Ja vajag, solidaritāte jāuzspiež, spriež Eiropas vadītāji 6
Eiropa piedzīvo kopš Otrā pasaules kara lielāko migrācijas krīzi. Konfliktu, vardarbības, cilvēktiesību pārkāpumu u. c. apstākļu dēļ piespiedu kārtā pārvietoti 65,3 miljoni cilvēku, t. sk. 21,3 miljoni bēgļu no Ziemeļāfrikas, Tuvajiem Austrumiem, Āzijas. Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ no tā visvairāk cietusi Itālija, Grieķija u.c. tuvumā esošās valstis.
Lai šo valstu situāciju uzlabotu un lielie bēgļu viļņi valstis neizputinātu, Eiropas Savienība nolēma bēgļus sadalīt pa visām ES dalībvalstīm. Tomēr pārvietošanas plāns nenotiek, kā cerēts, – līdz šā gada septembrim no Grieķijas un Itālijas uz citām ES valstīm būtu jāpārvieto 160 000 cilvēku, taču līdz šim pārvietoti vien 11% (Latvija uzņēmusi jau aptuveni 60% no paredzētā cilvēku skaita). Turklāt Polija un Ungārija nav uzņēmušas nevienu patvēruma meklētāju, bet Čehija nevienu nav uzņēmusi pēdējā gada laikā, liekot ES strādāt pie dalībvalstīm sāpīgākiem soda mēriem.
Diskutējot par migrācijas radītajām problēmām, Eiropas Parlamentā pirms Jāņiem aizvadīta augsta līmeņa migrācijai domāta konference, kurā cita starpā Eiropas vadītāji uzsvēra, ka reizēm jādara lietas, kuras nevēlamies.
Nepieciešams jauns migrācijas plāns
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni, atzīstot, ka iepriekšējie bēgļu pārvietošanas plāni acīmredzami izgāzušies, daudzām valstīm par to neliekoties ne zinis, savā runā norādīja, ka migrācijas problēmas ilgāk vairs nevar gaidīt un Eiropai nekavējoties jārīkojas. “Ir negodīgi, ka tik mazam valstu skaitam jāuzņem bēgļi. Šī nav tā Eiropa, kādu gribēja redzēt Eiropas Savienības izveidotāji. Mērķis bija solidaritāte un miers – tie bija pamatakmeņi,” sacīja A. Tajāni. Tāpat viņš norādīja, ka nedrīkst aizmirst arī cilvēku tirdzniecības problēmu, kas kriminālajās aprindās kļuvusi par neticami ienesīgu biznesu, pērn apgrozot trīs miljardus eiro gadā.
Viņš atzinīgi vērtēja striktos Eiropas Komisijas centienus stingrāk sodīt valstis, kuras neuzņem migrantus. “Nevēlamies sodīt, bet gribam atgādināt, ka saistības jāievēro. Solidaritāte nozīmē arī dot. Ceru, ka pārkāpumu procedūras uzsākšana novedīs pie izmaiņām,” sacīja EP prezidents, kurš uzsvēra, ka Eiropas Savienībai arī vairāk jāinvestē Āfrikā, lai nākamās paaudzes tur gribētu palikt, veidotu uzņēmumus un sniegtu perspektīvas jauniešiem.
