēpi, apzinātos savus orgānus, saprastu, kur ir dzemdes kakls, maksts. Mēs nez kāpēc esam gatavi iet uz aerobiku, kustināt locekļus, bet par savu klēpi piemirstam.
Sākumā ir pretestība, sieviete uzskata, ka ir vislabākā, pareizākā. Ko tu man stāsti, nav svarīgi, kā es ģērbjos, kāda man ir veļa. Galvenais, lai man ir ērti.
Sievietes spēks ir viņas vājumā – ar to viņa var paveikt visu, ko vēlas.
Procedūra, ko veicat, esot sāpīga. No kā atkarīgs, cik ļoti pacientei sāp?
Ja ilgāku laiku iegurnis bijis praktiski nekustīgs, izmeklēšana mēdz būt pat sāpīga. Sastrēgums var būt ļoti izteikts, dzemdē un tās asinsvados var būt sakrājušies skābi vielmaiņas produkti. Pastiepjot asinsvadus, tajos atsākas cirkulācija, un visi skābie produkti izplūst pa ķermeni un var rosināt nelabumu un pat ģīboni. Sāpes atkarīgas arī no individuālā sāpju sliekšņa.
Paciente ir atnākusi ar savām problēmām un sāpēm, un ne jau es esmu tas, kas uz krēsla rada problēmas. Ja sieviete ir vesela, tad nesāp ne vēders, ne izmeklēšana. Orgāns ar sāpēm ziņo, ka ir slims. Es neko necenšos plēst, bet pavērst orgānu tādā pozīcijā, kādā tam jābūt. Ja kāja celī nelokās, neviens nebrīnās par šo problēmu. Ja sievietes svarīgākie orgāni ir nekustīgi un tos cenšas izkustināt, tad domā, ka dakteris dara pāri.
Cik bieži pie jums jāvēršas, lai neatkārtotos saaugumi vai citas kaites?
Dažreiz pietiek ar vienu apskati. Nozīmēju pretiekaisuma kursu, un sieviete jūt, ka vairs tā nesāp, vēdera pūšanās ir pārgājusi, kājas kļuvušas siltākas, čurāšana normalizējas. Izrādās, ka krusti, kas ilgstoši ārstēti, ir kļuvuši brīvi.
Ir pārtikas piedevas, kas nomierina prātu un neļauj stresam uzreiz skriet uz klēpi. Dažas pacientes jau zina: salamājās ar vīru, sāk sāpēt vēders, tad jāaizlaiž pie daktera, lai saliek visu pa vietām. Psiholoģiski vēders var sarauties krampī un sāpēt ilgu laiku. Teorētiski tur nav, kam sarauties, jo vienīgais muskulis ir dzemde, bet realitātē sāp visas saites. Neprotu izskaidrot, kāpēc tā. Kad ikru sarauj krampis, cilvēks atliec kāju, un sāpes rimst. Bet dzemdi nevar atliekt atpakaļ. Dažkārt paiet laiks, un pats no sevis pāriet. Bet kāpēc tik ilgi mocīties?
Nav tā, ka visu izdara ārsts. Pacientei ir jāpilda mājasdarbs, jābūt vēlmei kaut ko mainīt. Ja cilvēkam tas nav pieņemams, otrreiz vairs neatnāk.
Kad orgānu izmeklēšana nelīdz un jālieto citas ārstēšanas metodes?
Ja ir smaga endometrioze vai iepriekš veiktas daudzas operācijas. Reizēm, sakārtojot attiecības, tas, kas ir saukts par endometriozi, pāriet pats no sevis. Nevienam jau nav līdz galam skaidrs, kas tā endometrioze ir.
Dažkārt nelīdz tikai uzvedības sakārtošana, ir jāņem palīgā pretiekaisuma medikamenti, antibiotikas, hormonterapija. Paldies medicīnas sasniegumiem, kas palīdz veikt lielas lietas!
Parasti problēmu gadījumā ginekologi naski izraksta medikamentus vai iesaka operāciju. Ko jūs par to domājat?
Jebkuram ginekologam būtu jāpatausta orgāni. Skolā mums visiem mācīja bimanuālo (mazā iegurņa) izmeklēšanu. Citiem ārstiem varbūt nav laika to darīt. Tas nav ne patīkami, ne viegli, ne ātri. Vieglāk ir izrakstīt tabletītes. Pēc divām nedēļām iesaka atnākt vēlreiz. Tāpat ar izdalījumiem – tā vietā, lai pateiktu: kamēr pa sauso mīlēsies, nekad nebūs normālu izdalījumu, izraksta tikai kaudzēm smērīšu vai lodīšu. Jebkurš sauss akts makstī izraisa mikrotraumas, tādēļ izdalījumi nav normāli. Tā vietā jāiemācās mīlēties tā, lai akta laikā būtu dabīgs mitrums. Ja tas nekādi nav iespējams, tad bagātīgi jālieto lubrikanti un jāvēršas pie seksologa vai attiecību konsultanta.
Pāršķirstīju grāmatas par neauglības ārstēšanas iespējām, bet nemanīju tādu metodi, ko izmantojat jūs. Vai tā ir alternatīvā medicīna? Kur to apguvāt?
Kādreiz veicu ļoti daudz vaļējo operāciju. Operēju miomas, cistas. Pa reizei attaisīju vaļā vēderu un konstatēju, ka dzemde, olnīcas, olvadi ir tādos kā tīmekļu saaugumos. Olnīcas salīp ar olvadiem vai dzemdi. Iekaisums piesedzas ar zarnu cilpām. Pēc laika iekaisums beidzas, bet salipums vai saaugums paliek. Šie salipumi izsauc nepareizus asinsvadu pārliekumus, kas apgrūtina asinsriti. Operāciju laikā glāsts pa vienu pusi, glāsts pa otru pusi ļāva orgāniem atkal būt brīviem un kustīgiem. Tas lika domāt, ka ne vienmēr jāver vaļā vēders, jo to var atrisināt apskates laikā. Paglāstot dzemdi, olnīcas, olvadus, problēmas kārtojas pašas no sevis. Spēcīgi saaugumi ir ārkārtīgi reti.
Ja ir hronisks iekaisums kādā orgānā, tas norobežojas, lai nekaitētu visam organismam, bet tajā pašā laikā neļauj sev piekļūt medikamentiem. Ja šīs robežas sajauc, organisms pats sāk cīnīties ar iekaisumu, un arī pretiekaisuma līdzekļu lietošana ir daudz efektīvāka.
Zinu, ka citi ārsti nepiekrīt tam, ko es daru. Neņem vērā to, ka pacientes sniedz labas atsauksmes, tiek pie bērniem… Tā nevar būt, un viss! Man arī dažkārt uznāk šaubas, līdz ieraugu rezultātu. Tad saprotu – lai runā, ko grib, es strādāšu tā, lai labāk palīdzētu savām pacientēm.
