Ja vēders bieži sāp vai burbuļo, bet slimību neatrod… Ko iesākt ar kairināto zarnu sindromu 0
Atraugas, smaguma sajūta, aizcietējumi vai caureja…
Autore: Agija Kalve
Kurš gan nav cietis no vēdergraizēm vai pārtikas saindēšanās un tādēļ ņēmis brīvdienu. Taču ir tādi kuņģa un zarnu trakta traucējumi, kuri nereti būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, lai arī nerada apdraudējumu dzīvībai un veselībai. Par to, kā tie izpaužas, cik tie ir nopietni un kā ar tiem cīnīties, uzzinām sarunā argastroenteroloģi ārsti Ilzi Birku.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas gastroenteroloģe, Latvijas Jūras medicīnas centra ārste un Latvijas Universitātes docētāja llze Birka skaidro, ka funkcionālie gastroinestinālie traucējumi ir plašs slimību spektrs, un pamatā ar šo jēdzienu saprot to, ka “pacientam ir sūdzības, bet mēs neatrodam organisku patoloģiju, kas šīs sūdzības izskaidro. Dzīves kvalitāte ir slikta, bet mēs neredzam izmaiņas, arī veicot padziļinātus izmeklējumus.”
Sūdzības var būt ļoti dažādas – piemēram, sākot no neizskaidrojama kamola sajūtas kaklā, atraugām, smaguma sajūtas pēc ēšanas līdz pat caurejai vai aizcietējumiem. Ārste atzīst, ka “tās var būt atsevišķas epizodes, kas paiet garām nepamanītas,” kuru gadījumā cilvēks nemeklē medicīnisko palīdzību, jo šīs epizodes nav tik izteiktas, lai radītu satraukumu.
“Otrs variants – sūdzības būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, cilvēks kavē darbu, vērās slimnīcu uzņemšanas nodaļās, veic atkārtotus izmeklējumus, bet nekāda slimība netiek atrasta. Ir atkārtotas slimības lapas, kas ietekmē gan darbu, gan ģimeni,” komentē ārste Birka.
Tātad šiem traucējumiem nav vienotas formulas un tie mēdz būt ļoti dažādi. Arī vecums, kurā sūdzības rodas, var būt atšķirīgs.
Ārste min, ka tipiskos gadījumos cieš jauni cilvēki, bet “arī gados vecākiem cilvēkiem reizēm mēdz konstatēt traucējumus, kuriem nav organiska pamata.” Speciāliste uzsver, ka “atšķiras tas, kā mēs skatāmies uz sūdzībām, jo pacienta vecums ietekmē izmeklējumu apjomu.”
Ārste Birka atgādina, ka viens no biežākajiem funkcionāliem traucējumiem ir kairinātu zarnu sindroms (KZS), kas skar “apmēram no 20 līdz pat 25 procentiem iedzīvotāju. Cieš aptuveni katrs piektais cilvēks.” Taču ārste uzsver, ka statistikā neiekļaujas tie cilvēki, kuriem ir viegli traucējumi, kas “tik ļoti dzīves kvalitāti neietekmē, šie cilvēki pielāgojas, sadzīvo, pie ārsta neiet, un mēs nezinām, cik viņu ir.”
Vai šādus traucējumus var nodot no paaudzes paaudzē? “Reizēm var novērot, ka ģimenē ieaudzina uzvedības modeļus – kā cilvēks reaģē uz sliktu pašsajūtu un sāpēm. Tomēr ir vēl kāda iespēja – zarnu traktu apdzīvo milzīgs baktēriju daudzums, kuras sākotnēji bērns saņem no mammas – pirmās iegūst dzemdību laikā, pēc tam – no ādas un apkārtējās vides. Tātad varētu gaidīt, ka zarnu baktēriju sastāvs ģimenē būs līdzīgs,” turpina ārste. “Zarnu baktērijas ietekmē arī uztura paradumi un fiziskās aktivitātes, kas ģimenē arī ir līdzīgi. Un daļai kairinātu zarnu sindroma pacientu zarnu baktēriju sastāvs ir atšķirīgs no veseliem cilvēkiem. Pats cilvēks vislabāk to var ietekmēt ar veselīgu uzturu un fiziskām aktivitātēm.”
