Ja vecāki sadarbosies ar skolotāju, bērns mācīsies labāk 0
Skolēnu vecāki gribētu aktīvāk iesaistīties skolas pašpārvaldē, taču viņus kavē gan informācijas trūkums par vecāku tiesībām, gan likuma nepilnības, gan bieži vien – arī pašu skolu neatsaucība.
Tā secinājuši biedrības “Latvijas vecāku kustība” pārstāvji, izstrādājot pētījumu “Skolu un pirmsskolu pašpārvalžu darbības izvērtējums un ieteikumi efektivitātes uzlabošanai”.
Biedrības pārstāve Evisa Stankus sacīja, ka viens no iemesliem, kāpēc šāds pētījums veikts: biedrība vēlas panākt, lai vecāki kļūtu par skolu pastāvīgiem sadarbības partneriem. “Vecākiem nav jākļūst par valdniekiem, kuri ar kāju atsper durvis. Uzsvars ir uz sadarbību,” viņa skaidroja. Citu valstu pieredze liecina: ja vecāki un pedagogi sadarbojas, izglītība kļūst efektīvāka.
Veicot pētījumu, analizēti normatīvie akti, jau veikti pētījumi par šo tēmu, kā arī aptaujāti skolēni, skolēnu vecāki, pedagogi un citi izglītības procesā iesaistītie. Pētījuma gaitā veiktā vecāku aptauja liecina, ka gandrīz piektdaļa vecāku nemaz nezina, vai viņu bērnu skolā darbojas vecāku pašpārvalde vai ne, bet 27 procenti vecāku pārstāvju darbu uzskata par neefektīvu.
Vecāku loma dažādās skolās atšķiras, taču kopumā viņu līdzdalība skolu darbā ir ļoti zema. Arī likumos vecāku tiesības ietekmēt skolu darbu nav precīzi noteiktas: pirmsskolas un skolas pašpārvalde pat nav skaidri definēta, tāpēc tajos vērojams konsekvences trūkums un pretrunas.
Piemēram, kaut arī likumā teikts, ka skolas padomē vairākumā jābūt skolēnu vecākiem, nav noteikts, ka skolas pedagogu nevar ievēlēt kā vecāku pārstāvi, ja viņa bērns mācās šajā skolā.
Secināts arī, ka Latvijā skolas padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Skolas padome iesniedz priekšlikumus skolas direktoram, bet viņš tos kā neērtus vai nelietderīgus var ignorēt. Līdz ar to, kaut arī vecāki izglītības sistēmā būtu jāuztver kā pasūtītāji, reālas ietekmes uz skolas dzīvi viņiem bieži vien nav. Piemēram, skolas iekšējās kārtības noteikumi var tikt pieņemti, neņemot vērā vecāku ieteikumus. Iespējams, tāpēc vecāki bieži vien dalību skolas vai vecāku padomē uzskata par neefektīvu. Pētījuma dati atklāj, ka vecāki lielākoties nav apmierināti ar pieredzi, ko guvuši, cenšoties līdzdarboties skolā. Taču atklāts arī, ka Latvijā lielākoties vērojami divi skolu padomju tipi. Vienā gadījumā tās ir funkcionālas un neatkarīgas, bet otrā – skolas padomes darbā varu faktiski pārņēmusi skolas administrācija.
Pētījums arī parādījis, ka atšķiras skolu vadību un vecāku uzskati par to, kas ir efektīva sadarbības forma. Piemēram, skolu vadītāji uzskata, ka efektīvas ir atvērto durvju dienas, kuru laikā vecāki var iepazīties ar skolas pedagogiem, izstaigāt telpas, piedalīties mācību stundās. Savukārt vecāki domā, ka šādas dienas nesniedz patieso priekšstatu par skolā notiekošo.
Izglītības iestāžu vadītāji gan arī atzinuši, ka nemaz nevēlas, lai vecāki regulāri apmeklētu mācību stundas, jo vecāki lielākoties nevar kompetenti spriest par mācību stundā notiekošo. E. Stankus toties uzskata – vismaz daļēja informācija par mācību metodēm vecākiem jāsaņem, lai veiksmīgāk varētu palīdzēt bērniem mājasdarbos.
Vecāku neiesaistīšanās nav tikai Latvijas problēma. Arī Maltas pētnieki secinājuši, ka “daudzas dekādes dominējošā prakse skolās ir bijusi izslēgt vecākus no līdzdalības”.
Kopumā Eiropā novērots: jo skolām vairāk autonomijas – tās neatkarīgākas no Izglītības ministrijas un pašvaldībām, jo aktīvāk tajās darbojas pašpārvalde.
Apvienotajā Karalistē vecākus iesaista pat mācību procesā kā pedagoga asistentus.
Savukārt kaimiņvalstī Igaunijā jo sevišķi liela vara vecākiem ir pirmsskolās – tur viņi lemj arī par mazuļu ēdināšanas izmaksām, sniedz ieteikumus par bērnudārza budžeta sagatavošanu un finanšu līdzekļu izlietojumu.
Atzīts, ka vecāki aktīvi neiesaistās skolu pašpārvaldē arī tāpēc, ka nav informēti par savām tiesībām. Daļā Eiropas valstu, piemēram, Norvēģijā un Dānijā, vecākiem tiek organizēti pat īpaši kursi, kā līdzdarboties. “Vecāku kustība Latvijā” iesaka šādus kursus skolēnu un bērnudārznieku vecākiem organizēt arī Latvijā. Vecākiem nepieciešams arī interesēties par izglītības politikas jautājumiem, lai viņi spētu būt zinoši izglītības pasūtītāji. Vecākiem būtu arī jāapzinās, ka uz izglītības iestādi jāturpina nākt arī tad, kad atvase vairs nav bērnudārznieka vecumā.
Vecāki bieži vien ir pasīvi arī savas aizņemtības dēļ, tomēr aptaujā 82 procenti vecāku izteikuši vēlmi kļūt aktīvāki. E. Stankus sacīja: vismaz jāno drošina komunikācija starp aktīvajiem vecākiem un mazāk aktīviem, lai arī pēdējie zinātu, par ko vecāki patlaban spriež, un varētu izteikt savu viedokli.
Kaut arī pētījumā uzsvars likts uz vecāku tiesībām ietekmēt procesus skolā, tajā ir runa arī par skolēnu tiesībām darboties pašpārvaldē. Secināts, ka ir skolas, kurās skolēnu pašpārvaldes nemaz nav vai neviens skolēns nav ievēlēts skolas padomē, vai arī neapmeklē tās sēdes paša vai/un skolas vadības pasivitātes dēļ.
Pētījuma autori iesaka skolās veidot vienotu pašpārvaldi, kurā darbotos gan vecāki, gan skolēni.
Viedoklis
Vai vecāki būtu vairāk jāiesaista skolas ikdienas darbā?
Cesvaines vidusskolas direktors Didzis Baunis: “Skolas padomē šobrīd darbojas divpadsmit vecāki. Sevišķa aktivitāte bija vērojama, kad bija jācīnās par jaunas skolas ēkas celtniecību. Darbojas arī biedrība, kurā pārsvarā ir vecāki un kas vāc ziedojumus skolas vajadzībām. Divreiz gadā notiek vecāku nedēļas, kad vecāki var vērot mācību stundas. Dažkārt arī paši vecāki novada kādu mācību stundu. Taču ikdienā vecāku sadarbība ar skolu varētu būt aktīvāka. Skolas vadībai noderētu viņu viedoklis gan par skolas pasākumiem, gan projektu nedēļā, ko viņi vēlas uzzināt vecāku sapulcēs, kas būtu uzlabojams skolas darbā. Vecākiem vairāk vajadzētu iesaistīties ārpusstundu aktivitāšu plānošanā un organizēšanā. Mācību darbā gan ne, jo par to no malas nav tik vienkārši spriest.”
