Kā ierīkot vannasistabu pagrabstāvā? 0
Plānojot mājas iekārtojumu, bieži vien visai problemātiski atrast vietu vannasistabai un saimnieciskajām telpām. Viens no iespējamiem risinājumiem, ko bieži vien telpu ekonomijas nolūkos izmanto citviet pasaulē, ir šo telpu ierīkošana ēkas pagrabstāvā.
Tomēr, lai ideju varētu pietiekami kvalitatīvi īstenot, jāatrisina vairākas problēmas.
• Telpā jāierīko kvalitatīva hidroizolācija un siltinājums.
• Jānodrošina ūdens piegāde.
• Jāizveido notekūdeņu aizvadīšana uz kanalizācijas sistēmu.
• Jāierīko kvalitatīva un pietiekami jaudīga ventilācija, droša elektroinstalācija.
Kanalizācijai nepieciešams sūknis
Ūdensvadu un kanalizāciju mājoklim pievieno tieši pagrabstāvā, tāpēc ierīkot tur vannasistabu nevajadzētu būt sarežģījumiem.
Ja tāda risinājuma nav, tad gan būs jāpieliek pūles, lai cauri pirmā stāva grīdai ierīkotu ūdensvada un kanalizācijas caurules, paredzot rūpīgu hidroizolāciju, lai kondensāts, kas var veidoties uz caurulēm, nenonāktu starpstāvu siltinājuma materiālā un nebojātu pārsegumu.
Mazliet sarežģītāk ar kanalizācijas sistēmas ierīkošanu. Situācijas var būt dažādas. Ja māja ir tikai projektēšanas stadijā, kanalizācijas izvadu paredz pietiekami dziļi, lai notekūdeņi aizplūstu paštecē.
Ja esošā kanalizācija ir pagraba grīdas līmenī, jauno atzaru tai pievieno, vienkārši savienojot caurules. Protams, jāievēro kritums un tas, lai no augstākiem stāviem plūstošie notekūdeņi nenonāktu, piemēram, pagrabstāvā ierīkotajā klozetpodā.
Ja caurules ir augstāk, var ierīkot kompaktu kanalizācijas sūkni, ko pievieno sistēmai (1. zīmējums). Savukārt santehnikas ierīces pievieno sūknim. Kanalizācijas sūkņi ar smalcinātāju, kas paredzēti mājsaimniecībām, nopērkami, sākot no 150 eiro.
Otrs risinājums – ierīkot vannasistabai atsevišķu kanalizācijas izvadu. Šajā gadījumā gan jāņem vērā kanalizācijas līmenis jau esošajā notekūdeņu savākšanas sistēmā.
Mitrā gaisa aizvadīšana – tikai puse problēmas
Pagrabstāvā jāizveido efektīva ventilācijas sistēma, jo telpā krāsies mitrums ar visām no tā izrietošajām sekām. Turklāt ventilācijas sistēmas izplūdi vēlams aprīkot ar ventilatoru, kas sekmē siltā un mitrā gaisa masu kustību.
Nedrīkst aizmirst arī par gaisa pieplūdes kanāla ierīkošanu, jo mitrā gaisa aizvadīšana ir tikai puse no problēmas. Vienu no iespējamiem risinājumiem var aplūkot 2. zīmējumā. Situācija vienkāršāka, ja vannasistaba ir puspagrabstāvā, kam parasti ir nelieli logi, jo ventilāciju var ierīkot caur tiem.
Elektroinstalācija jāsargā no mitruma
Ja pagrabā nav elektroinstalācijas, tā jāierīko, turklāt, ņemot vērā, ka telpā būs paaugstināts mitruma līmenis. Šo darbu vislabāk uzticēt sertificētam elektriķim. Ierīkojot elektroinstalāciju vannasistabā, jāizmanto materiāli, kas paredzēti mitrām telpām, – jāiegādājas piemēroti kabeļi, to aizsargčaulas.
To visu vēlams rūpīgi iebūvēt sienās, pasargājot kabeļus gan no mitruma, gan mehāniskiem bojājumiem. Arī slēdžiem un rozetēm jābūt ar attiecīgu aizsardzības klasi pret putekļiem un mitrumu – ne zemākai par IP54.
Pagraba hidro- un siltumizolācija
Ekspluatācijā nodotajām ēkām visbiežāk hidroizolācija jau ir ierīkota gan no pamatu ārpuses, gan iekšpuses. Tomēr, ja pagrabtelpa, kurā plānots ierīkot vannasistabu, šķiet mitra, esošā hidroizolācija jāpastiprina.
Cēloņi, kāpēc pagrabā ir mitrs, var būt vairāki. Arī problēmu novērst var vairākos veidos, tāpēc būtiska ir pieredzējuša būvinženiera konsultācija – speciālists ieteiks, kā vislabāk konkrētajā situācijā novērst mitrumu pagrabā.
Iespējams, būs nepieciešams apjomīgs darbs, ne tikai remontējot esošo ēkas hidroizolāciju, bet arī pazeminot gruntsūdens līmeni ap ēku.
Ēkas pagrabstāvs ir telpa, kurā ir salīdzinoši pastāvīga temperatūra kas vairāk piemērota dārzeņu glabāšanai un tehnisko ierīču novietošanai. Ierīkojot vannasistabu, telpa būs jāsiltina un jānodrošina pietiekama apkure.
Siltināšanai praktiskāk izmantot mitrumnoturīgus materiālus, kuru siltinājuma īpašības nepasliktinās arī tad, ja tie samirkst. Derēs putupolistirols un putupolietilēns. Ja telpa ir sausa, var izmantot kādu no minerālvatēm.
Pagrabstāva grīda parasti ir betonēta. Virs tās jāieklāj hidroizolācija (vismaz 200 mikronu bieza polietilēna plēve). Kā nākamā seko ekstrudēta putupolistirola kārta, polietilēna plēve un 50 mm bieza betona kārta, kurā iestrādāts armatūras siets.
Var ierīkot arī silto grīdu, tā atrisinot telpas apsildīšanu. Arī pagrabtelpas griestiem, kas ir starpstāvu pārsegums, nepieciešama siltināšana. Var izmantot putupolistirola loksnes, ko fiksē iepriekš nostiprinātā latojumā, siltinājuma biezums – 30–50 mm.
Siltinājumu nosedz, piemēram, ar mitrumizturīgā ģipškartona loksnēm un veic tālāko apdari. Arī sienas siltina līdzīgi, izmantojot kādu no siltinājuma materiāliem un mitrumizturīgo ģipškartonu.
Vieta vannai un izlietnei
Īpaša uzmanība jāpievērš vietām, kur paredzēts novietot vannu, duškabīni un izlietni. Vēl pirms telpas flīzēšanas šajās vietās jāierīko papildu hidroizolācija.
Attiecīgās zonas iezīmē uz ģipškartona sienām un gruntē ar dziļumgrunti. Tāpat gruntē visu grīdu un nogaida, līdz grunts pilnībā nožuvusi. Telpas stūros ielīmē hidroizolācijas lentes.
Noderēs arī polimēru materiāla manšetes, ko uzvelk uz caurulēm, kas iznāk no sienas, ļaujot uzklāt hidroizolācijas slāni. Atbilstīgi iepriekš iezīmētajām vietām un visai grīdai uzklāj hidroizolējošo sastāvu (parasti cementa bāzes masa ar polimēru piedevām).
Kad sastāvs nožuvis, var ķerties pie santehnikas montāžas un sienu, kā arī grīdas flīzēšanas. Pievienojot ierīces kanalizācijai, nedrīkst aizmirst par kanalizācijas sūkni – tas jāpievieno kanalizācijas sistēmai, savukārt ierīces – sūknim.
